Ierobežojot kontaktus pamanījām, ka slimojam mazāk – neklepojam un tik daudz kā citugad nešķaudām. Tā nu tas ir – ne jau plānākas šalles dēļ "noķeram" iesnas – tās mums uzdāvina cits vīrusa nēsātājs. "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs atgādina jau zināmo –  ļoti lipīgu slimību gadījumā paļaušanās uz imūnsistēmu neaplipināties vienmēr nepalīdzēs.

Aptiekā bieži vēršas pacienti, kuru sūdzības skaidri liecina par kādas infekcijas slimības klātbūtni. Protams, ka farmaceits ieteiks līdzekļus mokošāko simptomu mazināšanai, taču noteikt, kāda tieši kaite piemeklējusi, nebūs tik vienkārši, jo slimību ir daudz un vairākām pazīmes ir līdzīgas.Farmaceits uzskaita biežāk sastopamās, vienlaikus brīdinot par to lipīgumu, jo šobrīd, lai kura infekcijas slimība tā nebūtu, pats svarīgākais – pasargāt no inficēšanās citus līdzcilvēkus un mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai.

Lipīgo slimību pārnēsāšanas ilgums

Farmaceits atgādina, ka katrai infekcijas slimībai var būt ne tikai atšķirīgi simptomi, bet var atšķirties arī slimošanas un slimības pārnēsāšanas ilgums.

Saaukstēšanās

Parasti saaukstēšanās iesākas ar iesnām, šķaudīšanu un/vai kakla sāpēm. Vēlāk var parādīties arī klepus. Sākotnēji var šķist, ka saaukstēšanās nav tik nopietna un lipīga slimība kā, piemēram, gripa. Kaut arī aplipināt citus visbiežāk var tad, kad slimība ir visprogresējošākā, citus var aplipināt arī vienu vai divas dienas pirms pirmajiem simptomiem. Saaukstēšanās parasti ilgst no vienas līdz divām nedēļām. Ilgāk par divām nedēļām slimība var būt cilvēkiem ar vāju imunitāti un tiem, kam jau ir kādas elpošanas problēmas, piemēram, akumulēties saasinājuma astmas pacietiem.

Gripa

Autors: drudzis

Tā var būt mānīga, jo cilvēks var inficēt kādu citu, pirms tiek pamanīti kādi simptomi. Farmaceits skaidro, ka vislipīgākā tā ir trīs līdz četru dienu laikā pēc brīža, kad cilvēks sāk sajusties slims. Turklāt aplipināt otru var tik ilgi, kamēr saglabājas kāds no slimības simptomiem. Parasti ar gripu izslimo nedēļas laikā, taču bērniem un cilvēkiem ar novājinātu vai vāju imūnsistēmu (piemēram, senioriem) slimība var ieilgt par pāris dienām. Mānīgumu rada arī tas, ka cilvēks gripu dažkārt var pārnēsāt arī bez īpašiem simptomiem. Jāzina, ka gripa sākas spēji – vēl no rīta juties svaigs un možs, bet pēcpusdienā – drudzis un citi gripai raksturīgie simptomi. Ja tas tā notiek, tad ar steigu jāizolējas un, nu jau mēs to zinām labi – lai pasargātu tuviniekus, tieši tāpat kā ar Covid-19. Labi derēs maska, roku mazgāšana un citi drošības un higiēnas pasākumi.

Covid-19

Autors: covid

Vīruss SARS-CoV-2 izpaužas ar drebuļiem un drudzi, apgrūtinātu elpošanu, nogurumu, klepu, kā arī sliktu dūšu vai caureju. Ar jauno vīrusu var inficēt otru cilvēku arī divas līdz trīs dienas pirms ir parādījušies kādi no minētajiem simptomiem. Turklāt, ir gadījumi, ka slimību pārnēsā citam, kaut arī pašam nav nekādas slimības pazīmes. Ja esi slims, nekontaktējies ar citiem līdz simptomi nav beigušies un vismaz trīs dienas nav bijis drudzis. Ja vīrusa tests ir pozitīvs, bet nav neviena slimības simptoma, ievēro 10 dienu pašizolāciju, lai pārliecinātos, ka neparādās kādi simptomi vai neaplipinātu līdzcilvēkus. Latvijā ir aizsākta vakcinēšanās, un būtiski tai pieteikties, jo šī infekcijas slimība ir ļoti lipīga, jo sevišķi tās jaunie paveidi. Iepriekš nav zināms, cik smaga būs slimības gaita. Turklāt šobrīd rodami jaunākie dati, kas apliecina, ka pat viegli pārslimojušajiem var būt komplikācijas jeb tā dēvētais "garais Covid-19".

Garais klepus

Tā ir bakteriāla infekcija, kas bīstamāka ir zīdaiņiem, taču saslimt var arī pieaugušie, gan pusaudži. Inficēšanās notiek pilienveidīgi, turklāt var inficēt citus pat divas līdz trīs nedēļas pēc klepus sākuma. Labā ziņa ir tā, ka ir vakcīnas, kas var pasargāt no slimības. Turklāt, farmaceits norāda, ja ir inficēšanās, slimības gaitu var uzlabot un saīsināt ar ārsta nozīmētām antibiotikām.

Bronhīts

Autors: bronhits

Bronhīts rodas, kad saaukstēšanās simptomi "virzās uz leju" un skarot bronhus un plaušas un radot ilgu un mokošu klepu. Neatkarīgi no tā, vai tā ir parasta saaukstēšanās, gripa vai kāds cits vīruss, saslimušais spēj inficēt citus tik ilgi, kamēr ir slimības simptomi. Lai mazinātu slimības izplatību, regulāri jāmazgā rokas, bet šķaudot vai klepojot jāaizklāj mute. Noteikti labs paņēmiens, lai pasargātu apkārtējos, ir sejas maskas valkāšana.

Mononukleoze

Epstaina-Bāra vīruss, kas izraisa šo kaiti, tautā dēvēts arī par skūpstīšanās slimību, jo tas ir viens no veidiem, kā šo herpes vīrusa paveidu var nodot citiem. No inficēšanās līdz pirmajiem slimības simptomiem var paiet ilgs laiks – četras līdz septiņas nedēļas – līdz parādās kāds no gripai līdzīgiem simptomiem. Šo vīrusu ir viegli pārnēsāt, jo bieži saslimušais var pat nenojaust, ka ir inficēts, un aplipināt citus. Pat tad, ja šķiet, ka esi vesels un nav simptomu, pastāv iespēja vīrusu pārnēsāt pat 18 mēnešus.

Norovīruss

Autors: noroviruss

Caureja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, drudzis, vemšana ir biežākie šī vīrusa simptomi. No miljardiem norovīrusu daļinu tikai dažas var inficēt citu cilvēku, ja tās nonāk, piemēram, uz ēdiena vai virtuves piederumiem. Labākais veids, kā izvairīties no vīrusa, ir regulāri mazgājot rokas un pārtikas produktus. Vīruss ir vislipīgākais slimības laikā un dažas dienas pēc slimošanas. Taču pastāv iespēja inficēt citus arī divas un pat vairāk nedēļas pēc slimošanas.

E. coli jeb zarnu nūjiņas

Tā ir izplatīta baktērija, kas ir caurejas cēlonis. Baktēriju var pārnest citiem, ja netiek mazgātas rokas, ar netīrām rokām aizskarti pārtikas produkti un tie netiek pirms ēšanas nomazgāti. Tāpat to var nodot citiem, saslimušajam peldoties baseinā. Parasti slimība ir lipīga līdz slimošanas beigām, taču retākos gadījumos var pārnest citiem arī dažas dienas pēc slimošanas.

Konjunktivīts

Autors: konjunktivits

To izraisa baktērijas, kairinātāji vai alergēni, kas iedarbojas uz acs iekšējo plakstiņu un acu audiem. Par konjuktivītu liecina sarkanas, ūdeņainas vai niezošas acis. Ja izraisītājs ir baktērijas, tad acs dobums var piepildīties ar strutām. Tāpat "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs norāda, ka inficēt citus var, jau pirms ir parādījušies pirmie simptomi (vienu vai divas dienas iepriekš) vai 24 stundas pēc antibakteriālo pilienu lietošanas.

Impetigo

Tā ir ādas infekcija. Biežāk tā piemeklē mazus bērnus. Infekcijas radītās lipīgās čūlas parasti parādās uz sejas, rokām, kakla vai dibena. Tās var būt gan kā sarkanas un mitras čūlas, gan kā dzeltenīgas kreveles. Visbiežāk šīs baktērijas aktivizējas, ja āda tiek kairināta vai traumēta, piemēram, ja tā ir sakasīta vai sagriezta. Infekcija ir lipīga un to var viegli pārnest citiem, ja tiek aiztiktas čūlas. Roku mazgāšana var palīdzēt mazināt inficēšanās risku. Turklāt, farmaceits piemin, ka, lai mazinātu infekcijas radītos simptomus, ārsts var ieteikt lietot antibakteriālos medikamentus.

Masalas

Autors: masalas

Vakcīna padara šo slimību mazāk izplatītu, taču pasaulē vidēji gadā no šī vīrusa mirst tūkstošiem cilvēku, vairums gadījumos tie ir bērni līdz piecu gadu vecumam. Var šķist, ka masalas ir tikai mazas sarkanas pumpiņas, taču vīruss izraisa arī sausu klepu, iesnas, kakla sāpes un drudzi. Turklāt masalas var iegūt piliena vai tieša kontakta ceļā. Kad parādās pirmie izsitumi, cilvēks jau četras dienas ir bijis lipīgs. Parasti inficētspēja saglabājas līdz četrām dienām pēc izsitumu parādīšanās.

MRSA jeb Meticilīnrezistentais zeltainais stafilokoks

Bakteriāla infekcija, ko sauc par Staphylococcus aureus. Šī slimība var būt bīstama tieši tādēļ, ka tā nereaģē uz vairākām antibiotikām. Simptomi – uz ādas var parādīties sarkani izsitumi, čūlas, strutojoša brūce. Inficēt citus var tad, ja otrs pieskaras šai traumētajai ādas vietai. Ja slimība netiek laikus ārstēta, tā var būt pat bīstama dzīvībai.

Vējbakas

Tas ir lipīgs vīruss. Raksturīgie simptomi ir iekaisis kakls, drudzis un ķermeni klāj jutīgi, niezoši pūslīšveida izsitumi. Pret šo vīrusu ir vakcīnas. Taču, ja bērns ir ieguvis vīrusu, ir nepieciešams ievērot mājas režīmu līdz visas čūlas un plankumi ir pazuduši. Atgādinām, ka slimībai mēdz būt smagas komplikācijas, kas var atklāties pat vairākus gadus vai gadu desmitus pēc pārslimošanas.

Jostas roze

Izslimojot ar vējbakām, vīruss it kā uzglabājas jeb dzīvo ķermenī un var atgriezties, piemēram, pusmūža gados kā jostas roze. Turklāt šajos pūslīšos dzīvo vējbaku vīruss. Šis pūslīšu šķidrums, nonākot saskarsmē ar citu cilvēku, nevar nodot jostas rozi, taču vējbakas gan, ja šis otrs cilvēks nav ar tām slimojis vai vakcinējies.

ŅEMSIM VĒRĀ!

Autors: vakcina

Neviena slimība nav joks. Jebkura, pat visvienkāršākā infekcijas slimība, var pēkšņi saasināties vai izraisīt smagas komplikācijas. Ja esi slims, parūpējies ne tikai par savu veselību, bet piedomā arī par līdzcilvēkiem, lai tos neaplipinātu. Nopietni apsver vakcinēšanos. Daudzas vakcīnas pat spēj pārtraukt transmisiju jeb slimības tālāku izplatīšanos. Taču visas pilnīgi noteikti spēj pasargāt no saslimšanas vai no slimošanas ar smagu slimības gaitu, atgādina farmaceits.

Vakcinēšanās nav tikai individuāla izvēle – tas ir sabiedrības veselības jautājums, jo tā mēs spējam būt līdzcietīgi un pasargāt vājākos un neaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus.

Raksta sagatavošanā izmantoti vietnes WebMD materiāli.