Reizēm itin viegli palaist garām brīdi, kad vīrusu vai kāda alergēna izraisīta deguna kņudināšana sāk ieilgt un pāraug kaitē, ko dēvē par hroniskām iesnām. Šī nebūs tā situācija, uz kuru varēs attiecināt populāro teicienu – ārstē vai neārstē, iesnas tāpat pāriet septiņu dienu laikā, jo hronisku iesnu gadījumā nepieciešama specifiska ārstēšana. Kā laikus atpazīt hroniskas iesnas un problēmā neiedzīvoties, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Līga Cīrule.

Kad ārā ir auksts un sauss gaiss, organisms pats parūpējas, lai deguna ejās veidotos vairāk gļotu, kas ieelpoto gaisu palīdz sasildīt un mitrināt. Tā ir gluži normāla fizioloģiska aizsargreakcija, un šis ir iemesls, kādēļ dažkārt, iznākot no siltas telpas ārā aukstumā, arī deguns drīz sāk pilēt. Ja kādam šī reakcija šķiet traucējoša, farmaceitei ir divi ieteikumi, kā no tā izvairīties. Visātrākais risinājums – ejot ārā, degunu un muti var aizsegt ar šalli, tad gaiss elpceļos nonāks jau nedaudz sasildīts, un arī deguns tik ļoti netecēs. Otrs variants – iegādāties gaisa mitrinātāju dzīvojamām telpām. Tas parūpēsies, lai vidē, kur cilvēks ikdienā ilgstoši uzturas, gaisa mitrums būtu pietiekams un tad arī deguna gļotāda neizžūst, bet pastāvīgi tiek uzturēta mitra. Neļaujot sausajam gaisam telpās izsausināt deguna gļotādu, arī ejot ārā aukstumā, organismam nebūs nepieciešamība tik ļoti palielināt gļotu ražošanu un deguns netecēs.

Reakcija pēc ilgstoši nēsātas sejas maskas

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Kamēr vēl aizvien spēkā ir prasība publiskās vietās lietot sejas maskas, jutīgāki cilvēki dažkārt sūdzas par kairinošu sajūtu degunā – tādu reakciju varētu izraisīt arī kāds no maskas sastāvā esošajiem materiāliem. Maskas var izraisīt ne tikai deguna tecēšanu. Cilvēki, kuriem ir arī kādas alerģijas izpausmes uz ādas, var novērot apsārtumu vai izsitumus ap muti. Tiesa, nevienā no šiem diviem minētajiem gadījumiem – ne tad, ja deguns sācis tecēt, izejot ārā aukstā gaisā, ne tad, ja iesnas parādās pēc ilgstoši nēsātas sejas maskas, specifiska ārstēšana nav nepieciešama, uzsver farmaceite. “Ja deguna tecēšana aukstā laikā ļoti apgrūtina dzīvi, šim nolūkam aptiekā pieejami daži deguna aerosoli, ko varētu lietot. Savukārt, ja ir aizdomas, ka iesnas kā alerģiska reakcija rodas no ikdienā lietotās maskas, iesaku to pamainīt pret cita ražotāja maskām ar citu sastāvu un pavērot savu pašsajūtu. Iespējams situācija uzlabosies,” iesaka farmaceite.

Hroniskajām iesnām plašs cēloņu saraksts

Pavisam cita situācija ir tad, ja deguna tecēšana un apgrūtināta elpošana kļuvusi par ikdienas pavadoni. Hronisko iesnu iemesli var būt visdažādākie, tai skaitā dažādas anatomiskas izmaiņas vai kādi defekti deguna iekšējās struktūrās, arī deguna polipi. Arī alerģiskām iesnām vienmēr ir risks pāraugt hroniskā procesā. Jāpatur prātā, ka arī atsevišķu medikamentu lietošana, gaisa piesārņojums un hormonālas izmaiņas organismā (grūtniecības laikā) var izprovocēt hroniskas iesnas. “Gadās arī situācijas, kad maziem bērniem, kuri ilgstoši cīnās ar aizliktu degunu, ārsts izmeklējuma laikā atrod problēmas īsto iemeslu – kādu svešķermeni, sīku rotaļlietu, kas rotaļājoties iebāzta dziļi deguna ejā. Izrādās, šis ir bijis iemesls ieilgušām, hroniskām iesnām. Tāpēc, ja pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, bet iesnas nepāriet, simptomi nemazinās, gluži pretēji – tie kļūst vēl izteiktāki, noteikti jāvēršas pie ārsta,” iesaka farmaceite, uzsverot, ka hronisko iesnu ārstēšanas taktika katram tiks ieteikta individuāli, vadoties pēc tā, kas ir problēmas cēlonis.

Tipiski vīrusu izraisītām akūtām iesnām:

• tās pāriet septiņu līdz 14 dienu laikā;
• bez deguna tecēšanas parasti pievienojas vēl vismaz viens vai vairāki no šiem simptomiem: kakla sāpes, klepus, temperatūra, vispārējs organisma vājums;
• izdalījumi no deguna mainās pēc krāsas un struktūras. Kad iesnas tikko sākušās, izdalījumi ir caurspīdīgi, pašķidri, bet, kad tuvojas atveseļošanās, tie kļūst biezāki, gļotaināki, dzeltenīgāki.

Hroniskām iesnām raksturīgi:

• turpinās ilgāk par divām trim nedēļām;
• pastāvīgi aizlikts deguns, apgrūtināta elpošana caur degunu. Naktī pārsvarā elpo caur muti;
• sausuma sajūta degunā un/vai deguna tecēšana, galvassāpes, spiedoša sajūta kādā no sejas daļām, iespējamas arī ožas izmaiņas, klepus;
• deguns pastāvīgi aizlikts (viena vai abas nāsis).

Ko vēl darīt, lai iesnas vieglāk pārdzīvot?

Foto: Freepik.com/ pvproductions

• Skalot degunu! Ja iesnas izpaužas tikai ar pilošu degunu, visbiežāk pietiek, ja degunu paskalo ar jūras ūdeni vai lieto kādu preparātu, kas satur pretalerģijas līdzekli (pieejami gan tablešu, gan kombinētā sastāva karsto dzērienu un tablešu veidā). Deguna skalošanai aptiekā nopērkams divu veidu jūras ūdens: izotonisks šķīdums (koncentrācija 0,9%) ir paredzēts tieši deguna blakusdobumu skalošanai, bet hipertoniskais šķīdums (koncentrācija augstāka par 0,9%) domāts gan deguna skalošanai, gan arī palīdz mazināt tūsku deguna blakusdobumos, lai biezās gļotas varētu labāk izdalīties.
• Mazināt tūsku – atvieglot elpošanu! Ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošie preparāti (piemēram, "Septanazal", "Xymelin", "Otrivin", "Olynth" u. c.) paredzēti vienīgi deguna gļotādas tūskas mazināšanai, bet tie neārstēs alerģiskas iesnas. Šos aerosolus nedrīkst lietot profilaktiskos nolūkos un noteikti ne ilgāk par 5-7 dienām, lai tie neizraisītu deguna gļotādas bojājumus.
• Kad vajadzīgas antibiotikas? Ja runa ir par sezonālu saaukstēšanos, parasti iesnas ir pašlimitējošs process un pāriet septiņu līdz 10 dienu laikā. Tomēr ja iesnas ieilgst, tām pievienojas galvassāpes, parādās spiedoša sajūta sejas apvidū, izdalījumi no deguna kļūst zaļgani, ir traucēta elpošana caur degunu, zūd garša un oža – šīs pazīmes nedrīkst ignorēt. Tās var norādīt, ka pievienojusies bakteriāla infekcija, kuras ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas, tādēļ jāvēršas pēc padoma pie ārsta. No ieilgušām “parastām” iesnām līdz to izraisītām komplikācijām ar deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisumu, tāls ceļš nav ejams.