Kā atradināt bērnu no mobilo ierīču lietošanas ēšanas laikā? Skaidro psiholoģe

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut "zibošo ekrānu" klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro "Rimi Bērniem" eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Pirms televizors bija pieejams katrā mājā, jebkura ēdienreize bija laiks, kad visa ģimene sapulcējās pie galda, ieturēja maltīti un to darīja vai nu klusumā, vai arī sarunājās, pārsprieda dienas notikumus un tuvākos plānus. Eksperte skaidro, ka tādai jābūt kvalitatīvai maltītei – pie galda, sēdus pozīcijā, jo tas rosina apetīti un veicina labāku ēdiena sagremošanu, savukārt sarunas uzlabo attiecības ar ģimenes locekļiem.

Neiemācās galda kultūru

Tas, kas bieži novērojams mūsdienās – bērns ar savu maltītes šķīvi ieskrien istabā, ēd guļot gultā, un paralēli skatās multfilmas, ir ļoti nevēlams ieradums gan veselības, gan emocionālās labsajūtas ziņā, norāda psiholoģe. "Ieturot ēdienreizi un vienlaikus skatoties ekrānā, zūd sāta sajūta, kas noved pie pārēšanās un aptaukošanās. Bērns neiemācās novērtēt ēdienu, kas viņam pasniegts, tā vietā izvēloties našķus. Turklāt nereti tas ir vienīgais brīdis dienas laikā, kad kopīgi apsēsties pie viena galda un novērtēt viens otra klātbūtni. Bieži vien tik ļoti vērtīgais laiks attiecību stiprināšanai tiek atvēlēts televizoram, planšetei vai telefonam. Tā tam nevajadzētu būt," norāda speciāliste. 

Viss sākas ar vecākiem

Nav noslēpums, ka bērns pārņem uzvedības normas no saviem vecākiem. "Ja mēs nevaram pat maltītes laikā nolikt malā savus telefonus, kāpēc lai to darītu mūsu atvases?" retoriski jautā psiholoģe. Eksperte ir arī novērojusi, ka vecāki nereti pieļauj kļūdu, telefonu piedāvājot jau tik maziem bērniem, kas vēl nemāk runāt. "Lai tikai bērns būtu mierīgs, it īpaši, ja atrodas kādā restorānā. Vecāki ēd, bet mazulis tikmēr skatās multfilmas. Diemžēl šis ieradums ar laiku nevis izzūd, bet tikai nostiprinās, un, iespējams, bērns pat atsakās ēst, ja viņa priekšā nav ekrāns," pieredzē dalās eksperte. "Tā kā paši pieaugušie šo paradumu ierādījuši un veidojuši, tāpat arī mūsu, pieaugušo, spēkos ir rādīt labāku piemēru un šo paradumu mainīt. Varam ģimenes sapulcē teikt"– no šodienas pusdienosim kopā pie viena galda un iztiksim bez jebkādiem ekrāniem," aicina eksperte.

Ieviest jaunu paradumu

Lai veiksmīgāk ieviestos jaunais paradums, speciāliste rekomendē ieviest jaunas tradīcijas, piemēram, kopā gatavošanu, tematisko vakariņu ieviešanu vai stāstu stāstīšanu. "Apmēram pēc trīs nedēļām varēsim novērot, ka tīri omulīgi jūtamies jaunajā situācijā. Ja vēl izmantosim ēdienreižu laiku interesantām sarunām par bērnam aktuālām tēmām, ievērojami uzlabosies savstarpējās attiecības. Uzsākot sarunu kaut vai par ikdienišķiem sīkumiem, nereti var nonākt arī pie daudz nopietnākām tēmām, piemēram bērna emocionālās labsajūtas," ieguvumus skaidro psiholoģe.

Sagatavojies protestiem

Speciāliste norāda – vecākiem jābūt gataviem, ka šāds ierosinājums var izraisīt bērna protestus, tāpēc vecākiem jāapbruņojas ar pacietību. "Sākumā bērni centīsies pārbaudīt, cik noturīga ir jaunieviestā tradīcija. Ja atkāpsieties no noteikumiem, mazie dumpinieki ātri vien sapratīs, ka iespējams ar vecākiem manipulēt, un noteikumi netiks ņemti vērā. Mums mierīgi un pacietīgi jārāda, ka jaunā apņemšanās ir nopietna un no tās neatkāpsimies," stāsta psiholoģe.

Viņa rekomendē censties sarunāt ar bērnu, sakot, "klau, pamēģināsim tikai vienu mēnesi, un tad redzēs, kā būs!", un sarunā uzsvērt, ka tas ir kompromiss, jo arī vecāki atteikušies no zilajiem ekrāniem. "Nevajag padoties! Ja lēnām praktizēsim jaukas sarunas maltītes laikā, ar laiku mums veiksies arvien labāk un labāk. Vajag tikai sākt," iedrošina psiholoģe.