Neplānota grūtniecība nereti rodas nezināšanas vai nepilnīgas informācijas dēļ. Tomēr mūsdienās ir pieejamas dažādas metodes, kas pareizas lietošanas gadījumā ievērojami samazina grūtniecības iestāšanās risku. Kontracepcijas līdzekļu daudzveidība var būt mulsinoša, tādēļ aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro izsargāšanās līdzekļu veidus, līdztekus klasiskajām kontracepcijas metodēm pieminot arī jaunākas, līdz šim mazāk izplatītas, kā arī uzsver to būtiskākās atšķirības.

Kontracepcija galvenokārt tiek izmantota, lai izvairītos no neplānotas grūtniecības, taču dažas no kontracepcijas metodēm pasargā arī no HIV un citām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), ar kurām iespējams inficēties dzimumakta laikā. Izvēloties sev piemērotāko izsargāšanās veidu, ir svarīgi, lai tas saskanētu ar tavu dzīvesveidu, kā arī ar nākotnes nodomiem, plānojot ģimenes pieaugumu.

Barjermetodes

Lai izsargātos no grūtniecības, iespējams izmantot dažādas barjermetodes, piemēram, vīriešu vai sieviešu prezervatīvus, ko ļoti plašā klāstā bez receptes var iegādāties aptiekās. Lai arī prezervatīvi ir ērti lietošanā, pastāv risks, ka tie dzimumakta laikā var noslīdēt, kā arī radīt nepatīkamu berzi. Lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības, ir nepieciešams pārliecināties, ka tas nav pārplīsis vai noslīdējis. Sieviešu un vīriešu prezervatīvi ir vienīgā drošā metode, lai ne tikai izvairītos no neplānotas grūtniecības, bet arī pasargātu sevi no HIV un STS.

Vīriešu prezervatīvi kā izsargāšanās metode tiek izmantota bieži, jo tiem piemīt 98% efektivitāte, tomēr arī sieviešu prezervatīvi kļūst arvien iecienītāki patērētāju vidū. To lietošana ir nedaudz sarežģītāka, taču tiem ir lielāks aizsardzības laukums un tos, atšķirībā no vīriešu prezervatīviem, ko var uzvilkt tikai erekcijas laikā, var ievietot vagīnā līdz pat astoņām stundām pirms dzimumakta.

Līdzīgi ir ar dzemdes kakla uzmavām un diafragmām. Arī diafragma ir ērts izsargāšanās līdzeklis, kuru var ievietot dzemdes kaklā gan savlaicīgi pirms plānota dzimumakta, gan īsi pirms tā. Taču jāatceras, ka to nevajadzētu turēt dzemdes kaklā ilgāk par 24 stundām, un šo pretapaugļošanās līdzekli nevajadzētu lietot menstruālā perioda laikā, jo pastāv toksiskā šoka risks. Liela visu šo metožu priekšrocība ir, ka tās neizdara nekādu ietekmi uz sieviešu hormoniem.

Īslaicīgas darbības kontracepcija

Hormonālo kontracepciju lieto īslaicīgi, visbiežāk šīs metodes veidi tiek mainīti ik pēc gada, jo, lietojot ilgtermiņā, var rasties alerģiskas reakcijas. Biežāk izmantotie hormonālie līdzekļi ir gredzeni, tabletes, plāksteri, hormonu injekcijas un implanti. Hormonālās metodes ievada ķermenī papildu hormonus, kas liek tam darboties citādāk. Kontracepcijas gredzens tiek ievietots vagīnā, kur tas paliek trīs nedēļas, izdalot nelielu dzimumhormonu daudzumu, novēršot olšūnas nobriešanu olnīcās, tā pasargājot no nevēlamas grūtniecības.

Hormonu injekcija, savukārt, ir hormonāls "šāviens", kas trīs mēnešus aizsargā pret nevēlamu grūtniecību. Kontracepcijas implants ir neliels, elastīgs plastmasas stienītis, kas mediķu uzraudzībā tiek ievietots zem augšdelma ādas. Tas asinsritē izdala hormonu, kura iedarbība var ilgt līdz pat trim gadiem. Implanta uzstādīšanai nav nepieciešamas šuves, un procedūra ir ātra. Procedūras efektivitāte ir līdz pat 99%, taču tai var sekot dažādas blakusparādības, piemēram, galvassāpes, slikta dūša, jutīgas krūtis, garastāvokļa maiņas, menstruāciju neregularitāte, ādas problēmas.

Savukārt avārijas kontracepcija ir neregulāra metode, ko, konsultējoties ar ārstu, izmanto tikai ārkārtas gadījumos. Farmaceite atgādina, ka tablete jāiedzer ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc nedroša dzimumakta. Jāatceras, ka, arī savlaicīgi iedzerta, šī tablete var nenostrādāt. Īpaši piesardzīgai jābūt, ja pēc tabletes ieņemšanas tuvāko trīs stundu laikā sākusies vemšana – tā var tikt izvadīta no organisma, nepaspējot iedarboties. Organismam reaģējot uz tableti, var sākties vaginālā asiņošana (ārpuskārtas menstruācijas), kurām nevajadzētu ilgt vairāk kā trīs dienas, pretējā gadījumā jāvēršas pēc tūlītējas medicīniskas palīdzības.

Ilgstošas lietošanas kontracepcija

Spirāle ir kontracepcijas metode, kas iecienīta to sieviešu vidū, kurām jau ir bijusi grūtniecība. "T" formas līdzeklis, kas ārsta uzraudzībā tiek ievietots sievietes dzemdē, novērš grūtniecības iestāšanos ilgtermiņā. Atkarībā no izvēlētā spirāles materiāla, tās lietošanas periods var būt no pieciem līdz pat 12 gadiem. Arī periodiskas atturēšanās metode var tikt izmantota ilgtermiņā, taču šis ir vairāk uz teoriju balstīts līdzeklis, kas nav ieteicams kā drošs. Tajā noteicošs ir regulārs menstruālais cikls. Pie regulāra cikla sievietes olšūna aptuveni septiņas dienas mēnesī ir gatava apaugļoties, un šis ir tas periods, kurā vajadzētu atturēties no dzimumakta. Taču jāatceras, ka, lai šī metode būtu efektīva, nepieciešama ļoti rūpīga individuālā menstruāciju cikla izpēte.

Neatgriezeniska kontracepcija

Gadījumā, ja grūtniecība netiek plānota nemaz, efektīvs veids, kā no tās izvairīties, ir sterilizācija vai vasektomija. Šī kontracepcijas metode, kas ietver ķirurģisku iejaukšanos un ir neatgriezeniska, piemērota tikai tiem, kuri ir droši, ka vairs nekad nevēlēsies radīt pēcnācējus. Sievietēm tā izpaužas kā olvadu pārgriešana vai nosiešana, savukārt, vīriešiem tiek nobloķēta spermatozoīdu noplūde dzimumloceklī.

Farmaceite akcentē, ka kontracepcijas līdzekļu nepareiza lietošana var izraisīt negatīvas sekas, radot veselības problēmas, tāpēc ir ļoti svarīgi konsultēties ar ginekologu un izvērtēt riskus pirms jebkuras kontracepcijas uzsākšanas. Lai būtu vieglāk izvēlēties sev ērtāko un arīdzan vispiemērotāko izsargāšanās līdzekli, nepieciešams saprast, vai kādreiz vēlēsies ieņemt bērnu, vai ir kādas veselības problēmas, kuras varētu tikt saasinātas kontracepcijas līdzekļu dēļ, cik aktīva ir tava seksuālā dzīve, cik daudz seksa partneru tev ir, vai ar kontracepcijas metodi vēlies pasargāt sevi arī no HIV un citu STS riska, kā arī, vai būsi gana apzinīga, lai pareizi ievērotu kontraceptīvo līdzekļu lietošanas instrukciju.