Kāpēc sāp pēdas? Kāpēc deformējas īkšķa kauliņš un citi kāju pirksti, veidojas ādas sabiezējumi? Kāpēc rodas problēmas ceļos, gūžās, mugurkaulā? "Atbildi uz šiem jautājumiem spēj sniegt podometrija – pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām," norāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un manuālais terapeits. 

Latvijas vasaras mainīgajos laikapstākļos apsaldēt muguru ir pavisam vienkārši. Ja zināms, ka pie sāpēm nav vainīgs nekas cits kā aukstums, ir veidi, kā mugurai palīdzēt. Diemžēl cilvēki bieži neatšķir, kad muguras sāpju iemesls ir saspringuši muskuļi, bet  kad iemesls ir daudz nopietnāks – apsaldētas jeb iekaisušas nieres. 

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Lai arī liela daļa no mums mazākā vai lielākā mērā seko līdzi sporta pasaules notikumiem, vairumam cilvēku ir grūti, varbūt pat neiespējami, kļūt par profesionāliem sportistiem – nemaz nerunājot par tāda līmeņa sasniegšanu, kas tos padarītu par pašiem izcilākajiem. Bet kļūšana par labāko sportistu tomēr nav vienīgais iemesls, lai nodarbotos ar sportu. Sportiskās aktivitātes nodrošina vienkāršu veidu, kā iepazīties ar citiem līdzīgi domājošajiem, kā palikt veselam vai vienkārši izbaudīt sacensību garu.

Mobilās aplikācijas, kas paredzēta fitnesa treniņiem mājas apstākļos, lejuplādēšana jau ir pirmais solis uz veselīgāku dzīvesveidu. Pat vairāk – tavs telefons var kļūt par tavu personīgo treneri! Vairs nav nepieciešams obligāti mērot ceļu uz sporta zāli, lai sasniegtu kāroto mērķi – trenētu, veselīgu un pievilcīgu augumu.

Pēdu problēmas mūsdienās ir ļoti aktuālas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var būt iedzimtas, taču bieži vien pēdu veselību ietekmē arī mūsu ikdienas ieradumi. Nestiprinot pēdas ikdienā un nerūpējoties par tām, var attīstīties ne vien pēdu problēmas, bet tiek ietekmēta stāja un ķermenis kopumā. 

Šajā saspīlētajā un neziņas pilnajā situācijā ikvienam jāaizdomājas – vai pēc ierobežojumu atcelšanas būsim kļuvuši par labāku sevis versiju, vai tieši pretēji. Ikdienas ritms ir izmainījies, un arvien vairāk jūtamies ierobežoti, norūpējušies un satraukti par nākotni. Tāpēc tieši patlaban ir īpaši būtiski parūpēties par savu ķermeni un izvairīties no nevēlamām sekām ilgtermiņā. 

Turpināt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm Covid-19 epidēmijas laikā daudziem pietrūkst motivācijas. Vienlaikus veselības speciālisti nepaguruši stāsta, ka aktīvas kustības ir vitāli nepieciešamas, jo šobrīd nekas nav svarīgāks par pašu veselību. 

Profesionālajiem sportistiem svarīgi ne vien uzturēt sevi labā fiziskajā formā, bet nostiprināt sevi arī psiholoģiski. Tomēr pienāk brīži, kas izmaina līdz šim ierasto dienas ritmu. Par to, kā mainījās ik dienas fiziskās aktivitātes, esot bērniņa gaidībās, un kā tam pielāgoties, pieredzē dalās latviešu vieglatlēte, soļotāja un garo distanču skrējēja. 

Nūjošana ir viena no visstraujāk augošajām sporta aktivitātēm pasaulē un arī Latvijā – pēc Latvijas Tautas sporta asociācijas aplēsēm Latvijā ar nūjošanu nodarbojas vairāk nekā 30 000 iedzīvotāji, un šis skaits ar katru gadu aug. Tam iemesls ir gluži vienkāršs – nūjošana ir izteikti demokrātisks sporta veids, kas piemērots jebkādas fiziskās sagatavotības un vecuma cilvēkiem.