Ģenētiska slimība, kas apdraud plaušu veselību – alfa-1 antitripsīna deficīts: Kā to laikus pamanīt?

Plaušaudus no bojājumiem spēj pasargāt specifiska olbaltumviela – alfa 1 antitripsīns (A1AT). No iedzimta A1AT deficīta, iespējams, visvairāk cieš tieši Latvijas iedzīvotāji. Kā to laikus pamanīt? Ko var noskaidrot, veicot asins analīzes un DNS testu?  Ko darīt tiem, kam atklāj šo ģenētisko slimību?

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi aizdomājušies, kāpēc citiem cilvēkiem organisms tiek galā ar infekcijas radītajiem plaušu bojājumiem, citiem – netiek. Organisms ir kā liela ķīmiskā rūpnīca, kuru ietekmē dažādi apstākļi un kurā tiek “saražotas” daudzas svarīgas vielas. Svarīgākā olbaltumviela, kas atbild tieši par plaušaudu aizsardzību, ir alfa 1 antitripsīns (A1AT). A1AT organismā ir vairāki uzdevumi, bet svarīgākais – glābt cilvēku kādas slimības, piemēram, pneimonijas laikā, kad izdalās enzīmi, kas var bojāt plaušaudus. Svarīgi, lai A1AT tad ir pietiekamā daudzumā un arī tā aktivitāte ir augsta. Diemžēl Latvija ir 1.-4. vietā pasaulē, kur iedzīvotājiem ir visvairāk izplatīts iedzimts šī aizsargfaktora deficīts.

“Alfa 1 antitripsīns pamatā tiek sintezēts aknās, no kurienes tam ir jāizdalās un jānonāk plaušās. Ja par to atbildīgajā gēnā (SERPINA1) ir notikušas mutācijas, tad var būt tā, ka A1AT aknās sintezējas, bet izmainītās struktūras dēļ daļēji turpat arī uzkrājas un bojā aknas. Bet svarīgākais, ka plaušās tā trūkst – veidojas šīs svarīgās olbaltumvielas deficīts. Nav tā, ka A1AT līdz plaušām nemaz nenonāk, bet kad A1AT no aknām tomēr izdalās un nonāk plaušās, tur “nepareizais” A1AT nevis pilda savu aizsargfunkciju, bet drīzāk bojā šo orgānu. Mediķi diskutē, vai termins – alfa 1 antitripsīna deficīts – ir korekts, jo cilvēkiem, kuri no tā cieš, A1AT sintezējas, tikai – bojātā veidā, tāpēc varbūt pareizāk būtu to saukt par Laurela (C.B.Laurell) slimību tās atklājēja vārdā,” skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Alvils Krams, pneimonologs, alergologs, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kā pamanīt A1A deficītu?

“Bērnu vecumā A1A deficītu parasti konstatē, meklējot iemeslus aknu bojājumiem. Tas var izpausties jau jaundzimušajam, ja bērns ir saņēmis abas bojātas konkrētā gēna kopijas – gan no tēva, gan no mātes. Tad mazulim parādās dzelte, jo tipiski, ka slimība agrīnā vecumā sākas ar aknu bojājumu. Tiem, kam ir ticis “vissliktākais” gēnu mutācijas ZZ alēļu komplekts (aptuveni 3% no jaundzimušajiem, kam ir šī iedzimtā slimība), var agrīni attīstīties aknu ciroze.

Taču biežāk šī ģenētiskā slimība manifestējas pakāpeniski un izpaužas pieaugušā vecumā kā plaušu vai aknu bojājumi. Citas A1AT deficīta izpausmes ir retas.

Gadās, ka A1AT deficīts maskējas aiz netipiskas astmas norises, biežāk – gados jauniem cilvēkiem. Uzmanība jāpievērš tad, ja cilvēks līdzestīgi lieto medikamentus, bet plaušu funkcija, kuru parasti mēra, veicot spirometrijas izmeklējumu, tomēr ir slikta. Pareizi lietojot pareizi izvēlētus medikamentus, tā nevajadzētu būt. Turklāt šiem pacientiem nav astmai raksturīgo pēkšņo uzliesmojumu un elpas trūkuma lēkmju,” stāsta profesors.

A1AT līmenis asins analīzēs jānosaka:

• ja ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) jeb smacējošais bronhīts, kad bojāti gan bronhi, gan plaušas – A1AT deficīts ir vienīgais no zināmajiem iedzimtajiem jeb ģenētiskajiem faktoriem, kas nosaka šīs slimības rašanos;
• ja agrīni parādās plaušu empfizēma (plaušuaudu destrukcija), īpaši – ja cilvēks nesmēķē, nav citu kaitīgu faktoru, empfizēma jau ģimenē kādam bijusi;
• netipiska astmas gaita, neskaidras bronhektāzes;
• neskaidri aknu bojājumi.

Kā nosaka A1AT deficītu?

Foto: Freepik.com/ freepik

Ja ārstam radušās aizdomas par šo ģenētisko slimību, A1AT līmeni asins analīzēs var noteikt jebkurā laboratorijā. Svarīgi, lai tās netiek veiktas bakteriālas infekcijas izraisītas slimības akūtā fāzē. Ja A1AT līmenis ir normas robežās, veselības traucējumu ģenētisko iemeslu izslēdz. Ja analīzes rāda deficītu, jāveic A1AT DNS jeb ģenētiskais tests, kuru ar ārsta nosūtījumu apmaksā valsts un kuru Latvijā var veikt divās laboratorijās. Ģenētikas laboratorijas “GenEra” vadītāja ģenētiķe Irina Špaka skaidro: “A1AT DNS tests tiek veikts vienu reizi mūžā un par tā rezultātiem noteikti jākonsultējas ar speciālistu. Visbiežāk uz šo DNS testu bērnu vecumā nosūta ģenētiķis, bet pieaugušo vecumā – plaušu ārsts, alergologs vai hepatologs. DNS testā tiek noteikta divu biežāko – S un Z – SERPINA1 gēna mutāciju, kā ar citu klīniski nozīmīgu mutāciju klātbūtne genomā. Nereti, ja ārsts konstatē A1AT deficītu, pēc ģenētiķa konsultācijas DNS tests tiek veikts arī citiem ģimenes locekļiem.”

A1AT deficīts Latvijā

Dažādi aprēķini liecina, ka Latvijā varētu būt aptuveni 2000 cilvēku ar A1AT deficītu, taču uzskaitē ir tikai daži desmiti. Daudziem šī iedzimtā slimība nav laikus noteikta, jo parasti līdz šai diagnozei tiek, kad jau ir nopietni plaušu vai aknu bojājumi. “Vadoties pēc citu valstu statistikas, redzams, ka Latvijā cilvēki, kuriem varētu būt A1AT deficīts, nav noteikti, viņiem nav veiktas ģenētiskās analīzes. Arī Ģenētikas laboratorijā novērojam, ka ārsti reti nosūta savus pacientus veikt A1AT DNS testu, kaut arī pie mums šī iedzimtā slimība ir izplatīta. Par to vajadzētu aizdomāties cilvēkiem, kam ģimenē ir bijusi plaušu empfizēma, pāragri nāves gadījumi plaušu vai aknu bojājumu dēļ,“ stāsta ģenētiķe.

Atkarībā no gēnu mutāciju kombinācijas, cilvēkam var būt gan lielāks risks, ka veidosies dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi, gan mazāks. Vislielākā varbūtība, ka attīstīsies smagi bojājumi ir tad, ja ir ZZ mutāciju kombinācija. Bet novērošana pie ārsta vajadzīga visiem, kam ir arī SZ un MZ alēļu kombinācijas. Tā patiešām ir, ka SERPINA1 gēna Z mutācijas, kas norāda uz augstu iespējamību, ka veidosies plaušu vai aknu bojājumi, izplatība Ziemeļvalstīs valstīs ap Baltijas jūru, iespējams, ir vislielākā – Latvijā (īpaši Kurzemē), Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā. Citviet no mutācijām vairāk izplatīta S alēle. Ir pieņēmums, ka Z mutācija radusies Kurzemē, bet ir arī publikācijas, kurās apkopoti dati, ka tā izplatījusies no  Zviedrijas. Katrā ziņā Z mutācijas izplatība saistāma ar vikingu sirojumiem reģionā ap Baltijas jūru.

Kā dzīvot tālāk?

Foto: Freepik.com/ freepik

Ja noteikta diagnoze – A1AT deficīts, palīdzēt var veselīgs dzīvesveids un nopietna attieksme pret veselību. Regulāri jāveic plaušu un aknu veselības rādītāju kontrole, jāvakcinējas pret Covid-19, gripu, svarīga ir pneimokoku vakcīna. Ja ir elpceļu infekcijas izraisīti simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

“Ja pacientam ir A1AT gēna mutāciju ZZ kombinācija (no abiem vecākiem mantojis bojāto Z alēli, kas visnopietnāk ietekmē slimības attīstību) un viņam attīstās HOPS, turklāt viņš arī smēķē, dzīvība ir apdraudēta jau aptuveni 40 gadu vecumā. Smēķēt nevajadzētu nevienam, jo 100% visiem smēķētājiem, neatkarīgi no tā, ko viņi smēķē, veidojas hronisks elpceļu iekaisums. Bet, ja cilvēkam ir A1AT deficīts, kas arī nosaka iekaisīga procesa veidošanos elpceļos, to nekādā gadījumā nevajag pastiprināt ar smēķēšanu. Vajadzētu izvairīties arī no darba apstākļiem, kur var būt elpceļu kairinājums (ķīmiskā rūpniecība, metalurģija, celtniecības jomas, kur rodas celtniecības putekļi). Tāpat svarīgi ir nelietot alkoholu un nepieļaut aptaukošanos, jo visiem, kam ir A1AT deficīts, ir liels risks, ka radīsies arī aknu bojājumi.

Kādu laiku pacientiem cerības viesa terapija, kuras laikā reizi nedēļā intravenozi tika ievadīts medikaments. Pēdējo gadu dati rāda, ka šī terapija tomēr nav pietiekoši efektīva, taču tiek pētīti jaunu terapijas veidi. Tā kā šī ģenētiskā slimība var radīt smagas sekas, cilvēkiem ar diagnosticētu A1AT deficītu ieteicams pieteikties pacientu reģistrā, lai nepalaistu garām iespējas, ko piedāvā medicīnas attīstība,” uzsver LU profesors.