Kā atpazīt sezonālos garastāvokļa traucējumus? Skaidro psihiatre
Dienas rūk arvien īsākas, bet tumšie vakari stiepjas garāki un garāki. No rītiem grūti tikt laukā no gultas, māc grūtsirdība, zūd dzīvesprieks un arvien retāk gribas tikties ar draugiem. Kā saprast, vai tās ir tikai rudens skumjas, kuras ar laiku izklīdīs, vai sezonālie garastāvokļa traucējumi?
Garastāvoklis traucē dzīvot
Veselības centra "Vivendi" psihiatre Olga Sidorova norāda, ka sezonālie garastāvokļa traucējumi ir depresijas epizodes, kuras saistītas ar gadalaika maiņu, parasti rudeni, retāk – pavasari. Slimības simptomi – skumjš noskaņojums, aizkaitināmība, miegainība, apetītes un svara pieaugums, tieksme pārēsties, it īpaši ogļhidrātiem bagātus pārtikas produktus, piemēram, šokolādi, vēlme būt vienam, retāk iziet no mājām. Šie simptomi, kas parasti parādās rudenī, ziemas laikā pastiprinās, bet pavasarī, vasarā izzūd, vairāk raksturīgi ziemeļu valstu, salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotājiem. "Ja gadalaiku maiņa saistās ar kādu traģisku dzīves notikumu, piemēram, tuvinieka nāvi, izjust skumjas šajā laikā ir pavisam normāli. Taču, ja sliktam garastāvoklim un citiem simptomiem nav redzama iemesla, ja šāds stāvoklis atkārtojas vismaz divus gadus pēc kārtas, negatīvi ietekmējot mācības, darba gaitas un personisko dzīvi, pilnīgi iespējams, ka cilvēks cieš no sezonāliem garastāvokļa traucējumiem," saka psihiatre.
Lai pārliecinātos, vai nomāktības un miegainības iemesls nav kāda fiziska saslimšana, piemēram, D vitamīna deficīts, vairogdziedzera vai kāda cita orgāna darbības traucējumi, vispirms vajag vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt virkni izmeklējumu, piemēram, pilnu asins analīzi, noteikt dzelzs vai vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs. Ja ar fizisko veselību viss ir kārtībā, nepieciešama psihiatra konsultācija, jo ar garastāvokļa svārstībām, nomāktību, miegainību un citiem simptomiem var izpausties arī premenstruālais sindroms (PMS), bulīmija, bipolārie, afektīvie vai obsesīvi kompulsīvie traucējumi, depresija.
Gaismas, vairāk gaismas
Sezonāli garastāvokļa traucējumi visbiežāk skar 20–45 gadus vecus cilvēkus, it īpaši tos, kuriem dzīvē jau bijusi kāda depresijas epizode vai ģimenē kāds cietis no depresijas. Tieši iedzimtībai, ģenētiskai nosliecei, piemēram, izmaiņām gēnos, kuri atbildīgi par serotonīna un dopamīna darbību (tās ir vielas, kas ietekmē garastāvokli), ir noteicošā loma šo traucējumu attīstībā. Otrkārt, to ietekmē cirkādais jeb diennakts ritms. Pērn Nobela prēmiju medicīnā trim ASV zinātniekiem piešķīra tieši par cirkādo ritmu pētījumiem, kuri izskaidro, kā organisms spēj noregulēt savu iekšējo bioloģisko pulksteni tā, lai tas sakristu ar ārējās vides izmaiņām. Visām dzīvajām būtnēm, arī cilvēkiem, ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis, kurš regulē daudzus mūsu fizioloģiskos procesus. Tas reaģē uz ārējiem stimuliem – it īpaši gaismu, kura caur acs tīklenes receptoriem tieši ietekmē smadzeņu aktivitāti, palīdz sinhronizēt cilvēka iekšējo bioloģisko "pulksteni" ar ārējo diennakts ritmu. Ja tie nesakrīt, rodas novirzes miega un nomoda ciklā, kas ietekmē arī noskaņojumu. Tā notiek, piemēram, ceļojuma laikā šķērsojot vairākas laika zonas vai strādājot nakts maiņā. Liela nozīme ir arī melatonīnam, hormonam, kuru organisms pastiprināti sintezē tieši diennakts tumšajā laikā – vakarā un naktī, veicinot miegainību un garastāvokļa svārstības.
Tādēļ cīņā ar sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem, ļoti efektīva metode ir gaismas terapija. "Saulainā dienā vismaz 15, bet mākoņainā – 30 minūtes, vajag pastaigāties svaigā gaisā. No rītiem, pošoties uz darbu, apmēram uz 30–60 minūtēm var ieslēgt fototerapijas lampu ar 10 000 luksu gaismas intensitāti. Svarīgi, lai gaisma nespīdētu tieši acīs, bet no sāniem," iesaka psihiatre. Veikalā var iegādāties arī modinātājpulksteni ar apgaismojumu, kurš labu laiku pirms pamošanās sāk izstarot arvien intensīvāku gaismu. Gaismas ietekmē smadzenēs sakārtojas miega un nomoda cikls, samazinās melatonīna ražošana. Pakāpeniski uzlabojas garastāvoklis, mazinās miegainība un citi simptomi. Svarīgi ievērot arī miega higiēnu, piemēram, guļamistabu atvēlēt tikai gulēšanai, pirms tam nenodoties fiziskām aktivitātēm, veikt relaksējošus rituālus. Labam miegam traucē arī zilā gaisma, tādēļ apmēram stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu vērties datorā vai televizora ekrānā. Paralēli gaismas terapijai sezonālo garastāvokļa traucējumu ārstēšanai izmanto arī antidepresantus un kognitīvi biheiviorālo terapiju.
Pieejams plašs klāsts ar efektīvām metodēm sezonālo traucējumu ietekmes uz ikdienas dzīvi un kopējo pašsajūtu mazināšanai, no kura ir jāpiemeklē sev piemērotākais. Tomēr, ja neizdodas tikt galā pašam, ir vērts vērsties pēc palīdzības.
