Vai aukstumam un locītavu sāpēm ir saistība? Skaidro operējošais traumatologs, ortopēds Veselības centru apvienībā Aleksandrs Omeļčenko. Savukārt sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre sniedz pirmās palīdzības padomus dažādas izcelsmes sāpēm.

Sāp locītavas? Tam noteikti ir iemesls!

“Pacienti bieži jautā, vai ir saistība sāpēm locītavās un straujai temperatūras maiņai, iestājoties rudenim. Aukstums un jo īpaši sals patiešām var ietekmēt locītavas un neveselajās locītavās provocēt sāpes,” saka ortopēds un skaidro to ar izmaiņām atmosfēras spiedienā un zemas gaisa temperatūras izraisītām asinsvadu spazmām, kas neveselas locītavas var ietekmēt. Ja ceļi vai citas locītavas reaģē uz aukstumu, tad ir kāda veselības problēma, kas būtu jākonstatē un jācenšas novērst.

“Temperatūras pazemināšanās efektu bieži jūt pacienti ar artrozi, slimību, kas attīstījusies pēc traumas un bojā kaulus, skrimšļus, saites un citas locītavu struktūras. Aukstums var izraisīt saasinājumu arī tiem, kam ir deformējošā artroze, iekaisuma izcelsmes poliartrīts, tostarp reimatiskais un reimatoīdais artrīts – autoimūna slimība ar locītavu gļotādas iekaisumu. Sāpes var norādīt arī uz locītavu audu, galvenokārt skrimšļa audu nodilumu. Ap 50 gadu vecumu vai pat agrāk (ja ir pārāk liela fiziska slodze) mēdz attīstīties slimība ar deģeneratīvu locītavu bojājumu  –  osteoartrīts,” skaidro ārsts un piebilst, ka ar gadiem nolietojas gan visas locītavas, gan arī mugurkauls, skrimšļi kļūst irdenāki un vairs nevar ātri atjaunoties.

“Locītavu sāpju gadījumā nav ieteicams apmeklēt pirti, iet karstā vannā vai dušā. Vajadzības gadījumos, ja nav kādu organisma vai slimības īpatnību, kuru dēļ šos medikamentus lietot nedrīkst, var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Taču pirms tam jākonsultējas ar ģimenes ārstu un farmaceitu, lai atrastu piemērotāko preparātu. Locītavu slimībai jāvelta vajadzīgā vērība un  noteikti nevajadzētu uzsākt pašārstēšanos! Diagnozi var noteikt tikai ārsts, tādēļ jāsāk ar vizīti pie ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot stāvokli, nosūtīs pie speciālista,” uzsver ārsts.

Apģērbam jābūt piemērotam sezonai

Galvenais profilakses noteikums, lai mazinātu vai pilnībā novērstu laikapstākļu ietekmi uz locītavām, ir piemērots apģērbs. Ārsts stāsta: “Nākas redzēt pacientus, kuri atnāk uz konsultāciju ar traumu vai stiprām sāpēm locītavās klimatam nepiemērotā apģērbā – ar nenosegtām potītēm, plānās biksēs, vieglā žaketē... Turklāt ģērbšanos atbilstoši laikapstākļiem ignorē ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados. Tas nenozīmē, ka nevajadzētu norūdīties, taču noteikti nav jāsalst!” Ortopēds atgādina, ka svarīgi ir arī apavi – tiem jāpasargā kājas no mitruma un jābūt piemērotiem, ja uz ietvēm parādās ledus: “Tiklīdz termometra stabiņš nokrīt zem nulle grādiem, veselības aprūpes iestādēs ir aizvien vairāk cilvēku  ar traumām, kas radušās paslīdot, krītot un gūstot nopietnus sasitumus, sastiepumus, plaukstas locītavu, apakšdelmu, potīšu izmežģījumus vai lūzumus. Nereti tādos gadījumos kritienu veicinājuši apavi ar plānu, gludu zoli, sievietēm – arī augstiem papēžiem. Aukstajā sezonā ieteicams izvēlēties apavus ar rievotu zoli un stulmu, kas fiksē kāju – tas daļēji var pasargāt arī no izmežģījuma.”

Uzmanību jebkādai traumai!

Foto: Freepik.com/ DC Studio

Ārsts atgādina, ka kritiena rezultātā nereti var gūt arī  galvas traumu. “Ja paspējam noreaģēt, krītot vajadzētu sagrupēties un krist uz sāniem. Pat tad, ja pēc kritiena uz ķermeņa ir tikai nelieli zilumi, noteikti jāpievērš uzmanība galvas reiboņiem un, ja tādi ir, jādodas pie neirologa vai traumatologa, lai izvērtētu smadzeņu satricinājuma vai citas nopietnas problēmas iespējamību. Jāņem vērā, ka sasitumi un lielas hematomas jeb norobežots asinsizplūdums uz ķermeņa arī var radīt veselības problēmas un tādēļ ir jāārstē.”

Kā sev palīdzēt?

Pēc kritiena, iespējams, pat, sadzirdot krakšķi, kā arī, izjūtot stipras sāpes, var būt aizdomas par sastiepumu vai lūzumu. Šādā gadījumā nevajadzētu kustināt traumēto ekstremitāti, uzklāt kaut ko aukstu un pēc iespējas ātrāk vērsties pie traumatologa.

“Labākajiem līdzekļiem, ko lieto sastiepumu un sasitumu gadījumā, vienlaikus ir pretsāpju, relaksējoša un atvēsinoša iedarbība, kā rezultātā sāpes kļūst vājākas vai pāriet. Preparāti gēla veidā var novērst hematomu veidošanos un mazināt tūsku. Traumu gadījumā var lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekli, piemēram, ibuprofēnu, vai diklofenaku, saturošu ziedi,” saka farmaceite un piebilst, ka sasituma gadījumā var noderēt dažādi aerosoli, kas atdzesē traumas vietu, mazinot sāpes, savukārt izmežģījuma vai sastiepuma gadījumā nenāk par ļaunu izmantot elastīgo saiti, kam vajadzētu būt katrā mājas aptieciņā. Nobrāzumu apkopšanai vajadzīgs dezinficējošs līdzeklis un plāksteri vai pārsēji.

“Nelielām traumām var uzklāt kādu dabīgu gelu – tas var saturēt dažādas ēteriskās eļļas kombinācijā ar mentolu. Šādi līdzekļi satur arī, piemēram, eikaliptu, arniku, divdaivu ginku, kliņģerīti.

Ērti ir pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augu – arnikas un balto vītolu  –  ekstraktus,” skaidro Jeļena Bebre, uzsverot, ka nevienu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli nedrīkst lietot ilgstoši, ja vien to konkrētai vajadzībai neiesaka ārsts.

Ko ņemt vērā?

“Lai locītavas uz mainīgiem laikapstākļiem nereaģētu ar sāpēm, ja nav kontrindikāciju, vēlams pamazām rūdīties, piemēram, no rītiem ejot kontrastdušā. Par locītavām ieteicams rūpēties arī nodrošinot tās ar D vitamīnu, īpaši, ja analīzes uzrāda nepietiekamu tā līmeni organismā. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem gados, kuriem attīstās osteoporoze – trauslu kaulu dēļ viņiem ir lielāks risks, krītot kaut ko salauzt, tostarp, gūžas locītavu. Tādēļ visiem senioriem iesaku laikus veikt osteoporozes diagnostiku – densitometriju  –  un, protams, pārbaudīt D vitamīna, kalcija un citu minerālvielu pietiekamu esamību organismā, padomājot par visu, ko uzskata par nepieciešamu noskaidrot jūsu ģimenes ārsts,” uzsver traumatologs-ortopēds, rosinot neaizmirst par regulārām fiziskajām aktivitātēm – rīta vingrošanu, pastaigām – kas var palīdzēt saglabāt spēku un lokanību, locītavu veselību, būtiski samazinot traumu riskus, kā arī sāpju reakciju uz aukstumu.

Farmaceite piebilst, ka palīdzēt atslābināt saspringtos muskuļus un mazināt sāpes var magnijs. Veselām locītavām vienmēr ir vajadzīgs C vitamīns, ka arī zivju eļļā esošās omega-3 taukskābes, ko ir svarīgi iegūt ar pareizu uzturu, bet, ja neizdodas, talkā var ņemt uztura bagātinātāju, ko ieteiks ārsts un izvēlēties piemērotāko palīdzēs zinošs farmaceits.