Par kaulu un locītavu veselību parasti sākam domāt tikai tad, kad parādās sāpes vai diskomforts. Taču patiesībā par to veselību jārūpējas jau laikus – vēl tad, kad nekādu problēmu nav –, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu ķermeņa spēju brīvi kustēties, darboties, sportot un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā ikdienā vari palīdzēt kaulu un locītavu veselībai, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. 

„Jo agrāk pievērsīsimies profilaksei, jo lielākas ir iespējas palēnināt vai pat novērst kaulu un locītavu nolietošanos,” uzsver farmaceite. Viņa atgādina, ka svarīga ir gan sabalansēta ēdienkarte un regulāras fiziskās aktivitātes, gan arī papildu atbalsts uztura bagātinātāju veidā, īpaši tad, ja ikdienas maltītēs trūkst noteiktu uzturvielu. 

Kolagēns locītavu elastībai un izturībai 

Kolagēns ir visplašāk sastopamais proteīns cilvēka organismā, un tam ir būtiska nozīme ne tikai ādas un matu veselībā, bet arī locītavu un kaulu darbībā. Tas palīdz saglabāt locītavu elastību un izturību, kā arī veicina audu atjaunošanos pēc fiziskas slodzes. 

Diemžēl pēc 25–30 gadu vecuma kolagēna dabiskā sintēze organismā pakāpeniski samazinās, tāpēc ir svarīgi to uzņemt papildus – gan ar uzturu, gan ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem. Dabiski kolagēnu iespējams uzņemt ar ilgstoši vārītu kaulu buljonu (no liellopa vai vistas), želatīnu, treknām zivīm un olām. 

Kolagēnu iespējams lietot arī kā uztura bagātinātāju – pulvera, šķidrā vai tablešu veidā. Kombinācijā ar C vitamīnu vai hialuronskābi tā uzsūkšanās un efektivitāte organismā būtiski uzlabojas. Aptiekās pieejamo produktu klāstā atrodami preparāti, kas apvieno divu veidu kolagēnu un virkni citi vērtīgu vitamīnu un minerālvielu kaulu un locītavu veselības atbalstam. 

Kalcijs – būtisks atbalsts kaulu un locītavu veselībai 

Viena no svarīgākajām minerālvielām kaulu un locītavu veselības uzturēšanai ir kalcijs. Tā kā organisms pats kalciju neražo, to ir nepieciešams uzņemt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem. Lieliski kalcija avoti ir piena produkti – piens, kefīrs, biezpiens, jogurts un siers –, kā arī auzu pārslas, pupiņas, lazdu rieksti, mandeles, sezama sēklas, zaļumi, brokoļi, burkāni, kāposti, lasis un sardīnes. 

Ja organismā trūkst kalcija, tas var izpausties ar dažādiem simptomiem – trausliem nagiem un zobiem, biežākiem kaulu lūzumiem, muguras un locītavu sāpēm, kā arī muskuļu krampjiem vai raustīšanos. Ja šādi simptomi novērojami ilgstoši, ieteicams vērsties pie ārsta un veikt asins vai urīna analīzes, lai noteiktu kalcija līmeni organismā. 

„Lai kalcijs vispār spētu uzsūkties organismā, nepieciešams arī pietiekams daudzums D vitamīna,” skaidro farmaceite, „ja D vitamīna trūkst, kalcija uzņemšana būs mazefektīva. Tāpēc ieteicams izvēlēties uztura bagātinātājus, kas vienlaikus satur abus šos nozīmīgos elementus. Šī kombinācija palīdz efektīvāk rūpēties par kaulu blīvumu un locītavu izturību ilgtermiņā.” 

Autors: Pexels.com

Magnijs – muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanai 

Magnijs ir viena no būtiskākajām minerālvielām, kas nepieciešama gan muskuļu, gan kaulu veselībai. Tas darbojas ciešā sinerģijā ar kalciju, kopā veidojot zobu emalju un stiprinot kaulu struktūru. Magnijs nodrošina arī pareizu nervu impulsu pārvadi uz muskuļiem, palīdz samazināt nogurumu, nespēku un veicina muskuļu relaksāciju. 

Vēl viena būtiska magnija funkcija – tā pretiekaisuma īpašības, kas var palīdzēt mazināt locītavu iekaisumu, tostarp arī artrīta izraisītas sāpes. Ja muskuļi ir saspringti vai pārslogoti, tie rada papildu slodzi locītavām, tāpēc magnijs, veicinot muskuļu atslābināšanos, netieši palīdz samazināt locītavu nodilumu un diskomfortu kustību laikā. 

Lai muskuļi un locītavas funkcionētu pilnvērtīgi, papildus magnijam ir nepieciešamas arī citas minerālvielas – kālijs, kalcijs un nātrijs. To trūkums organismā var izraisīt muskuļu krampjus, vājumu, kā arī traucējumus sirds darbībā. Par iespējamu magnija deficītu var liecināt arī apetītes zudums, slikta dūša un sirds ritma izmaiņas. 

Speciāliste uzsver: „Zems magnija līmenis bieži neizpaužas uzreiz, taču ilgtermiņā tas var palielināt osteopēnijas, osteoporozes vai locītavu iekaisumu attīstības risku. Turklāt jāņem vērā, ka ne viss ar uzturu uzņemtais magnijs uzsūcas – to ietekmē gan ogļhidrātu patēriņš, gan D vitamīna trūkums organismā.” 

Ar magniju bagāti ir zaļie lapu dārzeņi, treknas zivis, pākšaugi, rieksti, sēklas un pat melnā šokolāde. 

Ja ar uzturu vien nav iespējams uzņemt pietiekamu daudzumu magnija, farmaceite iesaka izvēlēties uztura bagātinātājus, kas satur magniju kombinācijā ar citām vērtīgām minerālvielām, piemēram, B6 vitamīnu, kam piemīt pretiekaisuma iedarbība, un tas palīdz magnijam labāk iekļūt šūnās, tādējādi uzlabojot tā efektivitāti. Šī kombinācija tāpat arī palīdz mazināt muskuļu krampjus.  

Par nepieciešamību papildus lietot uztura bagātinātājus vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, īpaši, ja tiek novēroti ieilguši simptomi, kas liecina par kādas uzturvielas deficītu.