Latvijā ik gadu acs melanoma tiek atklāta teju 30 cilvēkiem, un šādu gadījumu skaits pieaug, taču par šo bīstamo acs audzēju trūkst informācijas gan pacientiem, gan ārstiem. To mēdz atklāt novēloti, kas pasliktina ārstēšanas iespējas un dzīvildzi.

Kā skaidro RSU profesore Guna Laganovska, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijā daudz uzmanība tiek pievērsta ādas melanomai, bet par ļaundabīgo acs audzēju jeb uveālo melanomu, kas ir visai reta, bet ar salīdzinoši sliktu prognozi un augstu mirstību agresīvās augšanas un metastazēšanās dēļ runāts ir maz. Saskaņā ar literatūras datiem 50% acs melanomas gadījumu veidojas metastāzes, taču audzēja diagnostikas brīdī tās iespējams konstatēt tikai 3–5% pacientu.

“Diemžēl metastāzes var attīstīties arī pat 20–30 gadus pēc slimības sākotnējās diagnostikas brīža, kad nereti pacienti par to ir pat piemirsuši, tāpēc acs melanomas pacientiem ir svarīgi regulāri novēroties pie onkologa,” atgādina ārste.

Pērn Latvijā tika ārstēti 28 primāri acs melanomas pacienti. Melanomas gadījumu skaits pasaulē un arī Latvijā katru gadu pieaug, bet iemesli nav līdz galam skaidri un pierādīti. Viens no tiem – cilvēki ilgāk dzīvo, un līdz ar gadiem audzēju attīstības riski kļūst liekāki, taču saslimst arī gados jauni acs melanomas pacienti ap 30 un 40.

Ādas un acs melanomas ir divas pilnīgi atšķirīgas slimības, tām kopīga ir tikai attīstība no pigmenta šūnām jeb melanocītiem (no tā arī nosaukums).

Acs melanomu audzēju 30% gadījumu atklāj tīri nejauši, kad par audzēju neliecina nekādi simptomi, un pacients ieradies pie acu ārsta citu redzes problēmu dēļ. Ārsts šādos gadījumos iepilina zīlītes paplašinošu medikamentu un pārbauda acs dibenu, kur tad arī ierauga ļaundabīgo vai potenciāli ļaundabīgo veidojumu. 70–85% gadījumu tas izskatās kā pigmentēts laukums, bet var būt arī bezpigmenta veidojums.

Kā skaidro profesore, acs melanoma parasti izveidojas pēc 60 vai pat 70 gadu vecuma, tāpēc acu ārsta apmeklējums reiz gadā būtu optimāls, lai laikus diagnosticētu šo slimību. Diemžēl vairumā gadījumu ārsts tiek apmeklēts retāk, tāpēc melanomas atklātas – vēlīni, kad tās jau izaugušas lielas.

Acs melanoma ir ne tikai rets, bet arī ļoti īpatnējs audzējs. Tās attīstības gaita un prognozes nav visiem pacientiem vienādas – lielu lomu spēlē konkrētā indivīda organisma imūnsistēmas specifika. Ir gadījumi, kad melanoma attīstās lēni, bet ir arī situācijas, kad kaut kādu faktoru dēļ sāk strauji progresēt.

Saskaņā ar dažādiem literatūras datiem, aptuveni 6% cilvēku acīs ir dažādas dzimumzīmes – tāpat kā mēdz būt dzimumzīmes citviet, tās var būt arī acs dibenā. Faktiski dzimumzīmes ir “avots”, no kura var attīstīties acs melanoma.

Acs melanoma no acs dzimumzīmēm attīstās 8 % gadījumu. Ādas dzimumzīmēm un ādas melanomai nav nekādas tiešas saistības ar acs melanomu. Arī vadlīnijās teikts, ka pacienti, kuriem ir ādas melanoma vai daudz ādas dzimumzīmju, nav vairāk pakļauti acs melanomas riskam un nav jāizmeklē biežāk.

Ārstēšana

Acs melanomas gadījumā pamata terapija ir brahiterapija jeb kontakta staru terapija, kad acs sklērai no divām līdz desmit dienām, atkarībā no audzēja lieluma, tiek “piešūta” radioaktīva sudraba plāksnīte jeb aplikators. Apstarošanas laiku aprēķina staru fiziķis un terapeits – kad nepieciešamā starojuma deva audzējam ir “piegādāta”, plāksnīte tiek noņemta. Latvijā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek izmantoti rutēnija 106 aplikatori, kas ir saudzējošāki pret apkārtējiem audiem un ir paredzēti audzējiem, kas nav lielāki par pieciem milimetriem.

Ja nav iespējams izmantot brahiterapijas metodi, tiek pielietota arī stereotaktiskās radioķirurģijas metode, piemēram, ārstēšana ar staru terapijas robotu "Cyberknife".

Būtiski, ka pēdējos gados arī metastātiskas acs melanomas pacientiem ārstēšanas iespējas uzlabojas. Ja līdz šim acs melanomas metastāžu gadījumā praktiski nebija nekādu medikamentu, tad kopš 2022. gada pasaulē ir pieejams jauns un efektīvs medikaments, kam ir pierādīta spēja pagarināt kopējo dzīvildzi. Tiesa, šis medikaments paredzēts tikai tiem pacientiem, kuriem acs melanomas attīstība saistīta ar noteiktām ģenētiskām izmaiņām – HLA A 02-01 antigēna klātbūtni. Jaunās zāles ir dārgas un Latvijā šobrīd tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.

“Arī Latvijā acs melanomas pacientiem būtu jānodrošina iespēja saņemt valsts apmaksātus jaunākos medikamentus, kas sniedz iespēju dzīvot ilgāk. Ceram, ka lēmumu pieņēmēji, lemjot par kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu, šo pacientiem būtisko jautājumu neatstās bez ievērības,” uzsver Olga Valciņa, biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja.

Acs melanomas simptomi

• Aizmiglota redze;
• Redzes zudums vai pavājināšanās vienā acī;
• Acs zīlītes izmēra vai formas izmaiņas;
• Acs ābola izvirzījums uz priekšu (eksoftalms jeb proptoze);
• Redzes lauka defekti;
• Subjektīva attēlu kropļojoša gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā (fotopsija).

Acs melanomas profilakse

Regulārs acu ārsta apmeklējums atbilstoši šādam algoritmam:

• līdz 60 gadu vecuma reizi divos gados;
• pēc 60 gadu vecuma reizi gadā;
• pēc 80 gadu vecuma reizi pusgadā.

Riska faktori

• Iedzimtība – acs vai cits ļaundabīgs audzējs (neatkarīgi no lokalizācijas) kādam no tuviniekiem.
• Brūngani plankumi acs baltumos (episklērā) – melanocitoze.
• Gaišas krāsas āda, kas saulē ātri apdeg.
• Gaiša acu krāsa (gaiši zilas, pelēkas).