Plaušu karsonis parasti saistās ar saaukstēšanās periodu, taču nereti novērots, ka tas piemeklē cilvēkus arī vasaras laikā. Kādi ir biežākie plaušu karsoņa iemesli un kas var veicināt tā parādīšanos? Kā atpazīt atipisku plaušu karsoni, kā noris ārstēšana un ko nevajadzētu darīt, ārstējot plaušu karsoni? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, "Veselības centrs 4" pneimonoloģe dr. Anželika Koševacka un "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Plaušu karsoņa iemesli

Plaušu karsonis jeb pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kas visbiežāk ir infekcijas izraisīts, stāsta pneimonoloģe. Šo infekciju parasti izraisa baktērijas vai vīrusi. Saaukstēšanās sezonā – rudenī, ziemā, kad vīrusu skaits ir lielāks, arī plaušu karsoņi ir biežāki, taču plaušu karsonis cilvēkus piemeklē arī vasarā. Tas parasti rodas gadījumos, ja ir samazinājusies cilvēka imunitāte vai bijis kontakts ar cilvēku, kas izplata baktērijas vai vīrusus, kas var izraisīt plaušu karsoni.

Visbiežākais plaušu karsoņa izraisītājs ir pneimokoks (streptococcus pneumoniae). Veselam cilvēkam tas var atrasties mutes dobumā, bet, samazinoties imunitātei, ieelpojot gaisu ar baktērijām, var izraisīt plaušu karsoni. Vasarā risku saslimt ar plaušu karsoni palielina kondicionieri – ja tie nav labā tehniskā stāvoklī. Piemēram, ir ļoti smaga pneimonija – leģionāru slimība jeb legioneloze. Arī ar to var saslimt karstā laikā, lietojot kondicionierus.

Pārsvarā plaušu karsonis parādās cilvēkiem, kam ir samazināta imunitāte, taču sastopamas arī atipiskas pneimonijas, ko izraisa, piemēram, mikaplazmas (mikoplazma pneumonia) vai hlamīdijas (chlamydia pneumoniae) – atipiskas baktērijas, ar kurām var inficēties no slimojoša cilvēka (arī tad, ja viņam saslimšana norit bez simptomiem). Ar šādu pneimoniju bieži slimo kolektīvos, piemēram, skolās, bērnudārzos, tur, kur ir daudz cilvēku, kas ilgstoši atrodas slēgtās telpās. Tai var būt viegla gaita, un dažreiz cilvēki pat nepamana, ka ir saslimuši un izplata šo baktēriju. Kādam saslimšana var būt bez simptomiem, bet citam – ar ļoti izteiktām sūdzībām un smagu slimības gaitu. Inficēšanās galvenie faktori ir: cik ilgs un tuvs bijis kontakts ar saslimušo cilvēku, kāds ir saņemto baktēriju daudzums un kādas ir organisma aizsargspējas, skaidro ārste.

Covid-19 epidēmijas laikā jāņem vērā, ka arī koronavīruss izraisa plaušu karsoni neatkarīgi no tā, vai ir vasara vai ziema.

Jānoskaidro izraisītājs

Ir ļoti svarīgi saprast, kas ir pneimonijas izraisītājs, jo tas ietekmē ārstēšanos, uzsver daktere. Tā, piemēram, vīrusu izraisītu pneimoniju ārstē simptomātiski, tāpat arī Covid-19 izraisītu plaušu karsoni. Taču, ja vīrusam pievienojas bakteriāla infekcija, ir nepieciešama antibiotiku terapija. Arī šajā gadījumā ir svarīgi, kas ir izraisītājs – ja tā ir parasta, sadzīvē iegūta pneimonija, lieto viena veida antibiotikas un terapija vieglos gadījumos ilgst piecas līdz septiņas dienas. Bet, ja tā ir atipiskā pneimonija (tā var būt pat vieglas norises), terapijas ilgums ir divas trīs nedēļas, jo šīs pneimonijas izraisītājiem ir nepieciešams ilgstošs ārstēšanas kurss. Ja pacients saņems īsāku terapiju, diemžēl pneimonija var netikt izārstēta līdz galam un izplatīt infekciju tālāk.

Smagos gadījumos, kad pacients ārstējas stacionārā, var tikt nozīmēta plaša spektra terapija, lai nekavētu laiku un iedarbotos uz vairākām baktērijām vienlaikus, jo diemžēl plaušu karsonis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem no infekcijas slimībām, uzsver ārste.

Kā atpazīt?

Klepus ir viens no galvenajiem plaušu karsoņa simptomiem, taču tas izpaužas ap 80% pacientiem, tātad ne visiem, turklāt arī intensitāte var būt dažāda, skaidro pneimonoloģe. To var būt īpaši grūti atpazīt smēķētājiem, kam jau ikdienā ir smēķētāja klepus.

Pneimonijas galvenie simptomi ir klepus, drebuļi, temperatūra. Taču tie ir raksturīgi tipiskajai pneimonijai. Savukārt atipiskās pneimonijas gadījumā klepus var būt neliels, arī temperatūra var būt neliela vai pat normāla. Tāpēc ir jāskatās uz vispārējo stāvokli, jo parasti pacientiem ir raksturīgas intoksikācijas pazīmes – izteikts nespēks, nogurums, apetītes trūkums. Var būt intensīvas sāpes krūtīs, arī elpas trūkums – tādēļ ir ieteicams izmērīt skābekļa rādītājus ar oksimetru un pārbaudīt pulsu, jo tas var būt paaugstināts. Visas šīs pazīmes var liecināt par iekaisumu.

Speciāliste uzsver – ja klepus nepāriet divas trīs nedēļas, tas obligāti ir jāpārbauda ar rentgenu vai datortomogrāfiju, jo pie atipiskās vai tuberkulozes pneimonijas cilvēks var diezgan ilgi nenojaust saslimšanu, jo tā var noritēt bez simptomiem. Ja tipiskai pneimonijai ārsts var izklausīt trokšņus, tad atipiskai pneimonijai trokšņu var nebūt. Ja ir aizdomas, ka kaut kas nav labi – pirmais, vienkāršākais solis ir nodot asins analīzes, kurās varēs redzēt pilno asins ainu  un iekaisuma rādītājus, pēc kā var rasties aizdomas par plaušu karsoni.

Ja plaušu karsonis ir vieglas gaitas ar tipiskiem simptomiem, klepu, raksturīgiem trokšņiem plaušās, ārsts var uzsākt terapiju bez speciālas izmeklēšanas. Taču ne tik tipiskos gadījumos pilnvērtīgai diagnozes izvērtēšanai jāņem vērā pacienta sūdzības, rentgenogramma un laboratorijas izmeklējumi. Turklāt arī tad, ja rentgenogramma ir laba, bet klīniskā aina nav skaidra, ieteicams veikt datortomogrāfiju plaušām, jo diemžēl ne vienmēr visu var redzēt rentgenogrammā, skaidro dr. A. Koševacka. Izmaiņas plaušās ne vienmēr ir saistītas ar plaušu karsoni – tas var būt arī vēzis vai svešķermenis, vai vēl kas cits, tādēļ ir ļoti svarīgi sekot līdzi sūdzībām un simptomiem.

Plaušu karsoņa ārstēšana

Parasta, sadzīvē iegūtas pneimonijas gadījumā stāvoklim vajadzētu normalizēties trīs dienu laikā pēc terapijas beigām (terapijas kurss ilgst piecas līdz septiņas dienas). Savukārt atipiskās pneimonijas ārstēšana parasti ilgst divas trīs nedēļas vai atkarībā no slimības smaguma. Jāņem vērā, ka pēc slimošanas izmaiņas rentgenogrammā var būt redzamas arī pēc dažiem mēnešiem. Tādēļ kontroles rentgenogrammu pēc ārstēšanas ieteicams veikt ne ātrāk kā pēc sešām nedēļām pēc pirmās rentgenogrammas.

Plaušu karsoņa gadījumā nevajadzētu veikt karstuma procedūras, piemēram, kādreiz populāro sinepju plāksteru likšanu, un citas sildošas procedūras. Jo ne vienmēr mēs zinām, kāds ir plaušu karsoņa iemesls un dažreiz karstuma procedūras var provocēt slimības gaitu un pat pastiprināt iekaisumu, skaidro ārste.

Farmaceite uzsver – ārstējot plaušu karsoni,  svarīgi lietot ārsta nozīmētās antibiotikas, ievērojot nozīmēto antibiotiku devu, lietošanas veidu, biežumu un kursa ilgumu. Lai izārstētu plaušu karsoni un neveicinātu mikroorganismu rezistences attīstību, jāievēro nozīmētais ārstēšanās ilgums un jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par pareizu antibiotiku lietošanu: pirms vai pēc ēšanas vai ēšanas laikā, kā arī par lietošanas īpatnībām kopā ar uzturu vai dzērieniem. Piemēram, noteiktas antibiotikas nelieto kopā ar pienu un piena produktiem, bet to lietošana ēšanas laikā samazina blakusparādību rašanās risku kuņģa un zarnu traktā. Savukārt vasarā jāņem vērā arī fotosensibilizācijas risks.

Papildu lietošanai noderēs gan medikamenti, gan zāļu tējas, piemēram, Islandes ķērpis, mārsils, ceļtekas, deviņvīruspēka ziedi, liepziedi un citas zāļu tējas, kas veicina atklepošanu.  Uzturam jābūt vieglam, jāēd regulāri, pietiekami jādzer šķidrums – ūdens un zāļu tējas,  kā arī jāievēro  atpūtas režīms, regulāri jāvēdina telpas, ieteicama elpošanas vingrojumu veikšana.

Jāņem vērā, ka antibiotiku lietošana var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus – caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumus, mikrofloras izmaiņu dēl. Zarnu trakta mikroflora atbild arī par imunitāti. Lai to atjaunotu, ieteicami probiotiķi – tos var lietot gan antibiotiku kursa laikā, gan arī pēc tā, taču jāatceras, ka probiotiķi jālieto vismaz ar divu stundu starplaiku no antibiotiku lietošanas. 

Kā palīdzēt plaušām “atjaunoties”?

Būtiska nianse, kas jāņem vērā, slimojot ar plaušu karsoni – slimības laikā nedrīkst visu laiku atrasties guļus stāvoklī. Lai arī tiek nozīmēts gultas režīms, jo saslimšana ir nopietna, tomēr pacientam vismaz divas stundas dienā jācenšas sēdēt, nevis gulēt. Nedrīkst gulēt visu laiku uz viena sāna – ir jāgrozās, lai plaušās neveidojas sastrēgumi, jo tas neveicinās atveseļošanos. Ja iespējams, var veikt speciālos plaušu vingrojumus – tie stiprina muskulatūru un veicina atkrēpošanos. Kad stāvoklis uzlabojas un ir normāla ķermeņa temperatūra, ir pamazām jāsāk kustēties, staigāt, sekojot līdzi elpošanas un pulsa rādītājiem.

Plaušu audi diezgan labi atjaunojas – ja pēc slimības izveidojās lokālā fibroze – rētaudi –, plaušas izplešas un šī rētiņa nesamazina elpošanas funkciju. Gadījumā, ja plaušu karsonim pievienojas pleirīts (pleiras iekaisums), ir nepieciešama speciāla rehabilitācija un vingrojumi, lai neveidojas saaugumi un pēc tam nav samazināta plaušu kustība. Tāpat pēc plaušu karsoņa izslimošanas ir svarīgs pilnvērtīgs, ar olbaltumvielām bagāts uzturs, lai organismā veidotos antivielas, kas stiprina imunitāti.

Profilakse

Pneimonoloģe uzsver – viens no biežākajiem plaušu karsoņa izraisītājiem ir pneimokoks, un kā profilakse tam ir pieejama pneimokoku vakcīna. Tā paredzēta cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma un visiem, kam ir hroniskas saslimšanas (plaušu, sirds, cukura diabēts), jo tie ir riska grupas pacienti, kam var veidoties ļoti smaga pneimonija.

Tāpat plaušu karsoņa profilaksei ieteicama gripas un Covid-19 vakcīna. Ļoti būtiska ir arī smēķēšanas atmešana, jo smēķēšana samazina plaušu audu aizsargspējas.

Plaušām patīk aktīvi sporta veidi – peldēšana, staigāšana, skriešana. Pēc plaušu karsoņa, kad cilvēks ir izveseļojies, lai uzlabotu plaušu stāvokli, ir vajadzīgas pastaigas un citas līdzīgas aktivitātes.

Savukārt farmaceite plaušu veselības stiprināšanai iesaka laikus rūpēties par savu veselību, atmetot kaitīgos ieradumus, piemēram, smēķēšanu, un stiprināt savu imunitāti – to sekmē regulāras fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, sabalansēts darba un atpūtas režīms, kā arī pietiekams miegam atvēlētais laiks.