Kā tikt galā ar stresu COVID-19 radītās krīzes laikā?

Koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 uzliesmojums pasaules mērogā daudziem rada stresu un satraukumu. Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Apzināta stresa mazināšana var būt noderīga gan pašam, gan apkārtējiem, gan sabiedrībai kopumā. Tāpēc Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir apkopojusi ieteikumus, kā tikt galā ar stresa situācijām Covid-19 radītās krīzes apstākļos. 

Stresa situācijā reaģējam atšķirīgi. To, kā cilvēki reaģē uz vīrusa uzliesmojumu, var ietekmēt gan katra paša pieredze, gan personība, gan apkārtējā vide.

Lielāku stresu krīzes situācijās mēdz izjust:

• vecāka gada gājuma cilvēki un tie, kuri slimo ar hroniskām slimībām. Šiem cilvēkiem ir augstāks risks ar COVID-19 saslimt smagākā formā,
• bērni un pusaudži,
• COVID-19 ierobežošanas pasākumos iesaistītie cilvēki, piemēram, ārstniecības personas un pārējie veselības nozares pārstāvji,
• cilvēki ar psihiskām saslimšanām un cilvēki ar atkarībām.

Infekciju slimības uzliesmojuma laikā stress var izpausties kā:

• bailes un satraukums par savu un tuvinieku veselību,
• ēšanas un miega traucējumi,
• grūtības koncentrēties,
• hronisko slimību saasinājums,
• vēlme pastiprināti lietot alkoholu, smēķēt un lietot citas apreibinošas vielas.

Cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām ir jāturpina ierastā terapija un jāapzinās, ka atsevišķi simptomi var pasliktināties.

Kā mazināt stresu?

• Ja regulāri skaties un lasi ziņas, klausies stāstus par vīrusu un pavadi daudz laika sociālajos tīklos, ievēro pārtraukumus. Nepārtraukti uzņemot informāciju par pandēmiju, uztraukums pieaug;
• Rūpējies par savu veselību. Veic elpošanas vingrinājumus, izstaipies, meditē. Ēd sabalansētu uzturu, sporto, velti pietiekamu laiku miegam, izvairies no alkohola un citu atkarību veicinošu vielu lietošanas;
• Velti laiku atpūtai. Dari tās aktivitātes, kas sagādā prieku;
• Komunicē ar cilvēkiem, kuriem uzticies un kuriem rūp tava pašsajūta.

Ja stresa līmenis ir augsts vairākas dienas pēc kārtas un traucē ikdienā, sazinies un konsultējies ar savu ģimenes ārstu.

Ir cilvēki, kuriem zināšanas un padziļināta izpratne par COVID-19 faktiem rada lielāku drošības izjūtu, kas var mazināt stresu. Ņem vērā tikai tos faktus, kas ir pierādījumos balstīti un kuru informācijas avots ir uzticams.

Kas jāzina bērnu vecākiem?

Bērni un pusaudži reaģē uz vecāku un pieaugušo emocijām. Vecāku un pieaugušo miers un pārliecība var būt labākais atbalsts bērniem vīrusa uzliesmojuma laikā.

Katrs bērns un pusaudzis stresa situācijās reaģē atšķirīgi. Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns izjūt stresu:

• pārmērīga raudāšana un aizkaitinājums,
• atgriešanās pie tādas uzvedības, kas bija vērojama, kad bērns bija jaunāks,
• pārmērīgas raizes un skumjas,
• ēšanas un miega traucējumi,
• pusaudžiem raksturīga viegla aizkaitināmība un izrādīšanās,
• sekmju pasliktināšanās,
• uzmanības un koncentrēšanās traucējumi,
• izvairīšanās no aktivitātēm, kas iepriekš sagādāja prieku,
• galvas un ķermeņa sāpes.

Kā atbalstīt savu bērnu?

• Velti laiku sarunai ar bērnu vai pusaudzi par jauno koronavīrusu un saslimšanu ar COVID-19. Atbildi uz jautājumiem un pastāsti par faktiem bērnam un pusaudzim saprotamā valodā;
• Apliecini, ka bērni ir drošībā. Paskaidro, ka uztraukums un skumjas šādās situācijās ir dabiskas. Pastāsti, kā pats tiec galā ar stresu un ko bērni var mācīties no vecākiem;
• Ierobežo laiku, ko bērni un pusaudži velta sociālajiem tīkliem un citiem medijiem. Bērni var viegli pārprast un interpretēt dzirdēto vai lasīto, kas var izraisīt pastiprinātas bailes;
• Centies ievērot rutīnu. Kamēr skolas ir slēgtas, centies bērnam un pusaudzim nodrošināt izglītojošas aktivitātes un nomierinošas vai jautras spēles pēc mācībām;
• Esi paraugs savam bērnam. Atpūties, izgulies, esi aktīvs un sporto, ēd veselīgi. Sazinies ar ģimenes locekļiem un draugiem attālināti.

Tiem, kuri strādā COVID-19 ierobežošanā

Iesaistīšanās COVID-19 ierobežošanā var izraisīt pastiprinātas emocijas. Lai mazinātu reakcijas uz augsto stresa līmeni:

• atzīsti, ka stress var ietekmēt ikvienu, kurš palīdz sabiedrībai krīzes situācijās,
• apzinies, ka stress var izraisīt nogurumu, sliktu pašsajūtu, bailes, vainas apziņu,
• ļauj sev un ģimenei atgūties no pandēmijas ietekmes,
• izveido sarakstu ar aktivitātēm, kas sagādā prieku, piemēram, aktīvā atpūta, grāmatu lasīšana un citas nodarbes,
• kādu laiku izvairies no medijos un sociālajos tīklos sniegtās informācijas,
• lūdz palīdzību, ja jūti, ka netiec galā ar sevi, nespēj rūpēties par savu ģimeni vai pacientiem tādā kvalitātē, kā spēji pirms pandēmijas.

Cilvēkiem, kuri ievēro pašizolāciju vai karantīnu

Ierobežota saskarsme ar citiem cilvēkiem var radīt lielu stresu. Katrs cilvēks, atrodoties pašizolācijā vai karantīnā, jūtas atšķirīgi. Biežāk novērotās reakcijas:

• dažādas emocijas, tostarp atvieglojums pēc karantīnas beigām,
• bailes un uztraukums par savu un savas ģimenes locekļu veselību,
• pastiprināts stress, vērojot savu veselības stāvokli,
• skumjas, dusmas, vilšanās, jo ģimenes locekļi un draugi ir spiesti izvairīties no kontakta ar arī tad, ja izolētajam nav slimības simptomu,
• vainas apziņa par to, ka karantīnas laikā nevar veikt darba vai vecāka pienākumus,
• psihiskās veselības pasliktināšanās,
• bērni var izjust lielu uztraukumu, ja kāds, kuru viņi pazīst, ir karantīnā.

Materiālā izmantoti dati no "Centers for Disease Control and Prevention" https://www.cdc.gov/