Apņemšanās mērķtiecīgi ieviest mājas aptieciņu ir bijusi lielākajai daļai jeb 63%, bet tikai pusei jeb 35% to patiešām ir izdevies īstenot, aptieciņas saturu arī regulāri un sistēmiski atjaunojot, liecina aptauja.

Sākoties karstajam laikam un pat tveicei, ikdienā uzņemtā ūdens daudzums pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai ir vitāli svarīgs. Zaudējot vien 1-2% organisma šķidruma, iespējama organisma dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās, cilvēka organismam radot nelabvēlīgas sekas. 

Vasara ir tas skaistais gadalaiks, kad mūs lutina plašs zaļumu, augļu un dārzeņu klāsts. Beidzot sāk nogatavoties arī vietējie gardumi! Turklāt šajā laikā grilējam, cepam uz ugunskura, rīkojam piknikus pie dabas un visādi citādi baudām vasaras ēdienkarti. Tomēr kā uz to reaģē mūsu vēders un gremošanas sistēma?

Ja cilvēkam ļoti slāpst un gribas dzert daudz šķidruma, turklāt tas nenotiek tikai karstuma vai lielas slodzes dēļ, tas var liecināt par diabēta attīstību un ir vēlams konsultēties ar ārstu, – pat ja analīzes liecina, ka cukura līmenis ir normāls. Jo diabētam ir vairākas formas, bez diezgan plaši izplatītā un daudziem zināmā cukura diabēta iespējams saslimt arī ar tā saukto bezcukura diabētu.

Lai gan ūdens cilvēka uzturā vajadzīgs ik dienas, siltā laikā daudzi palielina ūdens patēriņu. Divi litri ūdens dienā pieaugušam cilvēkam – tas ir rekomendējamais vidējais ūdens daudzums, lai justos labi. Daļu nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemam ar pārtiku, tomēr galvenais šķidruma avots ir un paliek dzeramais ūdens. 

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, un daudzus tas piemeklē tieši pavasarī vai vasaras sākumā. Peldēšanās sezonā urīnceļu problēmas mēdz būt īpaši aktuālas. Kāpēc tādas rodas, kā no tām izvairīties un kā ārstēt? Skaidro uroloģe un farmaceite.

Lai novērstu stresa attīstīšanos, jārūpējas par fizisko un psihoemocionālo veselību, vēl pirms rodas stress, tātad ikdienā. Stresa gadījumā, kad stress ir pārāk stiprs vai ilgstošs, vislabāk būtu vērsties pie speciālistu komandas – "Klīnika Dzintari" piedāvā 5 dienu ārstniecības programmu stresa pārvarēšanai "INTENSIVE".

D vitamīns koronavīrusa pandēmijas laikā ir pasaules vadošo pētījumu centru uzmanības centrā. Zinātnieki turpina noskaidrot un pierādīt tā pozitīvo ietekmi uz pacientu imunitāti. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka D vitamīns atbalstīs cilvēci cīņā pret vīrusu.

Kaut gan mēnešreizes piedzīvo puse planētas iedzīvotāju – sievietes, par šo tematu joprojām ir daudz klusēšanas un nezināšanas. Tāpēc jaunām meitenēm bieži šis dabiskais pubertātes laika notikums ir stresa pilns un ne visai patīkams. Ginekoloģe iedrošina mammas par mēnešreizēm ar pusaugu meitām runāt droši un bez aizspriedumiem. 

Ūdenim ir milzīga nozīme cilvēka dzīvības un veselības uzturēšanā, tāpēc ūdeni dzert jāmācās jau no zīdaiņa vecuma. Bērni atūdeņojas daudz ātrāk nekā pieaugušie, un sekas var būt bīstamas – no galvassāpēm un noguruma līdz pat nopietnai dehidratācijai.