Vai zināji, ka ikvienam no mums vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīzes, jāpārbauda kopējā asins aina, D vitamīna un holesterīna līmenis? Pandēmija ir novērsusi cilvēku uzmanību no regulāriem ārsta un laboratoriskajiem izmeklējumiem, turklāt, slimojot ar Covid-19, cilvēki nereti atklājuši, ka slimo arī ar kādu hronisku saslimšanu. Ikgadējās veselības pārbaudes ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai saprastu, kāds ir šī brīža veselības stāvoklis un vai tas nav pasliktinājies gada laikā. Papildus šai diagnostikai laboratorijā ir iespējams veikt arī vairākas pārbaudes mājās, tādējādi rūpējoties par veselību ik dienu vai pēc nepieciešamības.

Kādas pārbaudes ir nepieciešamas veikt laboratorijā un kādu veselības diagnostiku var paveikt mājas apstākļos, lai ikdienā uzraudzītu savu veselības stāvokli, skaidro “MFD laboratorijas” galvenā ārste Olga Ļakutina un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Šo pēdējo divu pandēmijas gadu laikā ievērojami ir samazinājusies tendence veikt ikgadējo veselības pārbaudi un pasliktinājušies iedzīvotāju analīžu rādītāji - D vitamīns, holesterīns un glikozes līmenis asinīs. Dažādu ar pandēmiju saistītu apstākļu dēļ iedzīvotāji atliek ikgadējo apskati un analīzes, kuras ir jāveic reizi gadā, lai novērotu vispārējo veselības stāvokli. Tieši šī iemesla dēļ ir novērojams, ka cilvēki ir vēlīnākās saslimšanas stadijās un ar sliktākiem analīžu rezultātiem, kā tad, ja būtu bijusi laicīga pārbaude. Nav jāgaida rītdiena vai kad paliks slikti, lai veiktu pārbaudes un dotos pie ārsta,” skaidro ārste.

Kādas analīzes būtu nepieciešamas bērniem?

Foto: Freepik.com/ freepik

Bērniem līdz 18 gadu vecumam reizi gadā būtu nepieciešams veikt pilno asinsainu un urīna analīzes. Tai skaitā reizi gadā vajadzētu veikt D vitamīna analīzes, lai novērotu, vai tas ir normas robežās un nav jāveic profilaktiskie pasākumi.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir augsta saslimšana ar cukura diabētu un kardiovaskulārām [1] slimībām, preventīvi ir jāpārbauda cukura un holesterīna līmeņi asinīs. Ja ģimenē ir šo slimību vēsture, arī bērniem vecumā līdz astoņiem gadiem iesaka veikt pirmo vizīti pie speciālista, lai veiktu laboratoriskās pārbaudes, kuras būtu nepieciešams atkārot 12-16 gadu vecumā. Savukārt profilaktiski visiem bērniem holesterīna līmeni būtu ieteicams pārbaudīt pirmo reizi deviņos līdz 11 gados un pēc tam otro reizi 17-21 gada vecumā, lai novērotu izmaiņas datos.

Vecākiem noteikti nevajadzētu aizmirst reizi gadā saviem bērniem veikt analīzes uz parazītiem. Izplatītākie parazīti ir cērmes un spalīši. Šīs analīzes ir vairāk aktuālas mazākiem bērniem, kuri vēl iet bērnu dārzā, kā arī tiem, kuriem mājas ir mājdzīvnieki. Ja analīzēs atklājas, ka ir parazīti, medikamentu kursu jālieto visai ģimenei.

Kādas analīzes būtu nepieciešamas pieaugušajiem?

Foto: Freepik.com/ prostooleh

Pieaugušajiem, tieši tāpat kā bērniem, reizi gadā ir jāveic pilnas asinsainas un urīna analīzes. Pieaugušajiem pastiprinātu uzmanību vajadzētu pievērst bioķīmiskajām analīzēm – nieru un aknu funkcijai –, kā arī holesterīna līmenim. Ne mazāk svarīgi ir pārbaudīt B12 vitamīna līmeni, folskābi un D vitamīnu, kuru iedzīvotāji bieži vien neuzņem nepieciešamā daudzumā, tādēļ veidojas deficīts.

Arī valsts piedāvā konkrētas analīzes par velti, sasniedzot noteiktu vecumu. Pirmais solis noteikti būtu vērties pie sava ģimenes ārsta, lai viņš nozīmētu uz attiecīgajām analīzēm. Piemērām, visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem pienākas slēpto asiņu jeb zarnas vēža analīzes, kuras ir nepieciešams veikt reizi divos gados. Vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem reizi divos gados ir jāveic prostatas vēža analīzes. Gadījumos, ja ģimenē kādam ir bijusi saslimšana, pārbaudi iesaka veikt jau 45 gadu vecumā, jo saslimšanas iespēja ir divas reizes lielāka. Savukārt sievietēm vecumā no 25 līdz 75 gadiem, vienu reizi trijos gados būtu jāveic onkocitoloģijas pārbaudes jeb dzemdes kakla vēža skrīnings un CPV jeb cilvēku papilomas vīrusa pārbaudes.

Veselības pārbaudes mājās

“Veselības uzraudzīšana ir aktīvs process, kuru ikvienam vajadzētu veikt regulāri. Tas nozīmē - doties pie ģimenes ārsta un jautāt nosūtījumu uz analīzēm, lai novērotu vispārējo veselības stāvokli. Iesaku arī pārzināt savu analīžu rādītājus un ko tie apzīmē, piemēram, vai D vitamīna līmenis ir normas robežās, kāds ir asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis, kā arī ĶMI. Arī mājas apstākļos ir iespējams veikt pārbaudes, lai noskaidrotu būtiskus veselības rādītājus – asinsspiedienu, cukura līmeni, ķermeņa masas indeksu,” norāda farmaceite, atklājot trīs ieteikumus veselības uzraudzīšanai mājas apstākļos.

1. Seko līdzi asinsspiediena līmenim

Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību izraisītājiem Latvijas iedzīvotājiem. Normāls asinsspiediens ir 120/80 mm Hg, savukārt paaugstināta asinsspiediena robeža ir 140/90 mm Hg. Ja rādījumi ir virs normas, vajag vērsties pie ģimenes ārsta, lai saprastu paaugstinātā asinsspiediena cēloni. Asinsspiedienu jāmēra ikvienam vismaz reizi gadā, kad tiek veikta ikgadējā ģimenes ārsta vizīte, lai pārbaudītu savu veselības stāvokli. Ja asinsspiediens nav stabils, to būtu jāmēra katru dienu miera stāvoklī, lai sasniegtu precīzākos rezultātus.

Aptiekās ir pieejami divu veidu asinsspiediena mērītāji – automātiskie asinsspiediena mērītāji un manuālie asinsspiediena mērītāji ar stetoskopu. Mājas apstākļos ieteicams labāk izvēlēties automātiskos asinsspiediena mērītājus, jo tie mēra gan pulsu, gan spiedienu un ir piemērotāki lietošanai mājās, jo atvieglo rādījumu nolasīšanu. Farmaceits aptiekā sniegs konsultāciju par piemērotākā asinsspiediena mērītāja iegādi katram individuāli.

2. Pārbaudi cukura līmeni

Foto: Freepik.com/ jcomp

Noteikt cukura līmeni būtu nepieciešams reizi gadā, ja nav aizdomas par novirzi no normas. Normāls cukura līmenis asinīs ir 3–6 mmol/l tukšā dūšā no rīta, bet, ja tas ir paaugstināts, ir jāgriežas pie ārsta saistībā ar iespējamo saslimšanu ar cukura diabētu. Tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatēta saslimšana ar cukura diabētu, ir ik dienu jāseko līdzi cukura līmenim asinīs. Vienreiz gadā veikt pārbaudes ieteicams arī cilvēkiem, kuru vecākiem ir cukura diabēta saslimšana. Mājas apstākļos to ir viegli paveikt, iegādājoties glikometru – ar vienu dūrienu pirkstā un asins parauga uzlikšanu uz teststrēmeles, rezultātu par cukura līmeni asinīs var iegūt dažu minūšu laikā. Farmaceits aptiekā var arī izstāstīt par glikometra lietošanu, atbildot uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.

3. Nosaki ĶMI

Pandēmijas laiks ar attālināto darbu un ierobežojumiem ir būtiski ietekmējis cilvēku fizisko aktivitāti, un veicinājis liekā svara strauju pieaugumu pieaugošu un pusaudžu vidū. Lai noteiktu, vai ir svars ir atbilstošs, ikviens mājas apstākļos var noteikt savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Formula ir vienkārša – svars kilogramos jādala ar augumu (m) kvadrātmetros. Piemēram: pieaugušajam ķermeņa svars ir 65 kg un auguma garums 1,65 metri, tad aprēķina sekojoši: 65 kg : (1,65x1,65) = 65 : 2,7225 = 23,875. Normāls ĶMI ir 18,5 – 24,99, savukārt, ja tas pārsniedz šo atzīmi, tas liecina, ka cilvēkam ir liekais svars. Ja ĶMI ir virs 30, tad tas ir pirmais signāls, kad vajadzētu uztraukties par aptaukošanos. Zemāks rādītājs par 18,5 nozīmē nepietiekamu ķermeņa masu.   

"Dažādas pārbaudes ir pareizs ceļš uz veselību, taču jāatceras, ka ar tām nekas nebeidzas. ir jārūpējas par regulārām fiziskām aktivitātēm un sabalansētu uzturu. Kustībā ir spēks un tieši tagad – laikā, kad joprojām lielākā daļa strādā no mājām, katru dienu ieteicams ieplānot laiku kādai fiziskai aktivitātei. Tā var būt vingrošana, došanās uz baseinu vai pastaigas svaigā gaisā. Jāatceras par sabalansētu un pareizu uzturu, kā arī pietiekamu ūdens dzeršanu. Šīs aktivitātes palīdzēs ne tikai vispārējā organisma fiziskajai uzlabošanai, bet arī pašsajūtai un garīgajai veselībai. Svarīgi atcerēties, ka regulāras kustības samazina slikto holesterīnu, paaugstina labo holesterīnu un pazemina asinsspiedienu," saka farmaceite.