Ergoterapija – pacienta palīgs ceļā uz patstāvību, veselību un labklājību
Ergoterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kura galvenais uzdevums ir cilvēkam atvieglot ikdienas darbību veikšanu, tā veicinot patstāvību, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Par ergoterapijas nozīmi pacienta rehabilitācijas procesā konsultē sertificēts ergoterapeits Filips Bernadskis.
Kas ir ergoterapija un kāds ir tās mērķis?
Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm. Tās mērķis ir veicināt indivīda veselību un neatkarību. Ergoterapeits māca darīt ikdienas aktivitātes gan gados vecākiem cilvēkiem, gan bērniem, gan personām ar funkcionāliem traucējumiem, pielāgojot tās katra individuālajām spējām un vajadzībām. To dara gan fiziski, pielietojot atbilstošus darbarīkus vai palīgierīces, piemēram, ratiņkrēslu, gan mācoties, kā labāk izpildīt pašu aktivitāti, lietojot dažādas atvieglojošas stratēģijas. Tā kā cilvēki ikdienas aktivitātēs daudz izmanto pirkstus, tiek strādāts arī pie sīkās motorikas atjaunošanas pēc lūzumiem un nervu bojājumiem. Tiek taisītas ortozes, lai stabilizētu vai aktīvi nodarbinātu pirkstus, tāpēc tāda joma kā roku terapija ir ļoti izplatīta ergoterapeitu vidū.
Kā tiek pielāgotas aktivitātes, vai varat minēt kādu piemēru?
Piemēram, mazgāšanās process, kas daudziem šķiet ļoti ikdienišķs, cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem var sagādāt grūtības. Ergoterapeits var palīdzēt to risināt, padarot attiecīgo telpu atbilstošu, piemēram, ar speciālu dušas krēslu vai dušas palīgierīcēm, lai panāktu, ka cilvēks spēj patstāvīgi nomazgāties.
Vēl viens piemērs ir telefona pielāgošana cilvēkiem ar sīkās motorikas traucējumiem. To var risināt, izveidojot turamo no materiāliem, ko izmanto ortožu veidošanā, lai būtu vieglāk noturēt telefonu un piespiest pogas, arī ja pirksti nestrādā. Protams, ka vienkāršāk būtu nopirkt jaunu viedtālruni ar funkciju, kurā var ierunāt norādījumu un tas tiek izpildīts, taču mēs cenšamies strādāt ar cilvēkam pieejamajiem resursiem, kas bieži vien ir ierobežoti.
Ergoterapeits palīdz arī atgūt spēju aprūpēt pašam sevi un no jauna māca veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, ģērbšanos, cilvēkiem pēc smagiem muguras smadzeņu bojājumiem. Pacienti pēc insulta mācās veikt aktivitātes ar vienu roku – pagatavot ēdienu, kā arī veikt higiēnas aktivitāti, tīrot zobus. Svarīgs punkts tieši aktivitāšu pielāgošanā ir vide, kurā persona dzīvo. Ergoterapeits palīdz arī izvērtēt un noteikt vides barjeras, kas bieži vien ir jāpamaina.
Kā cilvēks var nokļūt pie ergoterapeita?
Visbiežāk cilvēku pie ergoterapeita nosūta ārsts. Protams, tas ir atkarīgs no situācijas un cilvēku zināšanām par to, ko un kā ergoterapeits var darīt cilvēka labā. Ir daudz gadījumu, kad cilvēki nezina, kas ir ergoterapeits. Es ceru, ka nākotnē izglītosim sabiedrību, un cilvēki būs informētāki. Bieži cilvēku pie ergoterapeita nosūta ārsts rehabilitologs, kurš izvērtē, kāda palīdzība pacientam ir nepieciešama – fizioterapeita, ergoterapeita vai abu speciālistu. Var būt arī tā, ka ģimenes ārsts uzreiz nosūta pacientu pie viena no šiem speciālistiem, jo ne vienmēr ir nepieciešams daudzu speciālistu skatījums, pietiek arī ar viena terapeita palīdzību. Ārsts, kurš izvērtē pacienta veselības stāvokli, zina, kas cilvēkam ir nepieciešams konkrētajā situācijā.
Kā notiek darbs ar pacientu? Jūs dodaties pie cilvēkiem uz mājām vai pieņemat pacientus savā kabinetā?
Tas ir atkarīgs no terapeita darba specifikas. Ir terapeiti, kas strādā tikai slimnīcās, taču tā nevar redzēt, kas notiek cilvēka mājās. Nonākot slimnīcā, cilvēks var aprakstīt, kā izskatās viņa mājoklis, taču ir ļoti grūti to izdarīt precīzi. Bieži vien aizmirstas kāda nozīmīga detaļa, piemēram, pakāpiens vai kāda vides barjera – durvju platums. Man patīk, kad ir iespēja pašam redzēt un novērtēt kāda ir mājas vide un iespējamās barjeras – sliekšņus un durvju platumus. Tā ir iespējams efektīvi veikt pielāgojumus un izvērtēt palīglīdzekļa nepieciešamību vai atbilstību.
Vai ergoterapeita palīdzība ir nepieciešama arī cilvēkiem, kas veselības indikāciju dēļ nevar kļūt patstāvīgi?
Ja nav iespējams palīdzēt cilvēkam kļūt patstāvīgam, tad tiek veikts darbs ar tuviniekiem, asistentiem vai aprūpētājiem, izveidojot darba vidi tādu, lai šie cilvēki, rūpējoties par personu, nenodarītu pāri savai veselībai. Piemēram, mēs mācām, kā pareizi celt un pārvelt guļošu cilvēku, vai palīdzēt pārsēsties. Te liels uzsvars ir uz ergonomikas zināšanām.
Vai cilvēkam, ar ergoterapeita palīdzību kļūstot patstāvīgākam, uzlabojas arī psihiskā veselība?
Atkarīgs no katra gadījuma, bet visbiežāk jā. Jāņem vērā, ka mēs strādājam gan ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ar kognitīviem traucējumiem. Piemēram, ja persona dzīvo mājā, kur mājas durvis no ielas šķir pakāpieni vai nav lifta, personai ir grūti iziet no mājām bez kāda palīdzības un socializēties. Nevēloties vai nevarot katru reizi jautāt pēc palīdzības, lai izkļūtu ārā, cilvēks paliek mājās. Tāpēc kopā ar sociālo dienestu parasti tiek risināts mājokļa maiņas variants. Ja tas nav iespējams, jāmeklē citi risinājumi. Tas ietekmē psihisko veselību, jo cilvēks ir sociāla būtne un komunikācija ir būtiska veselīgas ikdienas sastāvdaļa. Cilvēkam ir būtiska pašrealizācija, ko var panākt, kad personai ir iespēja pašam veikt sevis izvēlētās aktivitātes tam paredzētajā laikā. Jūtoties patstāvīgs un neatkarīgs, cilvēks ir pašpārliecinātāks.
