Rudens mūs bagātīgi lutina ar pašmāju ražu – sulīgi, vitamīniem bagāti un kārdinoši mūsu dārzos, pagrabos un veikalu plauktos gozējas Latvijas kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki, ķirbji un citi vietējie labumi. Protams, visi dārzeņi ir izcils vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu avots, tomēr arī starp rudens produktiem var atrast pašus vērtīgākos.

Vidēji katra trešā sieviete dzīves laikā saskaras ar kādu no iegurņa pamatnes traucējumiem, liecina medicīnas pētījumi. Delikāto simptomu dēļ daudzām sievietēm tas ir ļoti personisks jautājums, tāpēc bieži vien paliek noklusēts. Kāpēc neignorēt simptomus un kā pareizi rūpēties par iegurņa veselību, stāsta  fizioterapeite un farmaceite.

Mazuļa piedzimšana ir ļoti gaidīts notikums jebkuru jauno vecāku dzīvē un ikviens tam gatavojas ar īpašu rūpību. Topošās māmiņas, uzzinot lieliskos jaunumus par gaidāmo ģimenes pieaugumu, uzsāk dedzīgu drēbīšu, rotaļlietu un citu mazulim nepieciešamo mantu sagādi.

Daudzu neiroloģisku, muskuļu sistēmas vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos var palīdzēt viegli lietojama un nesāpīga metode – perifēra magnētiskā stimulācija  jeb magnētiskā stimulācija caur ādu (transkutāni), ko pielieto daudzu neiroloģisku, muskuļu vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos.

Superātrā mobilo sakaru tehnoloģijas 5G darba versija jeb prototips ir ienācis arī Latvijā, raisot daudz un plašas diskusijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors un asociētais profesors Ivars Vanadziņš, kurš pēc izglītības ir ārsts, skaidro, kas ir 5G mobilo datu pārraide un kāda ir tās ietekme uz cilvēka veselību.

Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk?

Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. 

Katra mazuļa ienākšana ģimenē ir laimes un rūpju apvīta. Taču ir bērniņi, kuri prasa īpašu uzmanību, jo dažādu apstākļu dēļ nākuši pasaulē agrāk par dabas nolikto laiku. Ne vienmēr jaunie vecāki tam ir gatavi, un ir jāmeklē iespējas, kā veicināt mazuļa attīstību, tostarp arī speciālistu palīdzība.

Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi.