Kakla un spranda sāpju cēloņi var būt dažādi, – sākot no nepareizas gulēšanas un stājas, beidzot pat ar tik nopietnu saslimšanu kā meningīts. Sāpes sprandā rada diskomfortu, un tām var pievienoties arī reiboņi, galvassāpes, sāpes pierē un zvanīšana ausīs. Vairāk par ieradumiem un iemesliem, kas rada sāpes sprandā, stāsta farmaceite.

Viedierīces nenoliedzami atvieglo mūsu ikdienu, tomēr stundām ilga "Instagram" skrollēšana vai vēlme ik pēc pāris minūtēm ieskatīties telefonā kļuvusi par netikumu daudziem no mums. Kā viedierīces ietekmē pašsajūtu un kā veicināt to jēgpilnu izmantošanu, skaidro eksperti. 

Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrība.

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi. 

Elastīga materiāla teipus izmanto gan hronisku mugurkaulāja, sprandas vai locītavu saslimšanu radīto sāpju mazināšanai un stāvokļa uzlabošanai, gan estētikā – grumbu mazināšanai. Taču, lai gūtu gaidīto efektu, ir svarīgi tos uzlīmēt pareizi.

Ergoterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kura galvenais uzdevums ir cilvēkam atvieglot ikdienas darbību veikšanu, tā veicinot patstāvību, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Par ergoterapijas nozīmi pacienta rehabilitācijas procesā konsultē sertificēts ergoterapeits.

Deju un kustību terapija ir viena no četrām mākslas terapijas specializācijām. Tā ir veselības aprūpes joma, kuras pamatā ir senā patiesība par ķermeņa un prāta savstarpējo saistību. Par to, kā mākslu izmanto terapeitiskos nolūkos un kam ir piemērota deju un kustību terapija, stāsta sertificēta deju un kustību terapeite.

Viss, ko darām pirms gulētiešanas, ietekmē ne vien pašu miegu, bet arī to, cik viegli no rīta būs pamosties un cik daudz enerģijas mums būs dienas garumā. Aptaujā* noskaidrots, ka lielākā daļa cilvēku pirms miega skatās televīziju, filmas vai seriālus, kā arī izmanto viedtālruņus.

Alerģiskiem cilvēkiem guļamistaba ir viena no problemātiskākajām telpām mājoklī, jo tur ir daudz tekstilizstrādājumu, kuros var mājot putekļu ērcītes – biežākais alerģiju cēlonis, saka alergoloģe Mārīte Poga. Aptaujā* noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem vairāk jārūpējas par savu guļamistabu, jo puse aptaujāto lieto spilvenus, kas ir vecāki par četriem gadiem, bet katram desmitajam matracis kalpo vairāk nekā 10 gadus.

Lielu daļu no traumām, kuras savās mājās gūst seniori, ir iespējams novērst, pārskatot mājokļa iekārtojumu un cilvēka ieradumus. Par to, kādi drošības pasākumi jāievēro gados vecākiem cilvēkiem, un kā tuvinieki var viņiem palīdzēt, pieredzē dalās speciāliste.