Bailes no briesmoņiem, mošķiem vai jebkā cita biedējoša ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa. Tomēr tikpat svarīgi arī šajā attīstības posmā neiestrēgt un spēt tikt šīm bailēm pāri. Kā to izdarīt, stāsta ārste psihoterapeite.

Lai gan to, cik bieži bērns slimo, lielā mērā nosaka iedzimtā imunitāte, tomēr pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskās aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot bērna imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. 

Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas datiem šā gada pirmajā pusgadā par bērna atstāšanu bez uzraudzības sākts administratīvā pārkāpuma process 56 gadījumos. Savukārt gadījumi, kad bērna uzraudzība veikta, atrodoties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, fiksēti gandrīz trīs reizes vairāk. 

Ik rudeni gan pieaugušie, gan bērni pielāgojas jaunam ritmam – ielās ir vairāk gājēju, automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu, un visiem kopā jāatceras par drošu uzvedību satiksmē. Turklāt atgādināt par uzvedību svarīgi arī citā vidē – pilsētvidē, atpūtas un sporta laukumos, skolā un mācībās.

Ir pagājis teju pirmais jaunā mācību gada mēnesis. Bērni lēnām aprod ar jauno vidi, draugiem un pārmaiņām. Vai tiešām viena mēneša laikā bērns ir 100% iejuties skolas solā, un tieši kādēļ omega-3 taukskābes ir tik nozīmīgas, lai mazinātu skolā radīto stresu, padomos dalās pediatre.

Bērnudārzs un skola ir vietas, kur bērns pavada būtisku dienas daļu daudzus gadus pēc kārtas, tālab gluži nemanot tās kļūst par otrām mājām, un pedagogu loma ikviena bērna dzīvē ir nozīmīga. Īpaši, ja bērnam ir kāda slimība vai ierobežojumi, vecāku un pedagogu sadarbībai ir jābūt jo ciešai un savstarpēji atbalstošai.

Bērniem ne vienmēr izdodas ar uzturu uzņemt visus ikdienā nepieciešamos vitamīnus, lai būtu laba veselība. Par konkrētu vitamīnu trūkumu organismā parasti liecina dažādas pazīmes, kas katram bērnam var atšķirties. Turklāt ikdienā šīm pazīmēm mēdzam ne vienmēr pievērst pietiekamu uzmanību un aizdomāties, ka tās var liecināt par kāda konkrēta vitamīna vai minerālvielas trūkumu. 

Vēdersāpes, kas jūtamas pēc tam, kad izdzerta piena glāze, var nešķist īpaši nozīmīgas, tomēr, ja rodas slikta pašsajūta ikreiz, kad lietoti piena produkti, tas var liecināt par kādu dziļāku veselības problēmu. Pienā esošā laktoze bieži vien ir vēdera problēmu vaininieks. Ja diagnosticēta laktozes nepanesība, tas nozīmē, ka organisms nespēj sagremot laktozi – piena produktos esošo ogļhidrātu. Rezultātā tas var izraisīt simptomus, sākot no vēdera krampjiem līdz caurejai.

Ļoti bieži vecāki, kuru ģimenē aug bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS un uzvedības traucējumiem, baidās stāstīt par savām grūtībām, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka šīs grūtības liecina – viņi ir slikti vecāki. Taču tas ir mīts, jo uzvedības traucējumi attīstās bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru ietekmē un ģimenei nav jāpaliek vienai ar savām grūtībām. 

Sadzīvē bērnu gūtie apdegumi un applaucējumi, ko mēdz dēvēt par termiskiem apdegumiem, ir nejaušības, ko var novērst. Bērnam pieaugot, termisko apdegumu risks mazinās.