Lai arī, tuvojoties vasarai, par gripu un saaukstēšanos parasti mēdzam satraukties mazāk, šobrīd šo saslimšanu skaits ir netipiski augsts. Ko darīt, lai pasargātu sevi no gripas un saaukstēšanās vai atvieglot atlabšanas laiku, ja gadījies saslimt? Stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Parasti ar gripu vairāk slimo janvārī, februārī, bet maijā saslimstības vilnis jau ir pāri. Tomēr šogad ir diezgan daudz pacientu, kas slimo ar gripu un ar citiem augšējo elpceļu vīrusiem. Saslimstības palielināšanās novērojama kopš aprīļa beigām, maija sākuma, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. To varētu skaidrot ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki mazāk tikās ar citiem, valkāja maskas, līdz ar to bija pierimuši arī citi vīrusi. Tāpēc imunitāte pa šo laiku ir nedaudz samazinājusies un, pārstājot ievērot ierobežojumus, saslimstība ar augšējo elpceļu vīrusiem palielinājās.

Kā sevi pasargāt?

Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic

Vislabākais veids profilaksei pret gripu ir vakcinācija, ko iesaka veikt rudenī vai ziemas sākumā. Ja pacients ir vakcinēts pret gripu, parasti tā tiek pārslimota viegli vai pacients nesaslimst vispār. To var labi redzēt gadījumos, kad slimo visa bērnudārza grupiņa – vakcinētie slimo viegli un īsu laiku, bet nevakcinētie ar augstu temperatūru un smagāk, skaidro ģimenes ārste.

Savukārt tiem, kas nav vakcinējušies, jācenšas uzturēt imunitāti, lietojot D vitamīnu, veselīgi ēdot un pietiekami daudz guļot, atvēlot laiku fiziskām aktivitātēm un atpūtai, kā arī uzturot pozitīvu garastāvokli. Tāpat arī pietiekami bieži jāmazgā rokas un jāvēdina telpas, kā arī noteikti nevajag satikties ar cilvēkiem, par kuriem zināms, ka tajā brīdī viņi slimo ar gripu.

Gripas vakcīnu ir īpaši svarīgi saņemt bērniem no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam, grūtniecēm, cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, kā arī pacientiem, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām, uzsver ģimenes arste.

Ja gadījies saslimt

Foto: Freepik.com/ master1305

Gripas simptomi ir pēkšņs slimības sākums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, drebuļi, kaulu ‘’laušana’’, sauss klepus, rīkles iekaisums, aizlikts deguns, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula un izteikts nespēks. Klīniskā farmaceite uzsver – parādoties pirmajām saaukstēšanās vai gripas pazīmēm, ir jāpaliek mājās. Ir ieteicama pastiprināta šķidruma uzņemšana – te noderēs zāļu tējas, piemēram, liepziedu, vīgriezes, aveņu, papildu C vitamīns, nepieciešamības gadījumā pretsāpju, temperatūru pazeminošie līdzekļi, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Ja parādās gripas simptomi, ir jākonsultējas ar ārstu un jāievēro ārsta norādījumi, tajā skaitā par pretvīrusu medikamentiem, lai izvairītos no komplikācijām.

Ģimenes ārste uzsver, ka, ja ir aizdomas par saslimšanu, gripas epidēmijas laikā ir lietderīgi veikt gripas eksprestestu – tas ir izdarāms ārstu praksēs un laboratorijās. Ja gripas tests ir pozitīvs, ārsts izrakstīs pretgripas medikamentu. Uzsākot lietot pretgripas medikamentu 72 stundu laikā no pirmo simptomu sākuma, mazinās slimošanas ilgums un komplikāciju risks.

Saaukstēšanās simptomu mazināšanai noderīgi var būt tādi ārstniecības augi kā avenes, kumelītes, liepziedi, plūškoka ziedi, vīgriezes, upeņu augļi un lapas, pelašķa laksti, iesaka farmaceite. Savukārt klepus gadījumā – ceļtekas, altejas saknes, deviņvīruspēka ziedi, mārsila laksti, lakricas saknes, priežu pumpuri, māllēpes, Islandes ķērpja lapoņi. Kakla skalošanai izmanto kumelītes un kliņģerītes ziedu, mārsila lakstu vai salvijas lapu uzlējumu, savukārt kā organismu spēcinošas drogas noderēs ehinācija, ugunspuķe, gaiļbiksītes lapas, mežrožu un smiltsērkšķu augļi. Pieejamas arī kompleksās tējas – bronhiem, plaušām, imunitātei –, kuru sastāvā ir dažādi ārstniecības augi.

Tāpat pret kakla sāpēm noderēs sūkājamās tabletes vai aerosoli, bet iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdeni un lietot deguna pilienus. Klepus gadījumā talkā nāks sīrupi vai tabletes, kas ir jāizvēlas atbilstoši sausam klepum vai atklepošanai. Lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, var izmantot kāju vannas ar sinepju vai ingvera pulveri. Taču kājas nedrīkst karsēt, ja ir paaugstināta temperatūra! Tāpat pēdas var ieziest ar ēteriskās eļļas saturošām ziedēm un uzvilkt siltas zeķes.

Atceries! Ja temperatūra saglabājas ilgāk par trīs četrām dienām un pašsajūta neuzlabojas, noteikti ir jāsazinās ar ārstu, lai izvērtētu, vai nav radušās komplikācijas.

Izplatītākās gripas komplikācijas

Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic

Visbiežākās gripas komplikācijas ir gadījumos, kad ilgstoši nepāriet klepus un ir dzirdami trokšņi plaušās, rodas plaušu karsonis, stāsta ģimenes ārste. Reizēm gripas ietekmē veidojas deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums. Visos šajos gadījumos ģimenes ārsts, visdrīzāk, izrakstīs antibiotikas.

Vislielākais gripas komplikāciju risks ir maziem bērniem, grūtniecēm, senioriem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, pacientiem ar lieko svaru vai ar hroniskām slimībām.

Spēku atgūšanai pēc slimošanas

Foto: Freepik.com/ bristekjegor

Klīniskā farmaceite uzsver – pēc slimošanas ir jāņem vērā sava pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot. Slodze jāpalielina pakāpeniski, un tā katram ir jāizvērtē  individuāli. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un  regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes. Tāpat jārūpējas par veselīgu atpūtu un miegu, tam atvēlot pietiekami daudz laika. Katru dienu jāizvēlas veselīgs un sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi sezonai atbilstoši dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām. Imūnsistēmas stiprināšanai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīns, kā arī selēns un cinks, savukārt no dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai iesaka lietot ehināciju, ugunspuķi, plūškoku, bišu produktus, mežrožu augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku un ingveru. Tāpat ir ieteicami probiotiķi, kas rūpējas par zarnu trakta mikrofloru un imūnsistēmu.