Izstrādāta metodika sensorajai rehabilitācijai

Divas Lietuvas un divas Latvijas institūcijas ir apvienojušas spēkus, lai īstenotu unikālu  sensoro integrācijas projektu un paplašinātu iespējas palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no garīgiem un uzvedības traucējumiem. Projektu īsteno četras iestādes: Palangas personīgās veselības aprūpes centrs (Lietuva), VSIA "Piejūras slimnīca" (Latvija), Lietuvas Jūras muzejs (Lietuva) un Sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" (Latvija). Interreg V-A Latvijas–Lietuvas programmas 2014.–2020. gadam projekta Latvijas–Lietuvas Interreg projekts Nr. LLI-336 "Veiksmīga psihosociālā un sensorā rehabilitācija bērniem un pieaugušajiem, kas cieš no garīgās veselības un uzvedības traucējumiem" (SUPER) kopējā vērtība ir EUR 651 176,33, no tā kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir EUR 553 499,87.

Pateicoties ES fondu līdzfinansējumam, daudzas sabiedriskās organizācijas un uzņēmumi ierīkojuši sensorās istabas, kas šobrīd vairāk veic spēļu istabu funkcijas. Tas skaidrojams ar nepietiekamām zināšanām un apmācītu speciālistu trūkumu, kas spētu sensoro aprīkojumu mērķtiecīgi izmantot pacientu rehabilitācijai. 

Projekta SUPER ietvaros VSIA "Piejūras slimnīca" ir ierīkojusi divas sensoras istabas un ir izstrādāta metodika, kurā ir aprakstīti un norādīti sensorikas traucējumi, kas raksturīgi cilvēkiem ar psihiskām un uzvedības saslimšanām. Bez nozīmētās ārstēšanas un zālēm šiem pacientiem ir svarīgi veikt sensoro izmeklēšanu un sensorās rehabilitācijas kursa jeb sensorās diētas piemērošanu ar nepārtrauktu tās pārskatīšanu (ang.: Sensory diet – sensorās rehabilitācijas kurss, kas pacientam nodrošina nepieciešamo sensomotoro stimulu daudzumu katru dienu [1]). Sensorās diētas ir viena no intervencēm, ko profesionāļi izmanto, lai kontrolētu maņu procesu traucējumus. 

Sensorās diētas koncepciju ir izstrādājusi Patrīcija Vilbargere (ang.: Patricia Wilbarger). Sensorā diēta ir intervences stratēģija, kas sastāv no rūpīgi izplānotas īpašas neirosensomotorās aktivitātes programmas atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. Sensorās rehabilitācijas kursā jāiekļauj šādi galvenie komponenti: laiks, intensitāte, ilgums un maņu stimuli, kas ir sensorās diētas galvenie elementi.
Ikdienas dzīvē visapkārt ir sensorās sajūtas, no tām ir atkarīgas cilvēka spējas uztvert apkārtējo vidi, būt mijiedarbībā un darboties tajā. Sensorās sajūtas, kas personu vada, palīdz apgūt jaunas prasmes un piedalīties ikdienas darbībās, proti, spēlēs, skolā, darbā un rūpēties par sevi. Sensorās sistēmas veido šādas maņu orgānu funkcijas: propriocepcija (muskuļu un locītavu uztvere), vestibulārā (orientācija telpā), taktilā (tauste), dzirdes (skaņa), redzes (redze), gremošanas (garša) un ožas (smarža). Smadzenes sarežģīti funkcionē, integrējot visas sajūtas, lai cilvēks nebūtu noguris, izklaidīgi vai norobežojušies no apkārtējās pasaules.

Daudzi cilvēki ar sensorikas disfunkciju sajūtas nevar atbilstoši integrēt ikdienas darbībā, proti, pietiekami nenotiek pašregulācijas procesi, tāpēc viņi var būt pārāk jutīgi vai apslāpēti. Cilvēkam ar sensorikas traucējumiem var būt sarežģīti adaptīvi integrēt stimulus no vides vai var būt nepieciešama papildu palīdzība, mācoties, kā reaģēt uz stimulu vai radīt citādus apstākļus sekmīgas sociālās aktivitātes veikšanai. Lai veiktu precīzu sensoro traucējumu diagnostiku, ir nepieciešams apkopot subjektīvus un objektīvus anamnēzes datus par: ikdienas darbību īpatnībām, hobijiem, pašsajūtu, uzvedību darbā, sūdzībām par nogurumu, sāpēm, komunicēšanu sociālajā vidē.

Sensorajai diētai ir jāietver visas cilvēka dzīves jomas – mājas, darbs, skola u.c. Jāizslēdz kairinošie faktori un darbības, dzīvesveids un ieradumi jāveido, saskaņojot ar sensoro diētu. Sensorā diēta ir pilns pasākumu komplekss, ko piemēro pacientam atbilstoši viņa sensorajām vajadzībām, ņemot vērā riska faktorus, dzīvesveidu, psihosociālos traucējumus un izaicinājumus. Sensorā diēta ir sabalansēta intervence, kas nepārtraukti mainās, sniedz izaicinājumu un tiek realizēta ar pozitīviem pārdzīvojumiem. Sensorā diēta nemitīgi ir jāvēro un jākoriģē atkarībā no pacienta simptomātikas izmaiņām un jaunu simptomu parādīšanās. Daudzi veselības aprūpes speciālisti savā darbā nevērš uzmanību uz to, kā atpazīt sensorās problēmas. Šī metodika, pirmkārt, ir paredzēta speciālistiem, kas strādā ar pacientiem, kuriem ir sensorie traucējumi. Turklāt tā ir svarīga, lai izglītotu sabiedrību un speciālistus par sensorajiem simptomiem un  to ārstēšanu, kā arī lai palīdzētu cilvēkiem ar sensoro disfunkciju, psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

Sensorā integrācija, sensorā diēta, sensorā disfunkcija un citi termini jau ne pirmo desmitgadi lieliski iekļaujas medicīnas teorijā un praksē, īpaši pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kuriem visu minēto kombinē ar citām ārstēšanas metodēm (psihoterapiju, medikamentiem u.c.). Pieaugošais psihisko un uzvedības traucējumu skaits prasa integratīvu metožu un visu posmu veselības, izglītības un sociālo jomu speciālistu plašāku sadarbību. A. Dţ. Eiresas klasiskā sensorās integrācijas teorija, uz kuru balstīta metodika, apgalvo, ka pacients ir viens veselums neatkarīgi no dažādām uzvedības un emociju izpausmēm; ir jāvēro, kā viņa smadzenes integrē visus vides un paša iekšējos stimulus. 
 
Sensorās integrācijas teorija piedāvā uz cilvēka uzvedību paraudzīties caur neirozinātnes prizmu. Sekmīga sensoro traucējumu diagnostika un ārstēšana (sensorā diēta) ne tikai novērš problemātiskas uzvedības cēloņus, bet arī nodrošina personas sekmīgu iekļaušanos sociālajā vidē. 

Projekta SUPER ietvaros izstrādātās metodikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, metodoloģiski pamatotu sensorās integrācijas pakalpojumu sniegšanu personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Šī metodika ir sagatavota saskaņā ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: 
1. radīt apstākļus, lai veselības aprūpes un sociālo rehabilitācijas centru speciālisti varētu atpazīt sensorikas traucējumus bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir psihiski un uzvedības traucējumi; 
2. radīt apstākļus, lai veselības aprūpes un sociālo rehabilitācijas centru speciālisti varētu iepazīties ar sensorikas traucējumu etioloģiju, tipiem un sensorās integrācijas intervences iespējām. Metodikas mērķgrupa ir bērni un pieaugušie ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, un viņi pauduši vēlmi piedalīties sensorās integrācijas programmā. Šīm personām ir jābūt noteiktai diagnozei saskaņā ar SSK-10 F(0–99).


VSIA "Piejūras slimnīca" ir atbildīga par šī raksta saturu. Nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka tas atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

www.latlit.eu
www.europa.eu

VSIA "Piejūras slimnīca" galvenais ārsts
Evija Siliņa

Autors: piejuras_slimnica_1

Autors: projekts