Kas cilvēkus stimulē kļūt emocionāli vardarbīgiem? Skaidro psiholoģe
Emociju kontrole ir katra cilvēka paša atbildība neatkarīgi no dzimuma, sociālā slāņa, vecuma, un nevienam nevajadzētu pieņemt par normu, ka kāds no ģimenes locekļiem ir emocionāls varmāka. Emocionālā vardarbība attiecībās ir iemācīta uzvedība, nevis dabiska savstarpējo attiecību risināšanas metode. Dažreiz vardarbība ir apzināta un plānota, bet citreiz cilvēks neapzinās to, ka viņa rīcība ir vardarbīga. Iemeslus, kas cilvēkus stimulē kļūt emocionāli vardarbīgiem, komentē Diāna Zande, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite un supervizore.
Ikviena cilvēka attīstību visa mūža laikā nosaka dažādu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu aspektu kopums. Arī vardarbīga rīcība ģimenē un ārpus tās veidojas un attīstās dažādu notikumu mijiedarbībā, tādēļ nav iespējams definēt vienu konkrētu faktoru, kura dēļ cilvēks kļūst jebkādā veidā vardarbīgs.
Bērnībā piedzīvota emocionālā vardarbība var atstāt būtisku ietekmi uz personības attīstību neveselīgā gultnē, kas var būt par iemeslu vardarbīgas personības attīstībai. Cilvēki, kuri bērnībā ir piedzīvojuši emocionālo vardarbību – izjutuši to paši, bijuši tās liecinieki, var turpmākajās attiecībās pieņemt šādu uzvedību kā normu. Piemēram, situācijas, kur vardarbība bijusi daļa no savstarpējām attiecībām starp vecākiem, kur viens no vecākiem darīja pāri, bija emocionāli vardarbīgs pret otru vai abi bija savstarpēji vardarbīgi. Var būt gadījumi, kad vecāki savā saziņā ar bērnu bija emocionāli vardarbīgi – konstanta kritika, aizrādījumi, pārlieku liela kontrole, izolācija no draugiem vai vecāku ambīciju īstenošana caur bērnu. Tajā pat laikā emocionālā vardarbība varēja būt par pamatu savstarpējā komunikācijā starp bērniem – brāļiem, māsām, kur vardarbība bija veids, kā bērni risināja savstarpējās attiecības ģimenē.
Būtisks emocionālās vardarbības katalizators un pamats atrodams ģimenēs, kurās ir dažāda veida atkarības. Vardarbīga uzvedība biežāk var attīstīties cilvēkiem, kuri auguši ģimenēs, kur kāds bija atkarīgs no alkohola, narkotiskajām un psihotropajām vielām, azartspēlēm, datorspēlēm un citām atkarībām. Atkarīga persona ar laiku sāk zaudēt kontroli pār savām emocijām, domām, kas var radīt neiecietību pret apkārtējiem un zemu stresa tolerances līmeni, kas kopumā var strauji attīstīt vardarbīgu uzvedību pret līdzcilvēkiem, kas savukārt noved pie iepriekš minētā neveselīgā savstarpējo attiecību modeļa demonstrēšanu un nodošanu bērniem.
Kā vēl viens emocionāli vardarbīgas uzvedības cēlonis var būt nepārstrādāta psiholoģiska trauma. Piemēram, kādas atsevišķas vardarbības epizodes piedzīvošana vai pat noraudzīšanās uz to, tajā brīdī esot bezspēcīgā stāvoklī, lai palīdzētu. Arī šī cēloņa pamatā ir savu emociju saprašana, izskaidrošana, pārstrādāšana un adekvāta izpaušana, lai netiek nodarīts kaitējums sev vai līdzcilvēkiem.
Vardarbīga uzvedība var būt iemācīta kā daļa no plašākas kultūras normām. Ir kultūras, kurās joprojām ir akceptēta visu veidu vardarbība pret sievietēm un bērniem. Vardarbība var būt arī sabiedrības norma konkrētā sociālā vidē – skolā, sporta nodarbībās, pagalmā, vienaudžu grupā, kā arī sociālos tīklos, pat televīzijā un datorspēlēs.
Bērnībā nerisināti uzvedības traucējumi. Nereti emocionālu vardarbību pieaugušā vecumā sekmē tieši uzvedības traucējumi bērnībā, kas nav tikuši laikus atklāti un bērns nav saņēmis atbilstošu palīdzību. Šādi bērnam nav bijusi iespēja apzināties, izprast un koriģēt nevēlamu uzvedību saskarsmē ar apkārtējiem, un ar laiku šī nevēlamā uzvedība nostiprinās kā norma, vēlāku attiecību veidošanā arī izpaužoties kā emocionāla vardarbība.
Garīgās veselības traucējumi. Vardarbīga uzvedība bieži raksturīga cilvēkiem ar dažādiem garīgās veselības traucējumiem. Tie var būt personības traucējumi, kas attīstījušies jaunībā un nostiprinājušies pieaugušā vecumā, piemēram, antisociālas personības, narcistiskas personības vai robežstāvokļa personības traucējumi var radīt un uzturēt pastāvīgu, destruktīvu uzvedību saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Garīgās veselības traucējumu dēļ cilvēks var neapzināties to, ka viņa rīcība (noteiktā situācijā vai pastāvīgi) ir emocionāli vardarbīga.
Emocionāls jūtīgums. Emocionāli vardarbīga uzvedība var attīstīties cilvēkiem, kam pašiem vienmēr ir bijis raksturīgs izteikts emocionālais jūtīgums – šiem cilvēkiem var būt grūti tolerēt emocijas, tie var nekritiski vērtēt attiecības, kurās iesaistās, vai arī iesaistīties attiecībās, kur ir augsti vardarbības riski.
Emocionālā vardarbība ir grūti identificējama, un tikpat grūti ir nošķirt vienu iemeslu, kāpēc persona ir emocionāla varmāka. Neraugoties uz iemesliem, ir svarīgi meklēt palīdzību, lai šāda veida uzvedība neturpinātu ietekmēt dzīves kvalitāti un neaizskartu apkārtējos. Ilgstoša emocionālā vardarbība var radīt psiholoģiskas un arī fiziskas problēmas apkārtējiem, kas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, lai pati varmāka vērstos pēc palīdzības nekavējoties.
Ja nepieciešams atbalsts un palīdzība vardarbīgas uzvedības mazināšanai, Labklājības ministrija aicina vērsties pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajā dienestā vai mācību centrā MKB.
Labklājības ministrijas mājaslapā, sadaļā "Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta", apkopotā veidā atrodama informācija par emocionālo vardarbību, pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri cieš vai ir cietuši no emocionālās vardarbības ģimenē, kā arī par pieejamo atbalstu vardarbības veicējiem, lai mainītu šādu uzvedību.
