Klīniskais imunologs: D vitamīns var palīdzēt cilvēcei cīņā pret koronavīrusu
D vitamīns koronavīrusa pandēmijas laikā ir pasaules vadošo pētījumu centru uzmanības centrā. Zinātnieki turpina noskaidrot un pierādīt tā pozitīvo ietekmi uz pacientu imunitāti. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka D vitamīns atbalstīs cilvēci cīņā pret vīrusu.
Eksperti ir analizējuši vidējā D vitamīna līmeņa rādītājus 20 Eiropas valstu iedzīvotāju vidū attiecībā pret statistiku par mirstību no koronavīrusa šajās valstīs. D vitamīna trūkums organismā ir varējis izraisīt lielu mirstību no COVID-19 tādās valstīs kā Spānija, Itālija un Šveice, īpaši gados vecāku cilvēku vidū, saka Karalienes Elizabetes slimnīcas fonda un Austrumanglijas universitātes zinātnieki. Pētījums ir publicēts žurnālā "Research Square".
Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, viņi atzīmē, ka Itālijas iedzīvotāju organismi vidēji satur 28 nanomolus litrā (nmol/L) D vitamīna, spāņu - 26 nmol/L. Šajā gadījumā tiek reģistrēts vielas trūkums, kad indikatora rādījums nokrīt zem 30 nmol/L. Zinātnieki atzīmē, ka Skandināvijas valstu pilsoņu vidū D vitamīna daudzums organismā ir daudz lielāks - vidēji 45 nmol/L.
Tomēr pētījumā, kas veikts Ziemeļrietumu universitātē Amerikā, atklājās, ka pacientiem ar smagu D vitamīna deficītu ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespējamība, ka koronavīrusa dēļ var rasties smagas veselības problēmas. Eksperti, kuri pētīja sakarību starp koronavīrusu un D vitamīnu, atklāja korelāciju starp zemu D vitamīna līmeni, kas novērots dažiem pacientiem ar koronavīrusu, un citokīnu vētru - hiperinfekcijas stāvokli, ko izraisa hiperaktīva imūnsistēma. Citokīnu vētra var nopietni bojāt plaušas un izraisīt akūtu elpošanas traucējumu sindromu, kas var izraisīt COVID-19 pacientu nāvi.
Savukārt laikrakstā "The British Medical Journal" publicēts pētījums ziņo, ka D vitamīns var cīnīties ar vīrusu un baktēriju patogēniem, kas rada astmu, pneimoniju un gripu.
"D vitamīns patiešām palīdz stiprināt imunitāti, un, visticamāk, tas palīdz izvairīties no koronavīrusa slimības komplikācijām," skaidro eksperts, klīniskais imunologs Lauris Līcītis. "Principā vitamīnu trūkums ir saistīts ar dažām cilvēka imunitātes izmaiņām un tas ietekmē jebkuru vīrusu infekciju. D vitamīns ir svarīgs, lai hormonālā sistēma darbotos pareizi. Īpaši tas attiecas uz sievietēm. Bet arī uz vīriešiem. Un, protams, tas palīdz metabolismam organismā, ieskaitot kalcija metabolismu. Proti, stipri kauli ir D vitamīns, augšana – tas arī ir D vitamīns ".
Ir pierādīts, ka sievietēm, kurām trūkst šī vitamīna, biežāk attīstās krūts vēzis. Tādēļ šīs slimības ārstēšanas laikā tiek izmantotas arī lielas D vitamīnu devas.
"Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē D vitamīna koncentrāciju organismā, ir saule," saka imunologs, "bet es varu teikt, ka šī vitamīna trūkuma simptomi sāk parādīties cilvēkiem, kuri dzīvo ne tikai ziemeļu platuma grādos, piemēram, mums, bet arī saulainākās vietās." Tātad, tā nav tikai saule. Īpaši tas ir saistīts ar uzturu. Uzturā ir jāiekļauj dažādas eļļas, tai skaitā olīveļļu, kā arī eļļu saturošus produktus, zivis, piena produktus. Arī piena tauki var būt viens no D vitamīna avotiem. Parasti tie, kam patīk diētas ar zemu kaloriju daudzumu, grēko, no uztura pilnībā izslēdzot taukus saturošus produktus. Tas savukārt samazina D vitamīna uzņemšanu organismā. "
Daudzos pētījumos konstatēts, ka īpaši efektīva ir D vitamīna kombinācija ar augstākā labuma olīveļļu. Olīvu labvēlīgā ietekme ir plaši izmantota daudzu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Eksperti iesaka katru dienu lietot D vitamīnu nelielās devās (1000 – 4000 SV). Jāatceras, ka D3 vitamīns ļoti labi šķīst taukos, īpaši kaņepju eļļā un pirmā spieduma olīveļļā. Šajā gadījumā ķermenis vitamīnu absorbē vislabāk.
Neaizmirstiet, ka olīveļļa ir bagāta ar A un E vitamīniem, arī rapšu eļļa ir bagāta ar Omega 3 un Omega 6 taukskābēm. Šī kombinācija ļauj vislabāk absorbēt holekalciferolu (D3 vitamīnu).
