Mitrie un vēsie laika apstākļi ziemas sezonā ik gadu veicina saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu. Arī šī ziema nav izņēmums. Lai arī rudenī slimošana sākās salīdzinoši vēlāk nekā gadu iepriekš, šobrīd gripa un dažādas elpceļu infekcijas tikai pieņemas spēkā.

Slēpošana ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kāpēc cilvēki gaida ziemu – tā ne tikai aizstāj ziemā tik nepietiekamās fiziskās aktivitātes, bet arī sagādā lielisku atpūtu un izklaidi. Daudzi labprāt izmanto ziemas atvaļinājumu, lai dotos uz kādu no kalnu slēpošanas kūrortiem un ļautos ziemas priekiem. Bet ko darīt, ja jau pirmajā ceļojuma dienā lauž kaulus un sāp galva?

Ziemā elpceļi kļūst daudz jutīgāki, tādēļ ar klepu sastopas teju ikviens no mums. Taču tas nenozīmē, ka klepu drīkstam atstāt bez ievērības. Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību.

Gripas vīruss, šķiet, ir viens no nopietnākajiem veselības pārbaudījumiem, ar kuru ik ziemu Latvijā saskaras liels skaits dažāda vecuma cilvēku. Kā sevi maksimāli pasargāt no šī vīrusa, kādi simptomi liecina par to, ka jāmeklē ārsta palīdzība, un kā ārstēties gripas gadījumā, padomus sniedz farmaceits.

Pašreizējos mainīgajos laika apstākļos, kad vienu dienu ir "mīnusi" un nākamajā jau "plusi", aktīvi notiek respiratoru infekciju izplatība. Mainīgie laikapstākļi novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimības izraisošo vīrusu izplatīšanos. Tā ir gan gripa, gan arī citi respiratori vīrusi. 

Jau kopš decembra sākuma iesnas piemeklējušas arvien vairāk cilvēku, par to liecina pieaugošais pieprasījums pēc pretiesnu līdzekļiem aptiekās, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par piektdaļu.

Tā kā Slimību profilakses un kontroles centrs ir izziņojis gripas epidēmijas sākumu no 2019. gada 15. janvāra, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ar gripu saslimušajiem iedzīvotājiem.

Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks reflekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja šī katra reize neprasa došanos uz slimnīcu un antibiotiku lietošanu.

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt?

Īpaši trausla attiecībā uz gripu ir mazu bērnu un grūtnieču veselība. Ne velti tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu 100% vai 50% apmērā. Kāpēc vakcinācija, pret kuru Latvijā tik daudzi izturas skeptiski, tomēr ir efektīvākais aizsardzības veids?