Kā un vai vajadzētu iesaistīt bērnu dārza darbos? Stāsta psiholoģe
Skola, lai arī attālinātā režīmā, ir beigusies, un nu bērni var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kur bieži vien vecāki viņus cenšas nodarbināt piemājas dārzā. Vai ir nepieciešams iesaistīt bērnus dārza darbos, kā katrā vecumā to vislabāk darīt un kādas ir tipiskākās vecāku kļūdas, stāsta psiholoģe, "Rimi Bērniem" eksperte Iveta Aunīte.
Pirmais, kas jāatceras par jebkurām aktivitātēm, kādas vēlamies bērnam iemācīt vai no bērna sagaidīt, – pieaugušajiem ir jārāda piemērs. Dārza darbi bērniem ir vēlami: tie veicina noteiktu prasmju attīstību, nostiprina atbildības sajūtu un rada gandarījumu par paveikto. Tomēr reizēm bērniem dārzā tiek uzticēti darbi, kas pieaugušajiem pašiem nepatīk vai ko pieaugušie nevēlas darīt, piemēram, akmeņu lasīšana, kaitēkļu nolasīšana no augiem vai kāds cits vienmuļš darbs. Iesākumā vislabākais ir darboties kopā, nevis likt bērnam vienam pašam darīt noteiktus darbus. Parasti mazi bērni ļoti grib palīdzēt, un vecākiem vajadzētu viņu centienus atbalstīt, iesaka psiholoģe. Katram vecuma posmam būs sava specifika, kā vislabāk iesaistīt bērnu kopīgos dārza darbos.
Darbošanās kopā jau no pusotra gada
"Liela vēlēšanās darboties līdzās pieaugušajiem un sajusties līdzvērtīgiem ir bērniem jau no pusotra, divu gada vecuma. Mazais noteikti izrādīs vēlmi darīt to pašu, ko vecāki, arī dārzā. Šajā vecumā, veicot kādus darbiņus, bērnam svarīgi sajust, ka viņš ir vērtīgs palīgs vecākiem, tāpēc šāda darbošanās bērnam radīs lielu prieku. Jārēķinās, ka sākumā tas nebūs kvalitatīvi paveikts darbs, un pieaugušajiem jābūt ļoti pacietīgiem. Šajā vecumā bērnu motivēs speciāli viņam iegādāta lejkanniņa, grābeklītis vai kāds cits darba rīks," par svarīgām niansēm šajā vecumposmā stāsta psiholoģe.
Ap triju gadu vecumu bērns var negribēt iesaistīties dārza darbos, bet tas, visticamāk, ir nevis tāpēc, ka viņam nepatīk šie darbi, bet tāpēc, ka šajā vecumā bērniem ir tendence pret visu protestēt. Šādā gadījumā var palīdzēt rotaļu un spēļu elementi. "Iesaku, piemēram, sadalīt dobi gabalos un laistīt to pa daļām; var pievest lejkannu ar kādu bērna rotaļu auto vai kādam mazam darbiņam likt laika atskaiti. Vēl bērniem var patikt kaut ko grābt, rakt vai lasīt, un arī šajās nodarbēs var iesaistīt rotaļu elementus – piemēram, vienoties, ka bērns palīdz salasīt ogas lellei vai sakasīt lapas zaķa alai," bilst eksperte.
Četru, piecu gadu vecumā bērns sāk atdarināt pieaugušos, līdz ar to šajā vecumā iesaistīt bērnu dārza darbos būs vēl vieglāk – bērns mēģina darīt visu to pašu, ko pieaugušie. Turklāt piecu gadu vecumā bērniem parādās jauna iezīme – iniciatīva, tāpēc šis vecuma posms dažādiem dārza darbiem var būt ļoti labvēlīgs. Kopā darbojoties, bērns labprāt veiks savam vecumam atbilstošus darbus, ja pieaugušie būs atsaucīgi un atbalstoši.
Prasmes izkopj sākumskolas vecumā
Augot un sasniedzot sešu septiņu gadu vecumu, bērniem attīstās kustību atmiņa, kas ir lielisks palīgs, lai bērnu iesaistītu dārza darbos. Šajā vecumā bērni mācās ļoti ātri, viņi labi iemācās darboties ar dažādiem instrumentiem. Ja līdz piecu gadu vecumam bērns vēl diezgan nemākulīgi ir darbojies, piemēram, ar lāpstu vai grābekli, tad šajā posmā šīs prasmes mazais spēs apgūt visai veikli un tādā veidā, kā to dara pieaugušie. Eksperte skaidro, ka šajā vecumā arī darba rezultāts kļūst arvien kvalitatīvāks un jau varēs baudīt vērā ņemamus darba augļus. Parasti sākumskolas skolēni labprāt iesaistās dārza darbos – ja bērnam iepriekš ir ļauts darboties dārzā un bērns ir atbalstīts savos centienos. Jāatceras, ka bērnam joprojām lielāku prieku radīs darbošanās kopā ar pieaugušo, pat tad, ja šajā vecumā bērns spēj darbiņu paveikt jau patstāvīgi.
No 11 gadiem – kopā ar vienaudžiem
"Sasniedzot apmēram 11 un vairāk gadus, bērni, visticamāk, gribēs dārzā darboties kopā ar vienaudžiem. Pieaugušajiem būtu lietderīgi rīkot talkas, kur bērns var līdzdarboties kopā ar klasesbiedriem, draugiem vai radu bērniem. Šādu pasākumu var nobeigt un bērnu darbu atalgot ar pikniku – desiņām, picām vai kādu citu kopīgu izklaidi bērnu gandarījumam," iesaka psiholoģe.
Pieaugot un attīstot dārza kopšanas prasmes, ir vērts un vēlams pusaudžiem uzticēt kādus darbus regulāri. Ja ir skaidri noteikumi, kas no bērna tiek sagaidīts, un ja iepriekš darbošanās dārzā ir atbalstīta, lielām problēmām iesaistīt pusaudzi dārza darbos nevajadzētu rasties. Regulāri darbi ir ļoti vēlami, piemēram, uzticot jauniešiem regulāru zālāja pļaušanu vai siltumnīcas apliešanu. Tas radina pie atbildības un veicina lielāku bērna meistarību šajās darbībās, stāsta eksperte.
Vai maksāt par paveikto?
Lai arī palīdzēšanai ir daudz pozitīvu aspektu bērna attīstībā, vecākiem vajadzētu izsvērt, par kuriem darbiņiem bērns būtu pelnījis saņemt kādu simbolisku samaksu, par kuriem – nē. "Ja ar bērnu ir vienošanās par tāda darba veikšanu, par kuru vecāki kādam citam būtu maksājuši, tad samaksu vajadzētu saņemt arī bērnam. Šī atšķirība bērnam ir jāizskaidro un pēc šāda principa jāvadās. Par ikdienišķiem darbiem maksāt nevajadzētu, jo ģimenē cits citam palīdz mīlestības dēļ. Vecāki var atalgot kādas garākas talkas vai lielākus darbus ar desertu, izklaides pasākumu, bet ne naudu," iesaka psiholoģe.
Nolemtības atmosfērai – nē
Nereti dārza un lauku darbus pavada liels stress: ja dārza darbi tiek pozicionēti kā ļoti nopietni, steidzami un rūpju pilni, tas var bērnos radīt pretestību un nepatiku. Piemēram, ja tiek uzsvērts, ka šie darbi obligāti ir jāveic, citādi rudenī nebūs, ko ēst, vajadzēs visu pirkt tirgū un tērēt naudu – tas bērnam uzliek nevajadzīgu atbildību. Bērnībā gūstot šādu pieredzi, arī pieaudzis cilvēks turpinās strādāt tikpat daudz un liks to darīt saviem bērniem vai, gluži pretēji, pilnīgi norobežosies no darbošanās ārā.
