Lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. 

Elpošana ir tik pašsaprotama, ka mēs par to iedomājamies vien tad, kad tā ir apgrūtināta. Ja cilvēks aizelšas, uzkāpjot pa kāpnēm, vai izjūt diskomfortu aizlikta deguna dēļ, tās ir viegli risināmas problēmas – vajadzīgs vien mazliet laika vai labs deguna aerosols. Taču ko darīt, kad pēkšņi bez redzama iemesla trūkst elpas vai sākas mokoša klepus lēkme?

Šogad saaukstēšanās sezona sākusies agrāk nekā ierasts, jo pēc karstās vasaras salīdzinoši strauji pienāca rudens ar tam raksturīgiem laikapstākļiem.

Tā kā alerģiju izplatība pasaulē skar aizvien vairāk cilvēku, ļoti aktuāls ir jautājums par to, kā no tām izvairīties, kā tās novērst un no kā tās sākas. Ir daudz dažādu ieteikumu, no kā izvairīties grūtniecības laikā, lai nedzimtu alerģiski bērni, bet joprojām nav brīnumlīdzekļu, kā to panākt. 

Pēdējo 20 gadu laikā alerģiju izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem un citiem faktoriem. Aptuveni 25% iedzīvotāju cieš no alerģijas izpausmēm.

Lai gan Latvijā pašlaik nav precīzu datu par cilvēkiem, kuri saskārušies ar alerģijām, ir zināms, ka šobrīd ir vismaz 65 000 astmas pacientu. Kā konstatēt alerģijas, kā tās novērst, ārstēt un nesajaukt ar iesnām vai kārtējo vīrusu, savos viedokļos dalījās speciālisti.

Kad ilgi gaidītais pavasaris ir klāt, gribas to baudīt ar pilnu krūti. Tomēr ne visiem pavasara atnākšana nes vien pozitīvas sajūtas. Diemžēl šajā laikā saskaramies ar alerģiju, ko izraisa ziedputekšņi. Pasaulē pašreiz ceturtdaļa cilvēku slimo ar alerģiju, un arī Latvijā šī ir arvien izplatītāka problēma.

Bieži vien nepatīkamā saslimšana - plaušu karsonis - nāk kā komplikācija pēc gripas un saaukstēšanās. Īpaši aktuāli tas ir vēsajos gada mēnešos, kad plosās gripa un vīrusi, bet mūsu organisma aizsargspējas ir novājinājis vēsais laiks, saules un svaigo vietējo zaļumu un dārzeņu trūkums.

Šķaudīšana, sāpošs, iekaisis kakls, kā arī mokošs, kairinošs klepus ir diezgan bieža parādība gada aukstajā laikā un būtiski ietekmē ierasto dzīves ritmu, pasliktinot darba spējas, ierobežojot fiziskās aktivitātes, kā arī traucējot miega kvalitātei. Parasti šie simptomi pazūd aptuveni 1-2 nedēļu laikā, taču klepus var ieilgt.

Ziema ir laiks, kad pastiprināti aktivizējas dažādi elpceļu vīrusi, tai skaitā gripa, un no saslimšanas izdodas izvairīties vien retajam. Ja tevi skārusi saaukstēšanās vai gripa, ņem vērā, ka, lietojot uzturā nepareizos pārtikas produktus, iespējams ne vien būtiski pasliktināt pašsajūtu, bet arī paildzināt atveseļošanās procesu.