Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido pilnīgi visas cilvēka funkcijas, nodrošinot skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos. Tomēr jāņem vērā, ka pilnvērtīgu plaušu darbību un elpošanu ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana un gaisa piesārņojums, kas var izraisīt astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Par šo slimību cēloņiem, simptomiem un ārstēšanos konsultē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docents, pneimonologs un alergologs Māris Bukovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir HOPS?

Viena no izplatītākajām plaušu slimībām smēķētāju vidū ir HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība, ko izraisa kaitīgu gāzu vai daļiņu ilgstoša ieelpošana. Proti, no kairinājuma gandrīz visas elpceļu šūnas aktivizējas, piedalās iekaisuma reakcijā un bojā plaušu audus. Rezultātā pakāpeniski samazinās plaušu funkcija un veidojas plaušu emfizēma jeb plaušu uzpūšanās, kad bronhu sašaurināšanās dēļ plaušās hroniski nonāk vairāk gaisa, nekā no tām izkļūst, skaidro ārsts. Tātad asinīs hroniski ir samazināts skābekļa daudzums, bet ogļskābās gāzes izdalīšanās – aizkavēta. Savukārt tas veicina sirds paplašināšanos un spiediena paaugstināšanos plaušu artērijā. HOPS cēlonis lielākoties ir smēķēšana, bet var būt arī citi katalizatori. Piemēram, arodfaktori un gaisa piesārņojums telpās, kas rodas kurināšanas vai ēdiena gatavošanas rezultātā, ja nav skursteņa vai ventilācijas.

Kā izpaužas HOPS?

Pneimonologs atgādina, ka pirmie HOPS simptomi parādās samērā vēlu. Cilvēks savu plaušu stāvokļa pasliktināšanos visbiežāk pamana tad, kad slimība jau krietni progresējusi – parādās izteikts elpas trūkums tieši fiziskās slodzes laikā. Tātad, ja cilvēks ir miera stāvoklī, viņam sūdzību nav. Kādreiz cilvēks atjēdzas tikai tad, kad viņam, uzkāpjot otrajā stāvā, jau trūkst elpas. Tas nozīmē, ka 50% no plaušām vairs nestrādā, kā nākas. HOPS izraisītās plaušu funkcijas samazināšanās diemžēl ir neatgriezenisks process, skaidro eksperts.

Kā diagnosticēt?

Lai noteiktu plaušu stāvokli, jāveic spirometrija – plaušu funkcijas mērīšana, nevis plaušu rentgens, kā nereti pieņemts uzskatīt. Plaušu rentgens parāda izmaiņas plaušās tikai tad, kad attīstījusies jau plaušu emfizēma, turklāt visai tālu.

Kā rīkoties saslimšanas gadījumā?

Ārsts skaidro, ka tieši agrīnā smēķēšanas atmešana – līdz 30 gadu vecumam – ir labākā HOPS ārstēšanas metode, jo tad cigarešu dūmu toksisko vielu kaitējums plaušām ir minimāls. Plaušu funkcija nav cietusi, un smēķētāja klepus, ja tāds ir, dažu mēnešu laikā pāriet. Taču, ja smēķēšanu nemet pie malas, tad gan visiem, kam pēc tam diagnosticē hronisku obstruktīvu plaušu slimību (un tādu ir ceturtdaļa smēķētāju), būs jāsamierinās ar bēdīgo patiesību, ka plaušu funkciju, kas jau samazinājusies, nekad vairs neatgūt. Tomēr ārsti mēģina palīdzēt arī šiem pacientiem, lai viņi varētu saglabāt spēju bez elpošanas traucējumiem tikt galā ar fizisku slodzi. Proti, medicīna tagad piedāvā efektīvas zāles – bronhodilatatorus, tie ir bronhu paplašinātāji, kuru iedarbība ir 12–24 stundas. Tie uzlabo HOPS pacientu stāvokli – novērš aizdusu un citus simptomus un ievērojami palēnina slimības attīstību. Bet visprātīgāk, protams, būtu nekad neaizdedzināt pirmo cigareti, uzsver speciālists.

Kas jāzina par astmu?

Pirmais brīdinājuma signāls, kas varētu liecināt par astmu, ir ilgstošs klepus (vairāk nekā četras nedēļas). Tipiskie astmas simptomi ir elpas trūkums un sēkšana agri no rīta vai naktīs. Tāpat īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuri vairākas reizes gadā saaukstējas.

Kā pārliecināties, ka tiešām ir astma?

Ja diagnoze noteikta pareizi, tad cilvēkam, sākot lietot zāles, klepus, kas ildzis pāris mēnešu, pāriet vai ļoti jūtami mazinās. Ārsts norāda, ka diagnozi – astma – pareizi var pieradīt ar dažādām izmeklēšanas metodēm.

Pirmkārt, jāveic spirometrija, nosakot plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. Tad ārsts vērtē, vai ir plaušu obstrukcija, bronhu spazmas vai sašaurinātie elpceļi. Bronhiālā astma būtībā ir eozinofilo leikocītu izraisīts hronisks iekaisums bronhu sieniņās, kura dēļ tie kļūst ļoti jutīgi un sāk reaģēt uz niecīgāko kairinājumu, uz kuru veseli elpceļi nereaģē. Bronhu sašaurināšanās apgrūtina gaisa nonākšanu plaušās. Tāpēc cilvēkam ir spiedoša sajūta krūškurvī, klepus, sēkšana, elpas trūkums. Visbiežāk šie simptomi novērojami naktī un agri no rīta.

Otrkārt, slāpekļa oksīda noteikšana izelpas gaisā. Aparāts apmēram piecu minūšu laikā konstatē, vai ir astmai raksturīgais iekaisums elpceļos. Tiem, kuriem šis rādītājs ir paaugstināts, ārsts izraksta hormonālos aerosolus (inhalējamos glikokortikoīdus), kam ir augsti ārstniecības rādītāji.

Treškārt, var veikt arī bronhu provokācijas testu. Tā ir visprecīzākā izmeklēšanas metode astmas diagnozes pierādīšanai. Vēl var veikt krēpu analīzi, kā arī asinsanalīzi, lai noteiktu eozinofilo iekaisumu. Ja krēpās vai asinsanalīzē parādās eozinofilo leikocītu klātbūtne, arī tas var palīdzēt nokļūt līdz diagnozei.

Hormonālo aerosolu lietošana

Speciālists skaidro, ka pēc hormonālo aerosolu inhalācijas mutes dobumu ieteicams izskalot ar ūdeni, lai mazinātu risku izveidoties mutes sēnītei. Pēc hormonālo aerosolu lietošanas var parādīties balss aizsmakums, bet tas ir pārejošs. Tāpēc baidīties no šīm zālēm nav pamata. Inhalējamie medikamenti pilnībā likvidē vai vismaz ievērojami mazina klepu. Tomēr, kad klepus ir beidzies, ārstēšanu vajadzētu turpināt vairākus mēnešus. Ārsts skaidro: jo ilgāka terapija, jo ilgāks laika posms līdz nākamajam slimības saasinājumam. Astma ir hroniska slimība, kuru nav iespējams pilnībā izārstēt, bet to var labi kontrolēt.

Kad doties pie ārsta?

Pazīmes, kas norāda, ka varētu būt astma:

• klepus ilgāk nekā 10 dienas, un tas atkārtojas vairākas reizes gadā, visas saaukstēšanās aiziet uz plaušām,
• naktīs vai agri no rīta čīkstēšana, smagums krūtīs, elpas trūkuma lēkmes,
• pēc fiziskas slodzes pēkšņi parādās līdzīgi simptomi.

Pazīmes, kas norāda, ka varētu būt HOPS:

• fiziskas slodzes laikā parādās elpas trūkums, kas agrāk nav bijis,
• ilgstošs klepus ar krēpām vai bez tām,
• iepriekš ilgstoša smēķēšana.

Ja tiek pamanīta kāda no minētajām pazīmēm, ieteicams pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus.

Farmaceita padoms

Pacientam noteikti jāizskaidro medikamentu lietošanas mērķi, proti, kuri medikamenti paredzēti lēkmes kupēšanai un kuri – ilgstošai un pastāvīgai lietošanai. Lai izvairītos no astmas lēkmēm, vēlams noskaidrot katra pacienta individuālos alerģiskos faktorus, kā, piemēram, mājas putekļi, dzīvnieku spalvas, vīrusa infekcijas un citus. Pēc medikamenta inhalācijas vienmēr vēlams izskalot muti vai lietot to pirms ēdienreizes. Svarīga ir arī inhalatora pareiza lietošana – gan tehniskā izpilde, gan ieelpas un izelpas dziļums. Jāuzsver, ka HOPS slimniekiem ļoti būtiska ir infekciju profilakse, piemēram, vakcinēšanās pret gripu. Ja inhalatora lietošana sagādā grūtības, piemēram, maziem bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, var lietot krājtelpu. Jāatceras, ka pēc katras inhalācijas krājtelpu ieteicams izskalot un izžāvēt.