Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Ābolu ražas laiks – tā ir viena no pirmajām asociācijām, domājot par rudeni. Šī iemesla dēļ sulīgais auglis var tikt dēvēts par rudens karali, un ne velti – no āboliem iespējams pagatavot ne tikai dažādas garšīgas kūkas, plātsmaizes, sulas, biezeņus un citus gardumus, kā arī ēst tos svaigus, bet tie ir arī lielisks un vitamīniem bagāts uzturvielu avots.

Vairums Latvijas bērnu savu pirmo sociālo tīklu profilu izveido pirms atļautā 13 gadu vecuma, liecina aptauja*. 21% bērnu sociālajos tīklos piereģistrējas jau astoņu gadu vecumā. Savukārt tikai 1% jauniešu līdz 17 gadu vecumam nav reģistrējušies nevienā sociālo tīklu vietnē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā palīdzēt bērnam nepakļauties virtuālās dzīves ietekmei, bet dzīvot savu dzīvi.

Iestājoties vēsākiem, mitrākiem un vējainākiem laikapstākļiem, steidzam saģērbties siltākās drēbēs un mēdzam vairāk uzturēties telpās. Tomēr, vai atceramies padomāt arī par to, kā sezonu maiņa ietekmē mūsu sejas ādu? Kā šajā laikā pasargāt ādu no skarbo laikapstākļu, kā arī iekštelpu sausā gaisa negatīvās ietekmes? 

Ja vēl pirms pāris gadiem burgers tika uzskatīts par vienu no neveselīgākajiem produktiem, kuru iekļaujam uzturā, tad šobrīd par godu šim ēdienam tiek rīkoti festivāli, restorāni savā ēdienkartē iekļauj burgerus no pašceptas maizes, pašu gatavotām mērcēm un Latvijā audzētu liellopu gaļas. Atspoguļojot sabiedrībā valdošos mītus, uztura speciāliste skaidro, kas patiesībā slēpjas burgera sastāvā.

Mūsdienās esam labi informēti par pārmērīga uztura uzņemšanas nelabvēlīgām sekām, taču sievietes veselību ļoti negatīvi ietekmē arī pretējā problēma – nepamatotu diētu ievērošana un tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās.

Latvijas Universitātes Dabas zinātņu akadēmiskajā centrā šīs nedēļas svētdienā, 20.oktobrī, notiks konference par redzes aprūpi - "Redzi nākotni (See The Future)". Konferencē, vienkopus pulcējoties teju 200 ekspertiem un jomas pārstāvjiem, tiks meklēta atbilde uz jautājumu: "Kāda ir 21. gadsimta redzes aprūpe un kādi izaicinājumi mūs sagaida?"

Ja jāveic ķirurģiska operācija, to, iespējams, var izdarīt dienas stacionārā. Taču jāņem vērā vairāki nosacījumi, kad šāds risinājums varētu būt piemērots un kā tam sagatavoties. Dienas stacionārā operāciju veic, lai būtiski uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti un tikai tad, ja esošā kaite neapdraud dzīvību, ja nav ne hronisku slimību paasinājuma, ne dzīvībai bīstamu akūtu saslimšanu.

Tuvojoties epidēmiskajai sezonai, ir svarīgi rūpēties ne vien par atbilstoša apģērba izvēli un organisma imunitātes stiprināšanu, bet arī uzmanīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāram, lai no smagām saslimšanām pasargātu gan sevi, gan savus mīļos. Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 50% aptaujāto atbalsta vakcinēšanos, 43% norāda, ka vakcinēšanās būtu jāveic tikai pret noteiktām slimībām, savukārt tikai 4% respondentu uzskata, ka vakcinēties nav nepieciešams.

Bērna runas un valodas attīstība sākas jau mātes grūtniecības laikā, taču pamati runas un valodas prasmēm tiek ielikti līdz trīs gadu vecumam. Tātad no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērna runas un valodas prasmēm ir jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nepieciešamības gadījumā var laikus vērsties pie speciālista un sākt terapiju, ja tāda nepieciešama.