Kad aiz loga nedēļām ilgi saglabājas pelēcīgs, drēgns laiks un īsti gaišs nekļūst pat dienas vidū, daudzi cilvēki saskaras ar nomāktu garastāvokli, nepamatotām skumjām un pat sezonālo depresiju. Tāpēc gada tumšajā laikā ne mazāk uzmanības kā fiziskajai veselībai jāpievērš arī emocionālajai pašsajūtai. Katram cilvēkam ir sava labsajūtas recepte, taču daži "Euroaptiekas" farmaceites Ievas Zvagules padomi noderēs ikvienam.

"Nomākts garastāvoklis, trauksme, miega traucējumi savā reizē var piemeklēt ikvienu, taču, ja šāds stāvoklis ilgst vairāk par divām nedēļām, būtu jāmeklē palīdzība – iespējams, tas nav tikai slikts noskaņojums vai vitamīnu trūkums, bet sezonālā depresija. Tā raksturīga tur, kur ir nepietiekama saules gaisma, tāpēc nav brīnums, ka rudenī un ziemā, kad tumšo diennakts stundu ir vairāk nekā gaišo, un debesis klāj necaurredzama mākoņu sega, cilvēki vieglāk padodas nomāktībai," saka farmaceite.

Kā atpazīt?

Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums, enerģijas izsīkums, trauksme, negatīvisms un palēnināta funkcionēšana; nereti novērojams ēstgribas trūkums, miega traucējumi, nespēks, liekot domāt, ka cilvēku piemeklējusi kāda fiziska saslimšana. Cilvēkiem ar depresiju raksturīgas nepamatotas raizes par savu fizisko veselību. Ja ģimenē ir konstatēti depresijas gadījumi, pastāv lielāka iespēja arī pašam ar to saslimt. Divreiz lielāks depresijas risks ir sievietēm, sevišķi vecumā pēc 40 gadiem, savukārt vīrieši, kuri cieš no depresijas, ievērojami retāk meklē palīdzību.

Farmaceite stāsta: "Cilvēkam ar depresiju nereti sašķobās attiecības ar līdzcilvēkiem. Tie, kuriem šīs izjūtas ir svešas, parasti nesaprot, kā var ilgstoši nespēt "saņemties", "sapurināties", kā var būt grūtības komunicēt ar apkārtējiem, kā var visu uztvert dramatiski un saasināti. Līdzcilvēkiem var šķist, ka cilvēks ar depresiju pietēlo, taču depresija nav tik vienkārši kontrolējama, un ar gribasspēku vien būs par maz, lai pret to cīnītos. Toties līdzcilvēku sapratne un atbalsts var izrādīties ļoti svarīgi."

Kā izvairīties?

"Veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, mērenība gan darbā, gan atpūtā, labs miegs, interesanti vaļasprieki – tas ir jebkura cilvēka kvalitatīvas dzīves pamats, kas patiesībā ir arī efektīva depresijas profilakse," atzīst farmaceite, piebilstot – gada tumšajos mēnešos ir vērts izmēģināt arī citus līdzekļus. Viens no galvenajiem – pietiekams gaismas daudzums. "Cik iespējams, vajadzētu ķert retos saules starus – kaut vai iziet pastaigāties pusdienlaikā, ja gadījusies saulaina diena," iesaka farmaceite. Ir vērts izvērtēt arī papildu lampas iegādi mājām un pārliecināties, vai darbavieta aprīkota ar piemērotu apgaismojumu. Dažādi gaismas objekti, sveces, ja vien to atļauj ugunsdrošība, LED lampiņu virtenes – tas viss palīdzēs izgaismot dzīves telpu. 

Ziemai piestāv arī dažādi aromāti – ierasto piparkūku "kokteili" lieliski papildinās uzmundrinošas ēteriskās eļļas, par kuru iedarbības īpašībām var konsultēties ar farmaceitu. Tāpat farmaceite iesaka neaizmirst par D vitamīnu – gada tumšajos mēnešos tā trūkst gandrīz visiem. Depresijas profilaksei ieteicami arī B grupas vitamīni, kurus var viegli uzņemt ar piemērotu pārtiku – gliemenēm, liellopu gaļu un aknām, austerēm, vistas gaļu, zivīm – foreli, siļķi, lasi, kā arī olām un piena produktiem. Bet, ja nepieciešams, B vitamīna krājumus organismā ieteicams papildināt ar īpašiem preparātiem, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

"Protams, var izmēģināt arī dažādas tautas receptes – skatīties uz siltām, priecīgām, košām krāsām, ēst visus oranžos dārzeņus un augļus, dzert burkānu sulu, peldēties āliņģī, našķoties ar šokolādi un čilī pipariem, uzturēties jautrā kompānijā, meditēt, iemīlēties – galvenais atrast to, kas patiešām palīdz justies priecīgam," teic farmaceite.

Kā ārstēt?

Ko tad, ja rudens tomēr ņem virsroku un paša spēkiem labo garastāvokli atgūt neizdodas? "Pirmkārt, jāatzīstas sev pašam – man vajadzīga palīdzība. Tas ir jau liels solis, kas ļauj meklēt reālus risinājumus," saka farmaceite. Otrkārt, problēmas risināšanu nevajadzētu atlikt – jo ilgāk tā ielaista, jo grūtāk padosies ārstēšanai, ieskaitot smagas komplikācijas: hroniskas saslimšanas, darbaspēju zudumu, emocionālu izdegšanu. Pirmais cilvēks, kam prasīt padomu, ir ģimenes ārsts, kurš palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamo ārstēšanu. Viens no efektīvākajiem ārstēšanas līdzekļiem ir psihoterapija, taču, iespējams, būs jāņemt talkā arī medikamenti. Vieglākos gadījumos varbūt pat pietiks ar atpūtu, masāžām, kārtīgu izgulēšanos un ūdens porcedūrām, taču bez ārsta padoma šeit neiztikt.

Ko noteikti nevajadzētu darīt – "ārstēt" savu nomāktību ar alkoholu, jo alkohols nomāc laimes hormonus un tikai uz īsu brīdi rada eiforisku sajūtu, pēc tam depresijai vēl vairāk padziļinoties.

"Patiesībā taču rudens un ziema ir brīnišķīgs laiks – svinam skaistus svētkus, izbaudām ziemas priekus, kad uzsnidzis sniegs, un tumšie vakari tā vien rosina omulīgi ieritināties pie kamīna vai segā kopā ar mīļajiem cilvēkiem, noskatīties labu filmu vai izlasīt grāmatu, kam vasarā nepietiek laika, vai izspēlēt galda spēļu turnīru. Tējas, medus, sveces, piparkūkas – tas viss ir īsts ziemas komplekts, radīts, lai palīdzētu pārvarēt tumsas un aukstuma nelabvēlīgo ietekmi," atgādina farmaceite.