Kopā ar rudeni pie durvīm klauvē auksti vēji un logos sitas lietus lāses... Arī mūsu organismu sāk " iekarot" dažādas vīrusa infekcijas, tai skaitā - gripa. No saaukstēšanās sevi pasargāt ir grūti, taču no gripas izvairīties pat esot iespējams.

Kas ir gripa, kā inficējas ar to, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu un kādu taktiku izvēlēties cīņā pret gripu, stāsta "Veselības centra 4" ģimenes ārste Karīna Vernere.

Vai tiešām gripa ir tik ļoti postoša slimība?

Salīdzinoši ar citām infekciju slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi. Un šo nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieieaug. Ja 2013. - 2014. gadā gripa par nāves cēloni kalpoja 5 cilvēkiem, tad 2015.- 2016. gadā mirušo skaits sasniedza jau 70. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas sevī ietver vēl simtiem subgripas vīrusus un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan uzskatīta par visai triviālu, gripa ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izsauc atkārtotas infekcijas vienā un tajā pašā cilvēkā. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.

Kā ar to inficējas?

Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu, taču pati slimība ir uzskatāma par sezonālu. Ziemeļu puslodē gripas vīrusa aktivizēšanās galvenokārt novērojama laika posmā no novembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim. Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā epidēmijas ceļā. Kā iemesls tam, kāpēc tieši ar gripu slimo dzestrā un mitrā laikā, kalpo cilvēku vēlme pulcēties vienkopus slēgtās telpās, kur gan tieši, gan netieši iespējama inficēšanās. Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespējamība- nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatītās pat 6 metru attālumā, proti, no slimnieka elpceļiem nonāk veselā cilvēka elpceļos. Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Inkubācijas periods gripai ir no vienas līdz četrām dienām - atkarībā no saņemtās "vīrusu devas" un konkrētā cilvēka imunitātes.

Vai no gripas ir iespējams arī izvairīties?

Gripas epidēmijas laikā inficēšanās risku- vīrusu daudzumu var mazināt, regulāri vēdinot telpas un ievērojot higiēnu. Vēlams izvairīties no dažādu sabiedrisku vietu apmeklējuma. Visa gada garumā svarīgi stiprināt imunitāti. Tomēr efektīvāks veids kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to pirms vēl gripas epidēmija sākšanās. Diemžēl, neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto gripas vakcīnas tādā apmērā, kā tās varētu un vajadzētu izmatot.

Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek savlaicīgi izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai. Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas 2 nedēļu laikā un saglabājas vienu gadu. Optimālākais laiks, kad vakcinēties pret gripu, ir no septembra līdz novembrim. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem un saaukstēšanās slimībām!

Ja gripai ir tik daudz serotipu, vai tiešām cilvēks var paļauties uz to, ka pēc vakcinēšanās viņš nesaslims?

Līdz šim gripas vakcīnas saturēja tikai A un B vīrusu, līdz ar to ne vienmēr bija ļoti efektīvas. Taču no šī gada ir pieejama 4 komponentu gripas vakcīna. Tā sevī ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka.

Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva). Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!

Kādas ir galvenās gripas komplikācijas?

Līdzīgi kā ar citām infekcijām arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr, ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā vai arī 4- 14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī sievietes – grūtnieces un pusaudžus. Gripa var izraisīt arī akūtu muskuļu iekaisumu, miokardītu, perikardītu, centrālās nervu sistēmas traucējumus, kā arī Reja sindromu – retu, bet ļoti nopietnu komplikāciju bērniem, ko izraisa aspirīna vai citu salicilātu lietojums drudža mazināšanai un kas rada garīgus traucējumus (letarģiju, delīriju, lēkmes un komu), kuru rezultātā līdz pat 40% gadījumu iestājas nāve, bet slimību pārcietušajiem saglabājas nopietni neiroloģiski traucējumi.

Kad par vakcinēšanos nevajadzētu šaubīties?

Vakcinēties ieteiktu bērniem, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Arī slimniekiem ar dažādu kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds- asinsvadu saslimšanām  un gremošanas traucējumiem īpaši jāsaudzē veselība un ieilgušās slimības laicīgi jāārstē, lai tās neveicinātu infekcijas uzliesmojumu. Gripas vakcīna ir pirmā pote, kas nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu saslimšanām.  Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, noteikti arī vajadzētu vakcinēties. Pirmkārt, inficēšanās ar gripu varētu izjaukt iecerētās maniulācijas. Otrkārt, slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra. Treškārt, pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.

Vai vakcinēties pret gripu drīkst visi un vai ir jāievēro kādi nosacījumi?

Vakcīna ir kultivēta olu produktos tāpēc cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām un olas baltumu, vakcinācija jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Arī grūtniecēm un barojošām māmiņām par vakcinēšanos jākonsultējas ar speciālistu. Šī manipulācija jāatliek uz vēlāku laiku hronisku slimību paasinājumu un akūtu saslimšanu gadījumā. Gripas vakcīnas ir paredzētas cilvēkiem no 3 gadu vecuma. Un vakcinējot bērnu, nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta vienu dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels. Ja vēlas vakcinēties arī vēl pret citām saslimšanām, tad starp vakcīnām vajadzētu ievērot 2 nedēļu intervālu.