Cik bieži iedomājamies par to, kāpēc mēs ēdam un kā to darām? Par to, kā mēs ēdam, stāsta Latvijas psihoterapeitu biedrības pārstāve, psihodinamiskā psihoterapeite Benita Griškeviča.

Pārslodze darbā, vēlme visu vienmēr izdarīt perfekti, būt labākajam un pirmajam, nespēja pateikt kolēģiem "nē", pārmērīgi daudz pienākumu, kā arī citi faktori var novest pie garīga un fiziska spēku izsīkuma.

Bailes no nezināmā - kas un kā notiks vizītes laikā, nevēlēšanās atzīt savu patieso veselības stāvokli, kauns par savu it kā vājumu, neticība, ka kāds spēs palīdzēt, - šie ir biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvairās un atliek vizīti pie psihiatra.

Psihiskas saslimšanas var skart jebkuru no mums. Depresija, demence, šizofrēnija un citas psihiskas saslimšanas var "piezagties" nemanot, un izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā ne vienmēr uzreiz ir pamanāmas.

Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas dažādu bērna grūtību un resursu noteikšanai. Ar šo metožu palīdzību mēs varam labāk saprast bērnus, apjaust viņu grūtību iemeslus.

Ne vienam vien latvietim reizēm rodas vēlme uzzināt, ko par viņa nākotni var pateikt zīlnieks, horoskopi, astrologs, numerologs. Ticību visām šīm lietām sauc par maģisko domāšanu, arī māņticību.

Paveiktā pārskatīšana ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj apzināt sasniegto, izvirzīt jaunus mērķus un dzīves uzdevumus, kā arī vērtēt pašizaugsmi, norāda ārste psihoterapeite.

Ir daudz iespēju, kā palīdzēt cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, tomēr nereti šie cilvēki ikdienā nesaņem nepieciešamo palīdzību.

Beidzamo laiku politiskie un sociālie notikumi daudziem no mums liek atklāti teikt: man ir bail. Daži to slēpj aiz agresijas, citi – aiz melnā humora, tomēr tās ir un paliek bailes.

Nereti dažādu iekšējo baiļu un aizspriedumu dēļ daudzi cilvēki tiecas izvairīties no sarunām par nāvi. Taču var gadīties, ka tieši ar šādu sarunu līdzcilvēks otram cenšas signalizēt par savām problēmām, mēģinot pateikt, ka viņam nepieciešama palīdzība.