Visbiežāk stresa pilnu dzīvesveidu vaino pie galvassāpēm, bet Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Marta Fogele uzsver – hronisks stress var kļūt par vienu no iemesliem arī dažādām citām fiziskām sāpēm, tai skaitā – hroniskām muguras sāpēm, ko izraisa pārlieku saspringta muskulatūra.

Ko stress nodara veselībai?

Īslaicīgs, pārejošs stress ir normāla dzīves sastāvdaļa – tas mobilizē, liek sasparoties, kad pārvaram īslaicīgi radušos sarežģījumus vai šķēršļus, atpūšamies, atjaunojamies un ejam tālāk. Diemžēl problēma sākas tad, ja nākas piespiedu kārtā ilgstoši dzīvot spriedzes apstākļos un tieši tas ar katru no mums ir noticis aizvadīto gadu laikā – vispirms pandēmija, tad karš tepat netālu un paralēli visam – katram savas personīgās ikdienas rūpes un problēmas. Kādā brīdī ķermenis tādu ilgstošu psihisko slodzi vairs neiztur un stress  pārvēršas fiziskos simptomos.

“Ilgstošs stress nosaka to, ka arī muskuļi pastāvīgi ir saspringti. Turklāt, lai mobilizētu spēkus, stresa situācijā organisms turpina papildus izstrādāt dažādus hormonus – adrenalīnu, noradrenalīnu, kortizolu, testosteronu, tiroksīnu. Ja tas turpinās ilgstoši, tas noved pie izsīkuma, sākas dažāda veida sāpes, ko izraisa muskuļu saspringums, vai pat slimības. Hronisks stress tiek vainots ne tikai pie muguras sāpēm, bet arī problēmām ar gremošanas traktu, paaugstināta asinsspiediena, sirds asinsvadu slimībām, miega traucējumiem, otrā tipa cukura diabēta, neirodermīta, bronhiālās astmas, artrīta – psihosomatiskām saslimšanām, ko izraisa fizioloģiskā iekšējo orgānu vai sistēmu predispozīcija un negatīvas emocijas,” stresa ietekmi uz veselību skaidro KRC “Jaunķemeri” psiholoģe Iveta  Pletčere-Muižniece.

Ilgstoša sadzīvošana ar sāpēm veicina pieradumu

Psiholoģiskie faktori izraisa nespecifiskas muguras sāpes, ko visbiežāk pats cilvēks neapzinās, skaidro fizioterapeite. “Tikai tad, ja ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasta objektīva atradne muguras sāpju cēlonim, vērts aizdomāties, vai pie vainas nav dzīvošana nepārejošā stresā un spriedzē ikdienā. Daudzi pacienti tieši uzsākot fizioterapijas kursu, nonāk pie atklāsmes, ka viens no muguras sāpju cēloņiem varētu būt stress. Ja ilgstoši ir sadzīvots ar sāpēm, cilvēks pie tām ir pieradis un nespēj vairs objektīvi novērtēt, cik ilgi šis diskomforts turpinās. Kad fizioterapijā sāk strādāt ar ķermeni, ar dažādām tehnikām speciālists palīdz atslābināt ilgstoši saspringtos muskuļus, arī pacients sajūt, ka var justies citādāk. Tas mudina ielūkoties dziļāk pašam sevī un sākt analizēt sāpju cēloņus. Ne velti, sākot strādāt ar savu ķermeni, daudzi nonāk pie vērtīgām atklāsmēm un atziņām,” skaidro fizioterapeite.

Pret muguras sāpēm arī ar psihoterapiju un rehabilitāciju

No psihosomatikas viedokļa mēdz uzskatīt, ka sāpes konkrētās ķermeņa zonās izraisa kādas konkrētas emocijas, ar kurām dzīvē netiek galā. Piemēram, ja cilvēks nejūt drošību, stabilitāti, visbiežāk sāpes lokalizējas mugura jostas daļā, zonā, kur novietots ķermeņa gravitācijas centrs, bet sāpes plecos, sprandā rodas tiem, kam ir tieksme uzņemties par daudz atbildības. Psiholoģe Iveta Pletčere – Muižniece neiesaka tik burtiski un vienkāršoti skaidrot muguras sāpju izcelsmi:  “Runāt par to, ka muguras sāpes ir psihosomatika, var tikai tad, ja veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un nav atrasts neviens objektīvs iemesls, kas šīs sāpes izraisa. Tādā gadījumā varētu  domāt arī par citu pieeju problēmas risināšanai – psihoterapiju vai psihologa konsultācijām, kā arī mudināt pacientu apgūt dažādas relaksācijas metodes, kas palīdz atslābināties.”

6 padomi, kā justies labi, ja fonā trauksme un ilgstoši sāp mugura

1. Kad satraucies – izkusties

Saspringtā, stresa pilnā situācijā arī muskuļi saspringst. Ja šajā brīdī neuzsāk aktīvu darbību, muskulatūra tā arī paliek saspringuma stāvoklī. Tāpēc, tiklīdz ir kāds notikums, kas liek uztraukties, tūdaļ jāveic kāda kustība, aktivitāte, lai saspringtos muskuļus atbrīvotu. Kaut vai 10 reizes izpildi pietupienus, lai sajustu – trauksme atkāpjas.

2. Ja grūti nomierināt satrauktu prātu, strādā ar ķermeni

“Ķermenī viss ir savstarpēji saistīts. Nekad nemēdz būt tā, ka cilvēkam ir problēma, kas neliek mieru un izraisa pārdzīvojumus, bet ķermenis ir pilnībā atslābināts. Un pretēji – ja muskuļi nebūs saspringti, bet atslābuši, arī prātā neveidosies smagnējas domas, sajūtas. Tātad – ja nevaram ātri tikt galā ar psiholoģisko cēloni (ar domām), strādājam ar ķermeni, izkustamies, vingrojam, izpildām stiepjošus un muskuļus atslābinošus vingrinājumus – tas palīdzēs,” saka psiholoģe.

3. Fizioterapija palīdz

Proti, elpošanas vingrojumi, masāžas, dažādas miofasciālās tehnikas. Noder arī meditācija, progresīvā muskuļu relaksācijas metode, Feldenkreisa metode - kustību un sevis izzināšanas un mācīšanās metode, kas ikvienam indivīdam dod iespēju sevi pilnveidot visas dzīves laikā.

4. Izej rehabilitācijas kurss

Lai tiktu galā ar stresa izraisītām muguras sāpēm, vērts iziet kādu veselības veicināšanas programmu un pavērot, vai tas sniedz uzlabojumu. Rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” šobrīd piedāvā 10 dienu programmu “Antistress”, kurā iekļautas gan dažādas procedūras relaksācijai, gan fizioterapijas nodarbības, bet noderēs arī individuālas medicīniskās rehabilitācijas kurss, kur rehabilitācijas plāns tiek sastādīts katram pacientam individuāli, izvērtējot viņa veselību. “Reizēm jautā – vai tiešām 10-14 dienas rehabilitācijā spēs palīdzēt atrisināt veselības problēmas, kas krājušās gadiem ilgi? Tas var palīdzēt tiem pacientiem, kuri ir gatavi strādāt pie savas paradumu maiņas un līdzdarboties. Rehabilitācijas kurss sniedz motivāciju, jo pacients šajā laikā sajūt, ka var būt arī citādāk – var būt dzīve bez sāpēm, var būt labāks miegs,” uzsver fizioterapeite.

5. Vesels organisms prasa ūdeni

Cik ūdens dienā izdzer? Ja tikai divas trīs krūzītes, tad nevar gaidīt, ka mugura jutīsies lieliski! Mugurkaulā starpskriemeļu diskiem, muskuļiem, fascijām, locītavu saitēm un galu galā – arī smadzenēm – ūdens ir ļoti nepieciešams.

6. Nesteidzini sevi!

Atceries - jo ilgāk biji sevi atstājis novārtā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai kaut ko mainītu, atgūtos no stresa izraisītām sāpēm un citām veselības problēmām.