Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) nav tikai jauniešu aktualitāte, turklāt nozīmīga šāda vakcinācija ir arī pēc dzemdes kakla priekšvēža bojājuma ārstēšanas. No šī gada Latvijā tika uzsākta 12-14 gadus vecu zēnu vakcinācija pret CPV, paralēli jau esošajai 12-18 gadus vecu meiteņu CPV vakcinācijas programmai.

Holesterīns ir sastopams gan dzīvnieku izcelsmes produktos, gan cilvēka organismā. Un tieši holesterīns ir viela, kas var izgulsnēties artērijās, veidojot aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas, samazinot asins plūsmu asinsvadā un samazinot skābekļa piegādi. 

Ūdens sastāda aptuveni 60% no kopējās cilvēka ķermeņa masas un pilda virkni būtisku funkciju organismā. Tā kā organisms ūdeni neuzkrāj, lai parūpētos par pilnvērtīgu tā funkcionēšanu un saglabātu labu pašsajūtu, ir svarīgi regulāri uzņemt vismaz pusotru divus litrus dienā. Savukārt karstā laikā ūdens jāzņem pastiprināti.

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas.

Viens no pamanāmākajiem ražas laika dārzeņiem ir kabacis. To raža parasti ir bagātīga un šķiet, ka teju ikviens, tuvojoties vasaras noslēgumam, dāvanā saņem kādu kabaci vai cukini. Kas vērtīgs šajos dārzeņos un kā tos veselīgi pagatavot?

Vēdergraizes un slikta vēdera pašsajūta spēj vienā mirklī likt mums atcelt visus plānus. Reizēm, īpaši vasarā, par iemeslu sliktai vēdera pašsajūtai un sāpēm var būt saindēšanās ar pārtiku. Kā rīkoties, ja tevi ir piemeklējusi šāda problēma un kā atšķirt saindēšanos ar pārtiku no citām vēdergraizēm?

Labi pavadīta vasara ir atpūtas, jautrības un saules peldēm bagāta. Kaut arī mediķi brīdina, aicina lietot aizsargkrēmus un neatrasties atklātos saules staros dienas vidū, priekā un draugu pulkā labie padomi var piemirsties un, lūk, ādas apdegums liek par sevi manīt! 

“Aklās” zonas nereti ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī lielākā daļa satiksmes dalībnieku (71%) vienmēr ņem vērā citu autovadītāju “aklās” zonas, tomēr 3% respondentu tās ignorē un tikpat liels skaits satiksmes dalībnieku (3%) nemaz nezina, kas ir “aklās” zonas, liecina Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktais pētījums. 

Pedikuloze jeb utainība var skart jebkuru neatkarīgi no vecuma un dzimuma, saka farmaceite. Pēdējos gados tā ir izplatīta – pasaulē ik gadu utis konstatē apmēram desmit miljoniem cilvēku.

Katra neapdomīga rīcība pie ūdens var beigties ar smagām mugurkaula traumām. Tomēr pirms tam ir grūti iztēloties, kā mainās dzīves kvalitāte, jo ietekmēta tiek ne tikai spēja kustēties, bet teju visas dzīves jomas.