Šķiet, tik daudz zināms par sezonālajām alerģijām – kāpēc tās rodas un kā izvairīties – taču, kad sākas lielā pavasara ziedēšana un līdz ar to arī šķaudīšana un acu asarošana, paliec viens pret vienu ar mokošajiem simptomiem un aktuāls kļūst jautājums: ko lai es daru tieši tagad?

Epilepsija – samērā bieži sastopama saslimšana, ar kuru sirgstošajiem var būt raksturīga īslaicīga samaņas atslēgšanās, sastingums, nespēja sekot notiekošajam, bet nopietnākos gadījumos – krampji, apziņas zaudēšana, krišana un citas pazīmes.

Līdz ar pirmajām saulainajām un siltajām pavasara dienām šķietami esam iedvesmas pilni pārslēgties aktīvākā dzīves baudīšanas režīmā. Gadalaiku maiņa nozīmē arī būtiskas pārmaiņas mūsu ikdienā, kuras bieži vien pavada sajūta, ka enerģijas ir mazāk nekā ierasts. Ja šķiet, ka tevi piemeklējis pavasara nogurums un vēlies to uzveikt, atceries, ka risinājums ir gaužām vienkāršs: tāpat kā apetīte rodas ēdot, arī enerģija cilvēka ķermenī rodas darot!

Pārsteidzoši, bet visai bieži iemesls tūskai var būt pavisam ikdienišķs. Šai diskomfortu radošai problēmai ir jāatrod iemesls un jācenšas novērst. Farmaceite skaidro, ka tūsku rada liekais šķidrums, kas uzkrājas noteiktās ķermeņa zonās, un iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kā no tās atbrīvoties. 

Steidzami ir jāmaina pašlaik Latvijā bērniem lietotā 10-valentā vakcīna pret pneimokoku infekciju (PCV), kas iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā.  Imunizācijas valsts padomes vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro pneimokoku infekcijas bīstamību bērniem.

Skriešana ir viena no pasaulē populārākajām fiziskajām aktivitātēm. Pavasarī, sākoties skriešanas un arī maratonu sezonai, bagātīgi atrodami ieteikumi, kādu apģērbu un inventāru izvēlēties, kā sakārtot treniņa programmu, bieži vien iztrūkstot pavisam vienkāršiem, taču ne mazāk vajadzīgiem padomiem – ko darīt ar sāpēm, kā trenēties vasaras karstumā un ko iekļaut skrējēja ēdienkartē.

Miegu spēcīgi ietekmē gan mūsu paradumi un darbības, gan vide mums apkārt. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, vairāk laika pavadām ārpus mājām, kā arī stress, ar kuru saskaramies ikdienā, var radīt robus mūsu miega režīmā. 

Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme.

Reti kurai kaitei kā riska faktors netiek piesaukta smēķēšana un, lai arī ar kādu veselības problēmu apmeklē ārstu, pirmais, par ko mediķis painteresēsies: vai smēķējat? Saņemot piekrītošu atbildi, pilnīgi noteikti ieteiks atmest kaitīgo ieradumu. Ja vien tas būtu tik vienkārši…

Preventīvā veselība un profilaktisko pasākumu veikšana šobrīd ir vieni no aktuālākajiem jēdzieniem visā plašajā medicīnā. Un ne bez pamatojuma, jo pierādīts, ka arī finansiāli profilaktiskie pasākumi izmaksā daudz lētāk nekā hronisku un akūtu slimību ārstēšana.