Gadalaiku maiņa var pakļaut mūs lielam stresam, liekot ķermenim strauji adaptēties temperatūras un laikapstākļu izmaiņām.

Lai arī dabā viss plaukst un zaļo, nereti pavasara mēneši nāk roku rokā ar spēku izsīkumu, miegainumu, dažādu saslimšanu saasināšanos, vīrusa infekcijām un citām nebūšanām, kurām iemesls ir viens – tumšajā ziemas periodā organisms ir novājināts.

Kad gripas un saaukstēšanās sezona tuvojas noslēgumam, daudziem aktuāls kļūst jautājums kā atgūt veselību un enerģiju. Gripas saslimšana organismam ir liela slodze, kas atņem daudz spēka.

Jebkura infekcijas slimība izplatās pa ķēdi: viens inficē otru, otrais – trešo, kamēr ceļā stājas šķērslis. Ja, piemēram, ceturtā persona ir vakcinēta pret konkrēto slimību, tā nesaslimst un "nepadod" infekciju arī tālāk.

Sistemātiskā sarkanā vilkēde ir hroniska autoimūna saslimšana, kam nav iespējams noteikt precīzu rašanās cēloni. Tās laikā cilvēka imūnsistēma kļūdaini vēršas pret savu ķermeni, skarot jebkuru orgānu.

Ziema neapšaubāmi ir laiks, kad jo īpaši jācenšas gādāt par savu veselību un spēcināt imunitāti. Bet cik lielā mērā imunitāti iespējams stiprināt un kādas metodes vislabāk izmantot?

Viena no ziemas mēnešu izplatītākajām infekcijām ir herpes jeb aukstumpumpas. Diemžēl pilnībā izārstēt tās nevar, taču ir iespējams veicināt ātrāku atveseļošanos.

Cilvēka imūnsistēma ir kā smalki noausts zirnekļa tīkls. Tajā iekrītot kādai lietus lasītei, zirnekļa tīkls sasvārstās, taču neplīst. Tieši tāpat funkcionē vesela cilvēka imunitāte.

HIV izplatība visā Eiropā pakāpeniski samazinās, kamēr Latvijā saslimušo skaits turpina pieaugt. Saslimšana tiek diagnosticēta novēloti, un ārstēšana tiek uzsākta tikai tad, kad infekcija pārgājusi tās pēdējā stadijā – AIDS.

Atbalsta biedrība HIV un AIDS pacientiem "Agihas" ir vecākā pacientu atbalsta organizācija Latvijā un pat Baltijā – 16. jūlijā tā svinēs savus 23 pastāvēšanas gadus.