Ziemā bieži vien papildus ikdienas uzturam izlemjam lietot arī uztura bagātinātājus. Vīrusu izplatība pieaug, turklāt mainās arī mūsu ēdienkarte – vairs nav plašā klāstā pieejami vitamīniem bagātie vietējie zaļumi, augļi un ogas. Kas jāzina par pareizu uztura bagātinātāju lietošanu un kurus svarīgos vitamīnus un mikroelementus šobrīd varam uzņemt ar uzturu? Konsultē "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Par vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jo katram lietošanas nepieciešamība jāizvērtē individuāli, uzsver klīniskā farmaceite. Īpaši tas attiecas uz bērniem, grūtniecēm un barojošām māmiņām, senioriem, kā arī lietojot medikamentus, hronisku saslimšanu gadījumā, pirms un pēc operācijām, arī, ja ir specifiska diēta vai alerģijas.

Jālieto pareizi un atbildīgi!

Uztura bagātinātāji ir jālieto ieteicamajā diennakts devā. Taukos šķīstošie vitamīni jālieto atbilstošā devā, jo tos var pārdozēt, skaidro farmaceite. Arī C vitamīna, kas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, pārmērīga lietošana var izsaukt nevēlamas blaknes, piemēram, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.

Uztura bagātinātājus parasti lieto kursu veidā, bet D vitamīnu un Omega taukskābes saturoši līdzekļi tiek lietoti ilgstoši. D vitamīns ir viens no populārākajiem vitamīniem, jo nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai iedzīvotāju, tādēļ to nepieciešams uzņemt papildus. Taču vispirms ieteicams noteikt tā līmeni, nododot asinsanalīzes. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tādēļ to iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina tā uzsūkšanos. Arī citus taukos šķīstošos vitamīnus (A, K, E) iesaka lietot ēšanas laikā.

B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstoši vitamīni, un tos var lietot neatkarīgi no ēšanas vai pēc ēšanas, bet iesaka lietot no rīta. Tikmēr multivitamīnu kompleksus iesaka lietot galvenās ēdienreizes laikā. Savukārt C vitamīnu var lietot pēc ēšanas, lai mazāk kairinātu kuņģa un zarnu traktu. Arī zivju eļļu un naktssveces eļļu lieto pēc ēšanas.

No rīta lieto žeņšeņu, eleiterokoku, zelta sakni, Q10 saturošus uztura bagātinātājus. Vitamīnu un minerālvielu kompleksus, kas paredzēti lietošanai grūtniecības laikā, lieto ēdienreizes laikā. Taču, ja šajā laikā no rītiem ir slikta dūša, tos var lietot pusdienlaikā vai vakarā. Savukārt magniju lieto vakarā vai kopā ar B grupas vitamīniem pa dienu pēc ēšanas.

Svarīgās nianses, kas jāzina

Kā uzsver farmaceite, dzelzi saturošus uztura bagātinātājus lieto tukšā dūšā, un tos nelieto kopā ar pienu, kafiju vai tēju, jo šie produkti samazina dzelzs uzsūkšanos. Arī ārstniecības augi, kas satur miecvielas, un kalcija preparāti var kavēt dzelzs uzsūkšanos organismā, savukārt C vitamīns to veicina. Kalcijs var samazināt arī noteiktu antibiotiku un citu vienlaikus lietotu medikamentu iedarbību.

Jāņem vērā, ka ir iespējama uztura bagātinātāju un lietoto medikamentu, pārtikas produktu, alkohola vai citu uztura bagātinātāju mijiedarbība, kas var kaitēt veselībai. Tādēļ pirms uztura bagātinātāju lietošanas vienmēr ir jākonsultējas ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu.

Šobrīd īpaši aktuāli

Foto: Freepik.com/ jcomp

Šobrīd ir īpaši svarīgi uzņemt imūnsistēmai nozīmīgos vitamīnus – D, C, A un E vitamīnu, kā arī tādas minerālvielas kā selēns un cinks, stāsta farmaceite. Lai ar pārtiku uzņemtu pēc iespējas vairāk organismam nepieciešamo elementu, katru dienu jāizvēlas veselīgs un sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un atceroties par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām.

No dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai ieteicams lietot ehināciju, plūškoku, bišu produktus, smiltsērkšķu un rožu augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, kurkumu, ķiploku, ingveru. Arī probiotiķi rūpējas gan par zarnu trakta mikrofloru, gan mūsu imūnsistēmu.

Te var minēt arī zivju eļļu, kas satur Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms pats nesintezē, tādēļ tās ir jāuzņem ar uzturu. Tāpēc veselīga uztura ieteikumi ietver zivju lietošanu vismaz divas reizes nedēļā. Omega-3 taukskābes ne tikai labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, bet tās nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – gan palīdz uzturēt normālu redzi un smadzeņu darbību, gan labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, ādu un matus.

Kā uzņemt ar pārtiku?

Šobrīd īpaši aktuālo C vitamīnu satur upenes, smiltsērkšķu un mežrozīšu augļi, pīlādži, kivi, citrusaugļi, zemenes, paprika, kāposti, brokoļi, Briseles kāposti, puķkāposti, dilles un pētersīļi, stāsta farmaceite.

Savukārt D  vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. No uztura produktiem D vitamīnu satur zivju aknas, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis. Taču ar uzturu neuzņemam pietiekamu D vitamīna daudzumu, tādēļ to iesaka lietot papildus, iepriekš nosakot D vitamīna līmeni asinīs.

A vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, aknas, olas, siļķe, sviests, siers, krējums. Savukārt beta karotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu, satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi.

E vitamīnu satur augu eļļas, diedzēti graudi, zaļie salāti, olas dzeltenums, rieksti, avokado, paprika un spināti.

Cinks ir atrodams gaļā, zivīs, pienā, sierā, pākšaugos, riekstos, auzu pārslās, bet selēnu satur gaļa, aknas, maize, olas, rīsi, pupas, Brazīlijas rieksti, biezpiens, piens, zivis – lasis, tuncis, menca, siļķe.

Atceries – uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, kā arī veselīgu dzīvesveidu. Par to izvēli un lietošanu ir jākonsultējas ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu!