6 biežākās kļūdas, sniedzot pirmo palīdzību
Sniegt pirmo palīdzību ir jāprot ikkatram, jo dzīvē var gadīties dažādas situācijas, kurās svarīga ātra reakcija un pārdomāta rīcība. Tomēr ne vienmēr mūsu mēģinājumi palīdzēt noved pie cerētā rezultāta. Joprojām novērojami gadījumi, kad pirmās palīdzības sniedzēji, rīkojoties pārsteidzīgi vai sekojot novecojušiem padomiem, nodara vairāk kaitējuma nekā labuma. Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību izplatītākajām pirmās palīdzības kļūdām, lai tās neatkārtotu.
Svarīgākais – tava drošība
Ne velti viens no pirmās palīdzības zelta likumiem, kas ir minēts jebkurā rokasgrāmatā, saka, ka vispirms ir jāizvērtē situācija un jāpārliecinās, vai tev pašam nedraud briesmas. Protams, gribas būt varonīgam un pašaizliedzīgam un bez minstināšanās mesties palīgā, bet atceries, ka, ja ar tevi kaut kas notiks, tu nevienam nevarēsi palīdzēt, bet tagad būs par vienu cietušo vairāk.
Tāpēc vienmēr pievērs uzmanību negadījuma apstākļiem, veicot mākslīgo elpināšanu, lieto speciālo masku, un slīcējiem dodies palīgā tikai tad, ja esi ļoti pārliecināts pats par savu peldētprasmi!
Bez vajadzības nekustināt
Smagu traumu gadījumā vienmēr ir rūpīgi jāizvērtē, vai cietušais tiešām ir jāpārvieto. Bieži vien, ja noticis tāds nelaimes gadījums kā, piemēram, autoavārija, palīdzības sniedzēji cenšas cietušo izvilkt no mašīnas, apguldīt, bet tādējādi diemžēl var tikt radītas jaunas traumas.
Gadījumos, kuros nevar izslēgt iespējamu mugurkaula traumu, cietušo vislabāk atstāt tajā pozīcijā, kādā viņš atrodas. Izņēmums ir tikai divu veidu situācijas – ja cietušā atrašanās vieta vēl vairāk apdraud viņa veselību un ja nepieciešams veikt atdzīvināšanas pasākumus un tas citādi nav iespējams.
Nesarīties asinis
Deguna asiņošana ir samērā ierasta parādība, kas dažus cilvēkus piemeklē biežāk, citus – retāk, bet parasti dzīvību neapdraud. Tai par iemeslu var būt deguna trauma, neliels gļotādas ieskrambājums vai, piemēram, paaugstināts asinsspiediens. Daudziem atmiņā saglabājies senais ieteikums šajā situācijā atgāzt galvu. Un tiešām – asiņu tecēšana pa degunu mazinās, jo gravitācijas ietekmē tās sāk plūst rīklē. Tieši tas ir iemesls kādēļ, ja no deguna tek asinis, galvu atgāzt nevajadzētu. Asinis kairina kuņģi un to norīšana var izraisīt sliktu dūšu vai pat vemšanu. Tā vietā galva jānoliec uz priekšu un jāaizspiež nāsis. Uz deguna var uzlikt arī vēsu kompresi.
Apdegumus – ar tīru ūdeni
"Apdedzinājies? Uzsmērē krējumu!" – šo frāzi būs dzirdējis teju katrs. Krējuma vai cita taukaina produkta uzklāšana uz apdedzinātās vietas ir ļoti populāra tautas metode, kas pirmajā mirklī tiešām var atvieglot sāpes. Tomēr patiesībā tiek izveidots tauku pārklājums, kas kavē ādas atdzišanu, pastiprinot apdegumu.
Tādēļ mediķi iesaka apdedzināto vietu turēt zem vēsas (sākot no +15℃) ūdens strūklas. 10–15 minūšu laikā ūdens būs atvēsinājis apdeguma vietu, samazinājis sāpes, un vēlāk apdegumu būs vieglāk ārstēt.
Čūskas kodumu liec mierā
Kādreiz dzirdēts, ka, ja iekož indīga čūska (Latvijā tāda ir tikai odze), tad no brūces indi var izsūkt. Tas ir kaut kas tāds, ko noteikti nevajag mēģināt! Pētījumi rāda, ka mēģinājumi indi no koduma vietas izsūkt ar muti vai izgriezt ar nazi ir nesekmīgi, turklāt tie var radīt infekciju risku.
Patiesībā svarīgākais ir saglabāt mieru un uzturēt lēnu asinsriti, lai inde tik strauji neizplatītos, un bez kavēšanās izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu!
Pa muguru nesit
Liekas, mūsdienās jau visi ir dzirdējuši, ka sist pa muguru cilvēkam, kas aizrijies, ir nepareizi. Un tomēr tas joprojām tiek darīts visai bieži –efektīvi taču! Tiešām lielākajā daļā gadījumu cietušais pēc uzsitieniem iestrēgušo kumosu izklepo, taču reizēm labi domātais sitiens iedzen svešķermeni vēl dziļāk elpceļos, un tam var būt letālas sekas.
Vislabākā palīdzība aizrīšanās gadījumā ir tā sauktais Heimliha paņēmiens: apķer cietušo no aizmugures, vienu roku savelc dūrē un satver to ar otru, veic piecus spēcīgus grūdienus virzienā no cietušā nabas uz krūškurvi. Ja nepieciešams, atkārto.
Nebaidies sniegt palīdzību!
Par spīti visiem iepriekšminētajiem piemēriem, no pirmās palīdzības sniegšanas nevajag bīties! Tā ir vienkāršāka, nekā varētu šķist. Nebaidies no kļūdām! Nelaimes gadījumā liela nozīme ir izlēmīgai rīcībai, tādēļ ir tik svarīgi apgūt pirmās palīdzības sniegšanu – jo pārliecinātāks jutīsies par savām zināšanām un prasmēm, jo veiksmīgāk spēsi palīdzēt. Ja tu nezini, kā konkrētajā situācijā rīkoties, tev var palīdzēt ātrās palīdzības dispečera padoms. Galvenais ir nepaiet garām!