Sāp muguras jostas daļa? Padomi risinājumam 

Bieži cilvēki ar sāpēm muguras jostas daļā pēc padoma vēršas tieši pēc brīvdienu pavadīšanas dārza darbos vai sportojot. Sajūtas, neapšaubāmi, ir apgrūtinošas, turklāt problēmas ignorēšana var izraisīt vēl nepatīkamākas sekas. Kādas tās ir un kā līdz tām nenonākt, skaidro Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Elite” sertificētā fizioterapeite Tatjana Platova, savukārt “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Ērika Pētersone atgādina, kuri vitamīni un minerālvielas šādā gadījumā var sniegt palīdzīgu atbalstu organismam.  

Muguras jostas daļas sāpju iemesli 

“Muguras sāpes nepiemeklē vienīgi cilvēkus gados, tās nereti moka arī jaunus cilvēkus. Sāpju iemesls galvenokārt ir muskulatūras disbalanss nepareizas stājas dēļ, mazkustīgs dzīvesveids, nepareiza smaguma celšana (ar apaļu muguru, ceļot ar muguras muskuļiem, nevis ar kāju muskuļiem), liekais svars, ilgstoša sēdēšana (piemēram, pie datora) piespiedu pozā.  Ja muskuļi visu laiku atrodas vienveidīgā statiskā pozīcijā, tie ir saspringti, pārslogoti. Saspringums ar laiku uzkrājas, un var veidoties trigerpunkti – konkrētas vietas muskuļos, kas ir īpaši jutīgas un sāpīgas,” norāda fizioterapeite Tatjana Platova. 

Ilgstoša sēdēšana neapšaubāmi ir kaitīga. Šā iemesla dēļ mūsdienu birojos darbam ar datoru aizvien vairāk sāk ieviest stāvgaldus. “Muguras problēmas rodas tādēļ, ka sēžot dziļā muskulatūra atbrīvojas, savukārt stāvot muskulatūrai ir jāstrādā, lai noturētu mugurkaulu. Sēžot ar sakumpušu muguru tā noapaļojas un ķermenis balstās uz astes kaula. Taču tā nav iespējams saglabāt visus fizioloģiskos mugurkaula izliekumus – kakla lordozi, krūšu kifozi un jostas daļas lordozi. Ja mugura ir sakumpusi, kifozējas viss mugurkauls. Tādēļ ir jācenšas sēdēt uz sēžas kauliem un turēt taisnu muguru, kājām jābūt saliektām 90 grādu leņķī gūžas un ceļa locītavās, pēdām – neitrālā stāvoklī. Lai vieglāk turēt taisnu muguru, ir svarīga piemērota krēsla atzveltne – tai jābūt ar ieliekumu jostas daļā. Ja nav, var ņemt talkā nelielu spilvenu, lai balstīt muguras dabisko ieliekumu.”  

Fizioterapeite skaidro, kas notiek mugurkaulā nepareizu pozu rezultātā: “Starp skriemeļiem atrodas starpskriemeļu diski. Disks ir kā sūklis, kas sastāv galvenokārt no ūdens. Bieži un ilgstoši sēžot, notiek disku kompresija un līdz ar to ūdens izspiežas. Ar laiku rodas dehidratācija, diski kļūst sausi, dilst. Vai zinājāt, ka cilvēks ir garāks, kad apguļas un no rīta pieceļoties? Tas tādēļ, ka naktī disks-sūklis ir atkal piepildījies ar šķidrumu.”  

Fizioterapeite vērš uzmanību uz to, ka sāpes muguras jostas daļā ne vienmēr liecina par mugurkaula problēmu. “Šādu sāpju gadījumā ir jāpārbauda vēdera dobuma orgāni (ginekoloģija), jāizvērtē, vai nav izveidojušies saaugumi, ja ir bijusi operācija vēdera dobumā. Sāpes jostas daļā var izraisīt nierakmeņi vai reimatoloģiska slimība (tad asins analīzes uzrādīs paaugstinātu reimatoīdo faktoru). Dažkārt mēdz būt, ka sāpes rodas pārlieku centīgu treniņu rezultātā, piemēram, ja vingrojumus vēderpresei veic nepareizi.”  

Autors: Shutterstock.com

Kā stiprināt muskulatūru? 

Dažreiz pie fizioterapeita nonāk pacienti ar izteikti stipram sāpēm. “Mūsu rīcībā ir vizuālā analoga sāpju skala (0–10), ar kuras palīdzību varam lūgt novērtēt sajūtas. Ja cilvēks apgalvo, ka sāpes izstaro pa nerva gaitu un ir vērtējamas 7–9 ballēs, ja ir nakts sāpes vai sāp klepojot, šķaudot (tas var liecināt par trūci), vai, ja ir arī urīna vai fēču nesaturēšana, šie simptomi vedina noteikti doties pie speciālista – vertebrologa. Savukārt, ja pacientam ir muguras sāpes, taču tās neizstaro uz kājām, nav neiroloģisku simptomu, ar fizioterapeita konsultāciju un vingrošanu var panākt gluži labu efektu.”  

Pirmais signāls, kam būs tendence attīstīties, ir muskuļu sasprindzinājums, diskomforts, ko jūt sēžot, stāvot, staigājot. “Stipri muskuļi mazina mugurkaula slodzi, tādēļ ir svarīgi trenēt vēderpresi, iegurņa pamatnes muskulatūru, sēžas muskuļus un mazos muguras muskulīšus, kas savieno skriemeļus. Tiem noderīga ir, piemēram, elpošana ar diafragmu (ieelpojot caur degunu, vēders uzpūšas, izelpojot caur muti, tas saplok). Tad strādā visi sīkie muskuļi-stabilizatori. Diafragmāli elpojot, notiek plaušu apakšējās daļas ventilācija, turklāt šāda elpošana var palīdzēt arī samazināt arteriālo asinsspiedienu,” saka fizioterapeite un apliecina, ka gājiens pie fizioterapeita ir noderīgs jebkurā gadījumā – gan tad, kad sāpes jau jūtamas, gan arī profilaktiski, lai savlaicīgi parūpētos par muguras veselību.     

“Galvenais, kas noteikti jādara ikvienam (protams, ja nav kustību ierobežojumu) – jāvingro! Strādājot sēdošu darbu, ik pa 30 minūtēm jāņem pauze, lai pieceltos un izkustētos. Stāvus var noliekties uz vienu un otru sānu, pietupties (tā, lai nav slodze ceļiem) – kājas plecu platumā, pēdas piespiestas grīdai, dibens virzās uz aizmuguri it kā sēstos krēslā. Labs vingrinājums ir arī plecu izkustināšana uz augšu un uz leju, to apļošana.  

Krēslu pie datora vai nomainīt pret lielo vingrošanas bumbu. Sēdēšana uz bumbas stabilizē mugurkaulu, liek strādāt muskuļiem, jo bumba visu laiku kustas. 

Lai saglabāt veselību, nav obligāti apmeklēt sporta zāli. Ārkārtīgi svarīgi ir iekļaut dienas kārtībā staigāšanu vai braukšanu ar velosipēdu (jāapsver lietderība, ja ir ceļa vai gūžas locītavas artroze), nūjošanu, citas kustību aktivitātes. Braucot ar sabiedrisko transportu, jācenšas vienmēr paredzēt laiku, lai izkaptu kādu pieturu ātrāk. Pastaigas nāks par labu arī sirds un asinsvadu sistēmai, turklāt 10 000 soļu dienā patiešām ir jānostaigā ikvienam.”  

Kas ir fizioterapeitu arsenālā?  

Labs veids, kā stiprināt dziļo muskulatūru, ir slinga terapija. “To izmanto, gan lai nostiprinātu muskuļus, gan veiktu mugurkaula trakciju – kakla daļas vai jostas daļas stiepšanu. Šīs terapijas rezultātā disks var atgūt sākotnējo formu, un tas sniedz jūtamu uzlabojumu, turklāt uzlabojas arī asinsrite.  

Tāpat iesakāma ir iekārta Huber, kas mēdz būt pieejama lielākajās fizioterapijas praksēs. Pirms ar tās palīdzību sākt stiprināt dziļos muskuļus, vajadzīga fizioterapeita konsultācija, lai izjustu savu ķermeni, saprastu, kā ar šo iekārtu pareizi darboties.  

Daudzos gadījumos labu efektu var sniegt medicīniskā teipošana, kam ir dažādas tehnikas. Mugurai visbiežāk izmanto muskuļu tehniku – kad muskulis ir izstiepts, uzlīmē teipu bez iestiepuma. Tas atbrīvo telpu, lai uzlabotu asinsriti, mazinātu tūsku. Ar teipu mugurkaulu var arī stabilizēt,” skaidro fizioterapeite un piebilst, ka tad, ja nepieciešams mugurai palīdzēt, ir jāmēģina visi pieejamie līdzekļi un jāatrod tas, kas ir efektīvākais. 

Autors: Shutterstock.com

Ko var izmantot mājas apstākļos? 

Fizioterapeite atgādina par ikdienas vingrošanas nepieciešamību un iedrošina dažus rīkus ieviest un lietot arī mājās. “Piemēram, asais paklājiņš – uz tā paguļot, reflektori iedarbojas, uzlabojot asinsriti muskuļiem. Tā ir brīnišķīga masāža! Būtu jāpaguļ vismaz tik ilgi, lai muguras āda kļūst sārta un jūt siltumu.  

Noderīgs ir arī tāds rīks, kā uzlādējamā masāžas “pistole”, ar ko masēt mīkstos audus. Taču jāuzmanās ar kakla daļu un plecu trapeces muskuļiem, jo ierīces vibrācijas var radīt galvassāpes un pat reiboni. Mugurkaula kakla daļai drošāk ir veikt vienkāršus stiepšanās vingrinājumus, piemēram, noliekt galvu uz vieniem sāniem, uz otriem, uz priekšu, tad – paskatīties pāri vienam un otram plecam. Galvu drīkst apļot tikai uz priekšu, uz aizmuguri nē! Tātad – veicam pusapli. 

Ar masāžas “pistoli” droši var masēt roku, kāju, sēžas muskuļus. Kad sāp jostas daļa, trigera punkti būs dibenā, kājās vai pat ikra muskulī. Manuāli iztaustot un atrodot sāpīgu punktu, to var kārtīgi izmasēt. Ideāli piemērota šāda ierīce ir arī pēdu masāžai. Pēdās, kā zināms, atrodas daudz dažādu veselībai svarīgu punktu. 

Vēl mājās var ieviest cieto masāžas rulli, kas paredzēts muskuļu atbrīvošanai. Ar to ir labi izmasēt krūšu daļu – tā parasti ir rigīda, nekustas kā, piemēram, jostas un kakla daļa. Apgulieties, salieciet ceļos kājas, paceliet iegurni, rokas zem galvas, rullis zem lāpstiņām un rullējiet šurp turp lāpstiņu zonu, neskarot muguras jostas daļu.  

Lietderīgi izmantojams rīks ir arī savienotās masāžas bumbas. Nostājieties ar muguru pret sienu, bumbas novietojiet lāpstiņu zonā un masējiet muguru, iesēžoties ceļos un pieceļoties,” stāsta fizioterapeite un brīdina būt piesardzīgiem ar ierīcēm, kas paredzētas sprandas un kakla masēšanai, kā arī aicina atcerēties, ka pašmasāža ar ruļļiem un bumbām ir kontrindicēta osteoporozes gadījumā, jo var provocēt skriemeļu lūzumus.

Kādas vielas var palīdzēt balstīt mugurkaula veselību? 

Fizioterapeite iesaka noteikti sekot D vitamīna līmenim organismā un, ja nepieciešams, vajadzīgajā devā uzņemt to papildus. Ieteicams ir lietot omega 3 taukskābes, kas tostarp vēlamas arī smadzeņu, sirds un asinsvadu veselībai. Uzturā būtu jāiekļauj olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti produkti, un tam ir jābūt iespējami pilnvērtīgam. 

Farmaceite pievienojas viedoklim par D vitamīna svarīgumu: “Optimāls D vitamīna līmenis organismā ir būtisks gan muskuļu un skeleta sistēmas veselībai, gan imunitātei. Izvērtējot ar speciālistu muguras sāpju cēloni, ikdienas uzturu nepieciešamības gadījumā var papildināt ar kolagēnu saturošu pārtiku vai pārtikas piedevām. Kolagēns ir proteīns, kas dabiski atrodams organismā un ir galvenā saistaudu sastāvdaļa. Pētījumu, kas skar muguras sāpes un kolagēna papildu lietošanu, rezultāti nav pārliecinoši vienādi, tomēr dažos no tiem, papildinot ikdienas ēdienkarti ar kolagēnu, tika novērota pozitīva ietekme uz mobilitātes uzlabošanu un sāpju mazināšanos.  

Ir atzīta arī B vitamīnu kompleksa kā papildu terapijas sāpju mazināšanā loma, jo īpaši, tiamīna, piridoksīna un cianokobalamīna kombinācija. Visbiežāk šo kompleksu iesaka lietot jaukto muguras sāpju gadījumā. Tomēr nekas nevar būt ilgtspējīgāks par piemērotu fizisko slodzi, tādēļ aicinu ikdienu veikt ieguldījumu savā veselībā ilgtermiņā – kaut nelielu stiprinošu vingrojumu kompleksu un kādu aktivitāti svaigā gaisā katru dienu.” 

“Parasti muguras sāpju gadījumā vispirms pacients saņem konservatīvo terapiju, iespējams, lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, apmeklē ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, saņem fizikālās procedūras un/vai masāžu, veic medicīnisko teipošanu, izmanto mugurkaula korseti, lai mazinātu mugurkaula slodzi. Ja nekas no tā nelīdz, vēl ir iespējams veikt epidurālās blokādes vai, ja ir indikācija, galējais risinājums būs operācija,” stāsta fizioterapeite un vēlreiz uzsver, ka fizioterapeita konsultācijas ir noderīgas no dzimšanas līdz pat vecumdienām, turklāt gan profilaksei, gan tad, ja ir piemeklējusi kāda muguras problēma.