Līdztekus Covid-19 apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam saukt par “tikai gripu”. Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka šā gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka nekā pērn. Arī šai slimībai var būt gan smagas blaknes, gan letāls iznākums, tādēļ svarīgi zināt, kā rīkoties, lai sevi pasargātu, neiekrītot dažādu mītu par veselību, slazdos.

“Gripas laiks farmaceitiem ir īpaši sarežģīts,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. “Jākonsultē cilvēki, kuri jau vairāk nekā gadu dzīvo pandēmijas apstākļos un reizēm ir pilnīgi apmaldījušies informācijas, tai skaitā, dezinformācijas gūzmā. Cenšoties palīdzēt pacientiem, nākas kliedēt ne mazums mītu. Plaši cirkulē dažādi maldi, sākot no imūnsistēmu uzlabojošiem brīnumlīdzekļiem, līdz dažādām zālītēm, kas dziedina un uzveic katru medicīnā zināmo vīrusu. Koronavīrusa pandēmijas pārņemtajā pasaulē šķiet, ka šī tēma ir kļuvusi pat vēl apspriestāka.”

Vai imūnsistēmai patiešām vajadzīgi uzlabojumi?

“Speciālisti ir norādījuši, ka sabiedrības imūnā atmiņa pret gripu kopš 2019. gada ir mazinājusies. Nav iespējams runāt par gripu, tās profilaksi un ārstēšanu, ja pirms tam netiekam skaidrībā par to, kā darbojas mūsu imūnsistēma. Tas tādēļ, ka joprojām pastāv mīts par tik ļoti nepieciešamo imūnsistēmas stiprināšanu un tā ietvarā imūnsistēma tiek attēlota vienkāršoti, tostarp pseidozinātniskā veidā. Gandrīz vienmēr tas tiek darīts ar kādu konkrētu mērķi, piemēram, nopelnīt klikšķus vai popularitāti, pārliecinot par kādu brīnumlīdzekli, kas noteikti jālieto, jo citādi mūsu imūnsistēma ir vāja un nav spējīga pildīt savas funkcijas. Patiesībā imūnsistēma ir milzīga, sarežģīta un savstarpēji saistīta struktūra, kas ietver gandrīz bezgalīgu biomolekulu (īpaši antivielu), šūnu, audu un orgānu sadarbību, funkcionējot efektīvā harmonijā. Piedevām imūnsistēma ir diezgan elastīga. Ja tā būtu tik vāja, mēs būtu miruši no patogēniem, pirms kļuvām piecus gadus veci. Proti, ir pamatots iemesls, kāpēc esam nodzīvojuši krietni ilgāk šajā sīkbūtņu pārpilnajā pasaulē!” skaidro farmaceite.

Ir vairāki imūndeficīta faktori

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

Patiesība ir tāda, ka imūnsistēma ir kā interneta ieslēgšana/izslēgšana. Tas vai nu perfekti darbojas, vai arī nedarbojas, un ir zināmi precīzi iemesli, kuru dēļ imūnsistēma var sašķobīties.

• Daži hroniski apstākļi, piemēram, stress un nepietiekams uzturs (te nav runa par apelsīnu trūkumu organismā, bet par lielu, ilgstošu kaloriju un mikroelementu deficītu un tad tas noteikti mērķtiecīgi ir jālikvidē);
• Dažas hroniskas slimības, kas var ietekmēt imūno atbildi. Diabēts ir viena no izplatītākajām, bet ir arī citas.
• Daži cilvēki piedzimst ar novājinātu imūnsistēmu vai arī imūndeficītu var iegūt noteiktu slimību dēļ (vislabāk zināmais ir HIV/AIDS);
• Vairākas medicīniskās procedūras, piemēram, ķīmijterapija vai imūnsupresīvas terapijas, var vājināt vai pat iznīcināt imūnsistēmu;
• Īstermiņa akūti apstākļi, piemēram, atpūtas un fiziskās aktivitātes trūkums, var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, taču tas parasti ir viegli labojams.

“Gandrīz visiem cilvēkiem, izņemot tos, kam ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, ir normāla, labi funkcionējoša, efektīva imūnsistēma. Tāpēc, ja dzirdat apgalvojumus par imūnsistēmas darbības pastiprināšanas svarīgumu, vaicājiet, kā zināt devas, kas nepieciešamas, lai iegūtu vēlamo efektu? Kā būs mērāms/nosakāms šis efekts?”

Nu, ļoti “stipra” imūnsistēma!

Patiesībā ir vairāki iemesli, kāpēc mums nudien nevajadzētu pārāk “spēcīgu un enerģisku” imūnsistēmu. “Piemēram, hiperaktīva imūnsistēma ir pie vainas alerģijām, ir atbildīga par astmu un ekzēmu. Pastāv arī tāda nevaldāma imūnā parādība, kā “citokīnu vētra” – bīstami smaga atbildes reakcija uz vīrusiem, kas var radīt lielu mirstību gripas pandēmijas laikā.

Iekaisums parasti ir veselīga reakcija uz ievainojumiem vai patogēnu invāziju, bet dažu autoimūno slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā, pārāk spēcīgas imūnsistēmas darbības dēļ, pacienta stāvoklis ir sāpju pilns un nogurdinošs.

Hiperaktīva imūnsistēma var sākt uzbrukt saimniekorganisma šūnām. Šī imūnsistēmas kļūda var izraisīt kādu autoimūno slimību, piemēram, artrītu vai 1. tipa cukura diabētu,” skaidro farmaceite.

Populāri gripas ārstēšanas mīti

Foto: Freepik.com/ artursafronovvvv

Apskatīsim 5 populārus gripas ārstēšanas mītus.

1. mīts. Barojot bērnu ar krūti, viņš nevar saslimt ar gripu

Taisnība, ka mātēm, kas baro bērnu ar krūti, ir ievērojami samazināts dažu vēža veidu risks, jo zīdīšana palīdz pasīvajai imunitātei. Taču aplams ir apgalvojums, ka “jūsu ķermenis sāk ražot antivielas, lai palīdzētu aizsargāt bērnu”. Mātes piens nerada imunitāti pret patogēniem, kas organismā iekļūst caur ādas bojājumiem un elpošanas sistēmu, piemēram, pret gripu.

“Tiesa, grūtniece spēj nodot antivielas vēl nedzimušam bērnam, taču tās darbojas tikai dažas nedēļas vai mēnešus, līdz mazulis pats var sākt ražot antivielas no savas adaptīvās imūnsistēmas. Tātad: mātes pienā esošās antivielas nepāriet no gremošanas trakta mazuļa asinsritē, jo tas tā vienkārši nevar notikt. Ko antivielas mātes pienā gan spēj – nodrošināt kuņģa zarnu trakta un elpošanas sistēmas aizsardzību pret patogēniem,” saka farmaceite.

2. mīts. Probiotikas veicina imunitāti

Šim apgalvojumam patiešām ir daži apstiprinoši pierādījumi, kam gan vēl būtu nepieciešams precizējums. Tas tiesa – dažas probiotikas var nedaudz labvēlīgi ietekmēt iedzimto zarnu imūnsistēmu, taču tas nenozīmē, ka probiotiku pastiprināta lietošana spēj ietekmēt adaptīvo imūnsistēmu, kas pasargā no patogēniem, piemēram, gripas vai masalām.

3. mīts. Ehinācija, ingvers un ķiploki – recepte gripas profilaksei

Lai arī šie produkti tiek bieži piesaukti kā līdzekļi cīņai pret gripu un saaukstēšanos, sistemātiskos pārskatos efektivitātes pierādījumi nav gūti. Nav, piemēram, bioloģiski nostiprinātas ticamības, ka ehināceja var ietekmēt gripas slimības gaitu. Tāpat nav pārliecinošu epidemioloģisku vai klīnisku pierādījumu, ka ķiploki varētu ietekmēt gripas profilaksi vai ārstēšanu, vai tam, ka ķiploka ēšana ir uzlabojusi rezultātus cita vīrusa un saaukstēšanās ārstēšanā. Tā pat nav pierādījumu, ka tradicionāli lietotais ingvers patiešām ir efektīvs līdzeklis gripas ārstēšanā.

4. D vitamīns uzveic gripu, spēcinot imunitāti

Ja cilvēkam trūkst D vitamīna (noskaidrojams asins analīzē), tas noteikti jālabo, un ir viegli izdarāms ar uztura bagātinātāja palīdzību. D vitamīna trūkums un tā ietekme uz veselību ir plaši apspriests jautājums, jo sevišķi runājot par kaulu veselību. Diezgan daudziem cilvēkiem ir zems D vitamīna līmenis, un tam varētu būt nozīme sekmīgā imūnsistēmas darbībā. Taču nav pierādījumu, ka lielu devu D vitamīna lietošana varētu būt  efektīvs gripas ārstēšanas līdzeklis.

5. mīts. Ar diētas palīdzību var uzveikt gripu

Daudziem patīk pārvērtēt uztura ietekmi uz veselību, piedēvējot kādām produktu grupām imunitāti uzlabojošas īpašības un līdz ar to arī brīnumainas spējas pasargāt no infekcijas slimībām, tostarp gripas un saaukstēšanās. “Jā, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir veselības uzturēšanas pamatu pamats. Ir gadījumi, kad speciāla uzturprogramma patiešām ir ārstēšanas daļa (piemēram, podagras gadījumā). Tāpat ir laba pierādījumu bāze par to, ka Vidusjūras diēta var samazināt vēža, sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr, vai tas ir būtiski imūnsistēmas “uzlabošanai”, pierādījumu nav,” uzsver farmaceite.

Vai gripas profilakse maz ir iespējama?

Foto: Freepik.com/ freepik

Dažam droši vien nolaižas rokas – vai tiešām esam bezspēcīgi gripas priekšā? Labā ziņa – nav tā, ka pret gripu vispār nav iespējama profilakse. Ir metode, kas trenē un sagatavo mūsu imūnsistēmu “randiņam” ar gripas vīrusu, turklāt šī metode ir zinātniski pamatota – vakcīna.

Zinātniski pamatota gripas ārstēšana

“Vēl viena laba ziņa – ir radītas arī reālas, zinātniski pamatotas gripas vīrusa ārstēšanas metodes. Zināms, ka speciālas pretvīrusu zāles efektīvi ietekmē gripas gaitu. Šie līdzekļi tika īpaši izstrādāti, mērķējot uz ļoti specifiskām gripas vīrusa īpašībām. Tāpēc pretvīrusu līdzekļi, kas radīti pret vienu konkrētu slimību, šai gadījumā – gripu, var būt pilnīgi neefektīvi pret citu, piemēram, pret Covid-19,” norāda farmaceite.

Jāņem vērā, ka ārstēšanas metodes ir dārgas, dažām no tām var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, un tās jālieto uzreiz tiklīdz parādās pirmie gripas simptomi, kas ne vienmēr ir iespējams. Tādēļ drošāk tomēr ir apsvērt vakcinēšanos kā optimālo aizsardzības līdzekli pret saslimšanu ar gripu.

Gripa nav nekāds nieks!

Lai arī šobrīd visu prātus nodarbina Covid-19, ir vietā atgādināt, ka arī ar gripu nav nekādi joki. “Līdz 2020. gadam, kad sākās pandēmija, gripa bija viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Visā pasaulē tā katru gadu nogalināja no 290 000 līdz 650 000 cilvēku. Pandēmijas pirmajā gadā epidemioloģiskās drošības pasākumi pret Covid-19 tik ļoti iespaidoja gripu, ka tās sezonālais uzliesmojums pat neizcēlās. Tomēr nav pamata domāt, kā tā tas būs arī turpmāk.” Gripas vakcīnas ir drošas un efektīvas (ne tik efektīvas, kā vēlētos, taču neviena uz pierādījumiem balstītā ārstēšana nedod 100% garantiju) un pasargā ne tikai vakcinēto, bet palīdz aizsargāt arī vājākos sabiedrības locekļus: vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar imūnsistēmas traucējumiem un bērnus, kuri vēl ir pārāk mazi, lai paši saņemtu vakcīnu.

„Ja Covid-19 „sadosies rokās” ar gripu, izredzes uz labu iznākumu sarūk, tādēļ ir svarīgi pieņemt labākos lēmumus savai un citu veselībai,” aicina farmaceite.