Beidzamo laiku politiskie un sociālie notikumi daudziem no mums liek atklāti teikt: man ir bail. Daži to slēpj aiz agresijas, citi – aiz melnā humora, tomēr tās ir un paliek bailes.

Nereti dažādu iekšējo baiļu un aizspriedumu dēļ daudzi cilvēki tiecas izvairīties no sarunām par nāvi. Taču var gadīties, ka tieši ar šādu sarunu līdzcilvēks otram cenšas signalizēt par savām problēmām, mēģinot pateikt, ka viņam nepieciešama palīdzība.

Psihiskās saslimšanas arvien ir tēma, kas mūsu sabiedrībā nereti tiek apspriesta nelabprāt. Diemžēl daudzi cilvēki neaizdomājas par to, ka dažādi psihiski traucējumi var piemeklēt ikvienu cilvēku jebkurā dzīves periodā.

Vecāki mēdz pārāk daudz runāt par pienākumu nepieciešamību bērniem. Lai viņi izaugtu emocionāli veseli, laimīgi un veiksmīgi, viņiem daudz vairāk no vecāku puses ir vajadzīgs uzmundrinājums, iedrošinājums un mierinājums.

Pārpūle, relaksācijas un atpūtas trūkums, saspringts darba grafiks, nesaskaņas ar priekšnieku un darbabiedriem. Liela daļa sabiedrības pat nenojauš, ka tas ir izdegšanas sindroms, turklāt - ar to iespējams tikt galā.

Nemaz ne tik reti ziņās vai paziņu lokā dzirdamas runas par to, ka atkal kāds aizgājis no dzīves. Labprātīgi. Tas ir noticis, bet lielais jautājums - kāpēc? - palicis neatbildēts.

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT) ir strukturēta īstermiņa terapija, kas virzīta uz konkrētu terapijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu. Terapeits palīdz apgūt un praktizēt jaunus reakcijas veidus. Tādā veidā ātrāk tiek atrisinātas reālās grūtības, kas traucē ikdienas dzīvē.

Dažādi psihiski veselības traucējumi nereti netiek laikus pamanīti un diagnosticēti. Pats slimnieks visbiežāk saslimšanu neatzīst, bet viņa līdzcilvēki simptomus skaidro ar garastāvokļa svārstībām, grūtu dzīves periodu vai citiem attaisnojošiem iemesliem.

Kolumbijas universitātes pētnieki nākuši klajā ar empīrisku pētījumu, kas atklāj, ka lielāko daļu cilvēku, kas lieto alkoholu, iespējams iedalīt četros galvenajos uzvedības modeļos.

Mūsdienu dzīves ritms ir ļoti ātrs, piesātināts ar informāciju, tāpēc atliek mazāk laika, lai ieklausītos sevī. Nereti cilvēks labāk pazīst automašīnas vai datora uzbūvi nekā sevi pašu, klausās mūziku, skatās televizoru un nedzird savas iekšējās pārdomas.