Valentīna dienu ierasts atzīmēt ar romantiskiem randiņiem, simbolisku dāvanu pasniegšanu un mīlestības apliecinājumiem savai otrajai pusītei, tomēr visvērtīgākā dāvana, ko ne vienmēr otram var uzdāvināt, ir veselība. Šajā dienā daudz runājam arī par “salauztām” sirdīm emociju līmenī, taču tikpat svarīgi ir padomāt par sirds veselību burtiskā nozīmē. Stipra un vesela sirds nozīmē ilgstošu un pilnvērtīgu dzīvi kopā ar mīļajiem. Kā par to parūpēties un samazināt riskus nākotnē, stāsta kardiologs Andris Skride un "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga.

"Sirds veselību apdraud vairāki faktori. Viens no būtiskākajiem ir mazkustīgs dzīvesveids, kas palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Tikpat kaitīgi ir neveselīgi ēšanas paradumi, īpaši pārmērīgs sāls un piesātināto tauku patēriņš. Pieaugušam cilvēkam dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 6 gramiem sāls. Savukārt piesātinātie tauki, kas lielos daudzumos atrodami treknos gaļas produktos un konditorejas izstrādājumos, veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanos un asinsvadu nosprostojumu. Sirds slimību risku būtiski palielina arī smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, hronisks stress un nepietiekams miegs. Tāpat jāņem vērā arī iedzimtības faktors," skaidro kardiologs Andris Skride.

Vai esi riska grupā?

Kardiologs Andris Skride uzsver, ka sirds veselība ir svarīga ikvienam, taču noteiktām cilvēku grupām tai jāpievērš īpaša uzmanība:

• Vīriešiem pēc 40 gadu vecuma sirds slimību risks būtiski pieaug, jo dzimums pats par sevi ir riska faktors. Pēc četrdesmit gadu sasniegšanas visiem vīriešiem ir jāveic veloergometrija, kas ir sirds elektriskās aktivitātes pieraksts slodzes laikā, lai redzētu kāds ir apasiņojošo asinsvadu stāvoklis.
• Sievietēm pēc menopauzes hormonālās izmaiņas negatīvi ietekmē sirds veselību. Estrogēna līmeņa kritums pasliktina asinsvadu elastību, paaugstina holesterīna un asinsspiediena līmeni, kā arī palēnina vielmaiņu, kas var veicināt liekā svara pieaugumu. Tāpat kā vīriešiem arī sievietēm pēc 50 gadu sasniegšanas ir jāveic veloergometrija.
• Cilvēkiem, kuru ģimenē ir sirds slimību vēsture ir jāpievērš īpaša uzmanība profilaksei. Ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas sirds un asinsvadu problēmas, risks būtiski palielinās arī nākamajām paaudzēm. Regulāras veselības pārbaudes un savlaicīga riska faktoru kontrole var palīdzēt novērst nopietnas saslimšanas. Svarīgi ikvienam līdz 18 gadiem ir veikt ehokardiogrammu un holesterīna analīzes, lai uzraudzītu savas sirds veselību.
• Cilvēkiem, kuri vēlas atsākt fiziskās aktivitātes pēc ilgstošas pauzes, jārīkojas pakāpeniski. Pārāk liela slodze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, īpaši, ja nav izvērtēts sirds veselības stāvoklis. Pirms intensīvām sportiskām aktivitātēm ieteicams konsultēties ar kardiologu.

Kādus simptomus nedrīkst ignorēt?

Foto: Freepik.com/ freepik

Kardiologs uzsver, ka “nekad nevajadzētu mēģināt diagnosticēt sevi pašiem. Ja pamanāt kādus simptomus, labāk ir konsultēties ar speciālistu.” Simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt, ietver:

• elpas trūkums un nogurums pat pie vieglas fiziskas slodzes;
• pietūkums potītēs;
• paātrināta sirdsdarbība, kas apgrūtina pat 500 metru noiešanu 6 minūtēs;
• spiedošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs pie slodzes – tas var liecināt par asinsvadu aizkaļķošanos;
• neregulārs sirds ritms, kas var liecināt par aritmiju;
• galvassāpes un redzes traucējumi.

Kā atbalstīt sirds veselību ikdienā?

Foto: Pexels.com/ Thirdman

Farmaceite atgādina, ka farmaceitiskā aprūpe ir viegli pieejama – lai saņemtu profesionālu padomu par savu veselību, nav nepieciešams gaidīt rindā pie ārsta, bet var nekavējoties vērsties pie farmaceita. Aptiekās ikviens var veikt asinsspiediena mērījumus un pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs. Ja rezultāti liecina par novirzēm no normas, farmaceiti sniegs konsultāciju par piemērotākajiem risinājumiem, tostarp uztura bagātinātājiem un citiem sirds veselību stiprinošiem produktiem. Turklāt aptiekās ir pieejami dažādi vitamīni, minerālvielas un dabīgas vielas, kas palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Omega-3 taukskābes: īpaši eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS), kurām ir labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu. Ieteicams ikdienā uzņemt vismaz 250 mg EPS un DHS, it sevišķi cilvēkiem, kuri uzturā nelieto zivis. Aptiekās ir pieejamas dažādas Omega-3 formas – kapsulās, šķidrā veidā un pat želejveidīgās formās ar garšām, kas īpaši piemērotas bērniem.

Vitamīns B1: pazīstams arī kā tiamīns, ir būtisks normālai sirds darbībai. Tā galvenā funkcija ir veicināt sirds muskuļa darbību un palīdzēt uzturēt veselīgu sirds ritmu. Ieteicamā deva ir 100 mg dienā, kas parasti ir pieejams kapsulās, tapāt tas ir atrodams klāt arī dažādos vitamīnu kompleksos. Tiamīns ir piemērots ikvienam, kas vēlas atbalstīt savu sirds veselību un uzlabot asinsriti.

Magnijs: svarīgs mikroelements, kas nodrošina šūnu normālu darbību un ir būtisks visa organisma veselībai. Magnijs palīdz regulēt organisma reakciju uz stresa faktoriem. Turklāt magnijs veicina normālas muskuļu kontrakcijas, tostarp sirds muskulatūras darbību. Tas pieejams tablešu, kapsulu, pulvera un granulu veidā. Ieteicamā diennakts magnija deva ir 300 mg. Cilvēki nedrīkst pārmērīgi lietot lielas devas, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, sirdsdarbības traucējumus.

Vilkābele: tai skaitā vilkābeļu lapas, ziedi un augļi, ir dabisks līdzeklis, kas stimulē sirdsdarbību, atslābina un paplašina asinsvadus, palīdz pazemināt asinsspiedienu un normalizē sirds ritmu. Aptiekās vilkābele pieejama dažādās formās – kapsulās, pulverī, tinktūrās un arī kā tēja.

Tējas: māteres laksta tēju lieto sirds ritma regulēšanai, kā arī sirds vājuma un hipertensijas gadījumā. Griķa zieda tēja palīdz stiprināt kapilāru sieniņas, savukārt piparmētru tēja veicina asinsriti kapilāros un paplašina sirds asinsvadus. Dilles sēklu tēja un kosas lapas tējai piemīt asinsspiedienu pazeminoša iedarbība.

Farmaceite uzsver, ka sirds un asinsvadu veselības profilaksei ir svarīga ne tikai sabalansēta uztura ievērošana un atbilstošu uztura bagātinātāju lietošana, bet arī veselīgs dzīvesveids kopumā. Sabalansēts uzturs nodrošina organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un taukskābēm, kas palīdz uzturēt normālu sirdsdarbību un mazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tāpat nedrīkst aizmirst par regulārām fiziskajām aktivitātēm – pat mērenas slodzes vingrinājumi, piemēram, pastaigas, riteņbraukšana vai peldēšana, palīdz stiprināt sirdi, uzlabot asinsriti un samazināt ikdienas stresa negatīvo ietekmi.