Sekmīgu izārstēšanos no krūts vēža pacientēm sekmē skrīnings, kad slimība nav ielaista, agrīnā diagnostika, kurai seko katrai sievietei individuāli atbilstoša un neatliekama ārstēšana, intervijā uzsver krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma.

Viņa akcentē, ka, kaut arī krūts vēža diagnoze varētu būt divām sievietēm vienāda, tomēr viņām būs atšķirīgas terapijas, bet visos gadījumos tās jānosaka pēc iespējas ātrāk, un pēc iespējas ātrāk jāuzsāk pacientes ārstēšana. Tāpēc šā gada kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” tiek uzsvērts: “Viena diagnoze – dažādas terapijas.  Saņem atbilstošāku!”

Šķiet, pēdējā gada ieguvums ir krūts rekonstrukcija par valsts naudu?

Jā, to vajadzētu zināt visiem, ka ir atjaunots valsts finansējums krūts rekonstrukcijas operācijām tām sievietēm, kuras zaudēja krūti vēža operācijas rezultātā, kurām tika veikta vienas vai abu krūšu mastektomija. Valsts finansējumu šiem mērķiem apturēja 2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, pēc tam gadiem ilgi nesteidzās to atjaunot. Tā turpinājās līdz 2021. gadam, kad Latvijas onkologu, plastisko mikroķirurgu, sieviešu un krūts veža pacientu organizāciju prasības aktīvi atbalstīja 13. Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam Evitas Zālītes-Grosas vadībā. Onkoloģisko pacientu vārdā izsaku vislielāko atzinību Evitai Zālītei-Grosai un visiem 30 viņas vadītās grupas deputātiem! Nojaušu, ka ārsti mums pievienotos. Pēdējo divu gadu laikā katru mēnesi notika šīs deputātu Onkogrupas sēdes par visdažādākajām aktuālajām vēža ārstēšanas problēmām Latvijā. Laikam tāpēc arī pozitīvas pārmaiņas onkoloģijas nozarē neizpalika. 2022. gadam krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai tika piešķirts vairāk nekā viens miljons eiro, kas nodrošina krūts atjaunošanu vismaz 300 pacientēm, un šis plāns tiek arī pildīts.

Un jūsu biedrība par šo krūts rekonstrukcijas programmu tagad atgādina arī sievietēm, kuras operētas laikā, kad tā nebija pieejama?

Jā, tāpēc, ka tās sievietes, kuras zaudēja krūti pirms vairākiem gadiem, nepiesakās uz valsts apmaksātām krūts rekonstrukcijām tik aktīvi, cik būtu atbilstoši viņu skaitam. Es negribu, lai manas diagnozes māsas domā, ka par viņām visi ir aizmirsuši. Cenšamies informēšanā iesaistīt arī pašvaldības un to veselības speciālistus, vietējos reģionālos medijus. Jāuzrunā nezinošās vai kautrīgās pilsētu un pagastu pārstāves, lai vēršas pie saviem ķirurgiem, kas veica krūts vēža operāciju, un piesakās rekonstrukcijai. Nepavisam nav pareizi cerēt iztikt ar krūšturī ieliekamo ārējo krūts protēzi. Tā nav nekāda “izskata uzlabošanas” operācija, jo vienas krūts trūkums izraisa mugurkaula deformāciju un var novest pie smagākām muguras sāpēm vai invaliditātes. Tagad valsts maksā un palīdz, tāpēc ejam uzlabot savu veselību! Atgūstam pareizu stāju! Turklāt, sastādot katrai pacientei individuāli savu krūts rekonstrukcijas plānu, nepieciešamības gadījumā viņai piedāvā arī otrās krūts simetrizāciju, ko arī apmaksā šī valsts mērķprogramma.

Laikam jau par to jāpateicas arī pacientu organizāciju aktivitātēm?

Kā nozīmīgu ieguldījumu krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanā atzīstu ievērojamu sadarbības uzlabošanu starp sieviešu nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministriju (VM) un Nacionālo Veselības dienestu (NVD). Lai nodrošinātu valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, uzraudzību un krūts veselības uzlabošanu, VM šogad izveidoja darba grupu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanai un krūts veselības veicināšanai. Līdzās NVD un VM speciālistiem darba grupā ir Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldībus savienības pārstāvji, Rīgas Stradiņa universitātes vadošie pētnieki, onkologi no Latvijas Onkoloģijas centra un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, “MFD Veselības grupas” vadošā ģinekoloģe Ingrīda Circene, kā arī pacientu organizāciju pārstāvji – “Sieviešu sadarbības tīkla” valdes priekšēdētāja Inete Ielīte, labdarības fonda  “Rozā vilciens” valdes locekle Zinta Uskale, biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele, un arī es – Latvijas sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma. Tas liecina, ka pacienti ir sadzirdēti. Un priekšā mums ir atbildīgs un skrupulozs darbs.

Ko jaunu nesīs Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam jeb tā saucamais onkoplāns?

Kad šo plānu apstiprināja 2022. gada 6. jūlijā, praksē tas jau faktiski bija sācis darboties. Diemžēl iepriekšējām onkoplānam 2017.–2020. gadam  nebija uzraudzības par tā izpildi. Saistībā ar jauno onkoplānu ir labas ziņas – VM vadībā ir izveidota augsti profesionālu ekspertu darba grupa, kurā būs pārstāvētas arī pacientu organizācijas. Darba grupas uzdevums, ko varētu nosaukt par misiju, būs ne tikai sekot jaunā onkoplāna izpildei, bet arī veicināt visas onkoloģijas nozares progresu Latvijā.

Starp galvenajiem onkoplānā iekļautajiem uzdevumiiem jāmin vēža centra izveide uz Latvijas Onkoloģijas centra bāzes, kas īstenos metodisko vadību onkoloģijā Latvijā. Tāpat līdz 2023. gadam paredzēta vēža pacientu reģistra izstrāde. VM izsludināja iepirkumu “Klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un kvalitātes indikatoru izstrāde onkoloģijā, tai skaitā, bērnu”, ko būs jāievieš 2023. gadā. Onkoplāns paredz arī nodrošināt pacientiem kvalitatīvu diagnostiku un tās pieejamību, ieviest jaunās precīzākas iekārtas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tiek veidots arī juridisks pamats pacientu līdzdalībai ārstēšanas procesā, jo, apspriežot ar pacientu organizācijām, ir sagatavots un tiek virzīts uz Ministru kabinetu likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tāpat plāns paredz ieviest pacientu ziņotās pieredzes noskaidrošanu (PREMs - Patient Reported Experience Measures), kas regulāri atspoguļotu pacientu apmierinātību ar aprūpi. 2022. gada beigās onkoplāna uzraudzības darba grupa varēs secināt, cik racionāli būs izlietoti 292 415 eiro, ko novirzīja tā saucamajam “dzeltenajam  koridoram” – vai nebija rindu vēža recidīvu jeb slimības atgriešanās diagnostikā, kā arī vai tika izpildīti visi prioritārie pasākumi atkārtoti saslimušo vēža pacientu ārstēšanā, jo valsts tiem paredzēja 4,253 miljonus eiro gadam.

Kā ar onkoloģijas atbalsta grupu starp jaunievēlētās Saeimas deputātiem?

Pēdējā gadā onkoloģijas nozarei aktīvi seko vēža pacientu biedrības,  kuras, nu jau astoņas, pārstāv to apvienība "Onkoalianse". Pacientu organizācijas arī 14. Saeimas deputātiem varētu būt kā jaudīgs atbalsta instruments, ja paši deputāti arī turpmāk darbosies onkoloģijas atbalsta grupā. 2022. gads pierādīja – jā, deputāti var panākt līdzekļu novirzīšanu jauniem, moderniem onkoloģijas medikamentiem. Deputātiem arī ir skaidrs, kur iegūt finansējumu un kādus instrumentus var izmantot, lai palielinātu onkoloģijai nepieciešamu summu. Tāpat arī 2023. gada budžetā būs svarīgi saglabāt esošo finansējuma jeb savā ziņā pat investīciju apjomu veselības aprūpei, kā arī atbilstoši onkoplānam plānveidā palielināt finansējumu onkoloģijai, tai skaitā jauno medikamentu kompensācijai. Cerams, ka arī 14. Saeima to ņems vērā, un jaunā onkoplāna uzdevumi tiks pildīti.

Kā vērtējat jauno iespēju pieejamību Latvijā – vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu, tai atbilstošo zāļu izvēli, kā arī personalizētās medicīnas pieejamību individuāli katrai pacientei?

Pacientu biedrībās mēs vēl tikai mācāmies šo tēmu izprast, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums kvalitatīvai vēža ārstēšanai atbilstoši Eiropas medicīnisko onkologu biedrības (ESMO – European Society for Medical Oncology) vadlīnijām. Patlaban bieži ir tā, ka, pat ja sieviete iziet vēža ģenētiskos testus ārzemēs, ieguldot tajā ap diviem un vairāk tūkstošiem eiro, tādu izmeklējumu rezultāti Latvijā ne vienmēr būs efektīvi, jo bieži pretī ģenētiskajam testam pie mums vēl nav tam atbilstošā medikamenta. Pagaidām tas ir nākotnes virziens, kurā sāk darboties Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra laboratorija. Neizbēgami arī Latvijā būs jāpanāk, lai vairākās lokalizācijās vēža šūnu ģenētisko mutāciju testam pretī būtu medikaments,  ko NVD apstiprinājusi Kompensējamo zāļu sarakstā. Tikai tad var runāt par personalizēto jeb precīzo medicīnu. Latvijā vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu pielieto pagaidām tikai atsevišķām vēža diagnozēm.  Liels priekš, ka arī kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros 12. oktobra seminārā mūsu vēstneses iegūst zināšanas minētajā jomā.

Vai centieni sadarboties ar pašvaldībām un reģionālajiem medijiem saistīti ar skrīninga veicināšanu?

Jā! Saskaņā ar NVD datiem, krūts vēža skrīninga aptvere Latvijā 2019. gadā bijusi 39,10 procenti, 2020. gadā – tikai 29,90%, 2021. gadā – 30,80%, bet šā gada sešos  mēnešos – 42,20%. Tie ir neapmierinoši rezultāti, jo, pēc ESMO vadlīnijām būtu jābūt 90% atsaucībai uz bezmaksas mamogrāfiju. Salīdzinot ar krūts vēža skrīningu, tikai nedaudz labāki rezultāti ir prostatas vēža un dzemdes kakla vēža skrīningā, bet pavisam zema – 9% – atsaucība  ir zarnu vēža skrīningā. Šeit atceros pozitīvu pilotprojektu, ko pirms dažiem gadiem Ingrīdas Circenes vadībā veica “MFD Veselības grupa”. Projekta gaitā, pēc ģimenes ārsta rīkojuma, otra medmāsa vai vecmāte pa telefonu uzrunāja sievietes, kurām skrīninga ietvaros tika sūtīts ielūgums uz valsts apmaksātu mamogrāfiju. Telefonsarunas bija īsas, konstruktīvas – par precīzu datumu un laiku, kad sieviete var tik uz minēto krūts izmeklējumu. Tikai dažām no uzrunātajām  vajadzēja zvanīt atkārtoti. Pilotprojekta rezultātā bija panākta 100% atsaucība uz visiem krūts vēža skrīninga ielūgumiem. Sievietēm izrādījās svarīgi, ka viņas paaicina un pamudina iet pārbaudīt krūtis.

Onkoalianses biedrību pārstāvji tikās ar ģimenes ārstiem – gan lauku, gan pilsētu – un konstatēja, ka ģimenes ārstiem otrajai māsai vienkārši nav telpu un arī nav līdzekļu. Pēc problēmas risinājuma krūts vēža pacientu biedrība “Vita” nolēma vērsties Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīga Domē, cerot, ka jau oktobrī – Krūts veselības mēnesī – izdosies rast kopīgu valodu ģimenes ārstu atbalstam un krūts vēža agrīnās diagnostikas uzlabošanai.