Dzemdes kakla vēža profilaksi nozīmīgāku padara tas, ka, laikus reaģējot, to iespējams novērst nesākušos vai izārstēt, bet, nokavējot izdevības, no tā ir iespējams nomirt. Tāpēc ir svarīgi izmantot valsts nodrošinātos profilakses pasākumus, lai novērstu šo dzīvību apdraudošo vēzi ne tikai personīgi, bet arī izskaust kā problēmu Latvijas sabiedrībā. Šim nolūkam sadarbībā ar Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un Latvijas Kolposkopijas biedrības speciālistiem apkopoti daži praktiski padomi un algoritmi, kā nepalaist garām saslimšanu. 

Marts ir mēnesis, kad veicina izpratni par cilvēka papilomas vīrusu, taču kopumā patlaban pieejami divi būtiski profilakses pasākumi, lai nepieļautu vai novērstu dzemdes kakla vēzi. Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem no valsts budžeta apmaksātas skrīninga pārbaudes, savukārt jauniešu vecumā tā ir no valsts budžeta apmaksāta vakcinācija pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu (CPV). 

Vakcināciju pret CPV jāsāk pirms pilngadības sasniegšanas

Lai novērstu dzemdes kakla vēzi (un ne tikai), būtiska loma ir vakcinācijai pret CPV. Tā kā dzemdes kakla vēža izraisītājs vairāk nekā 99% gadījumu ir CPV, tad, vakcinējoties pret vīrusu, var efektīvi novērst CPV infekciju, kas var novest pie dzemdes kakla vēža. Latvijā valsts apmaksā vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. CPV skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, dzimumlocekļa, rīkles, balsenes vēzi. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību un samazina CPV izraisīto vēžu biežumu gan vīriešiem, gan sievietēm.

Valsts apmaksāta vakcīna pret CPV ir pieejama un rekomendēta zēniem un meitenēm vecumā no 12 līdz pilniem 18 gadiem (neieskaitot). Ir nepieciešamas divas vakcīnas ar pusgada intervālu, bet, ja vakcināciju sāk pirms pilniem 18 gadiem, tad viss kurss būs par nodokļu naudu – abas vakcīnas. Ja tuvojas pilngadība, svarīgi pirms tās saņemt pirmo vakcīnu, tad arī otrā būs valsts finansēta. Patlaban ārstu organizācijas, Nacionālais veselības dienests (NVD), Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija strādā pie tā, lai, līdzīgi daudziem pasaulē, valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV paplašinātu līdz 26 gadu vecumam, kā arī – īpašām riska grupām.

Pret CPV parasti vakcinē ģimenes ārsti, bet vakcīnu var saņemt arī vakcinācijas kabinetos visa Latvijā. Līdzīgi citām vakcīnām tā ir parasta injekcija plecā.

Skrīninga un tā rezultātu ceļvedis

Uzaicinājums uz skrīninga pārbaudi tiek nosūtīts uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi vai portālā latvija.lv reģistrēto e-adresi. Informācija par nosūtītajām uzaicinājuma vēstulēm ir pieejama arī ģimenes ārstu praksēs un ginekologu praksēs, kurām ir noslēgts līgums ar NVD.

Kopš 2021. gada sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem ik trīs gadus tiek izsūtīta uzaicinājuma vēstule veikt šķidruma citoloģisko pārbaudi pie ginekologa. Savukārt sievietēm no 30 līdz 65 gadiem vēstule tiek izsūtīta ik piecus gadus un skrīnings ietver sevī augsta riska CPV noteikšanu dzemdes kakla šūnās. Skrīnings ir valsts apmaksāts, t.i., bezmaksas. Vakcinēšanās pret CPV neatceļ nepieciešamību veikt skrīninga pārbaudi, turklāt Latvijā daudzas sievietes nemaz nav vakcinētas pret CPV. 

Kā var uzzināt par analīžu rezultātiem? 

Par to jautā savam ārstam. Iespējams, tevi uzaicinās uz atkārtotu vizīti vai informēs elektroniski/telefoniski. Rezultāti ir arī pieejami elektroniski E-veselības, "Datamed" un laboratoriju sistēmās. Pirms dodies prom no vizītes, ir svarīgi par to pajautāt savam ārstam. Tas ir ļoti būtiski tev noskaidrot rezultātus!

Kā saprast rezultātus? 

Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem.

• AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss;
• ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas;
• ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža (labdabīgs) stāvoklis;
• LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu jeb šūnu bojājumu;
• AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.

Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja 25–28 gadus vecai sievietei ir ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais skrīninga uzaicinājums pēc trīs gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja 25–28 gadus vecai sievietei ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trīs gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja 25–28 gadus vecai sievietei ir AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trīs gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometrija biopsiju.

Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un, ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trīs gadiem (jo no piecu gadu cikla jau būs pagājuši divi gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa. Ja tiek konstatēts AR/CPV 16 un/ vai 18 tips, neskatoties uz to, ka citoloģija ir neizmainīta jāveic kolopskopija.

Ļoti nozīmīga ir ģimenes ārstu iesaiste cīņā pret dzemdes kakla vēzi, un skrīninga atsaucības pieaugums pēdējā laikā ir arī viņu nopelns. Ļoti nozīmīgi, ja ģimenes ārsti tam seko līdzi un atgādina par skrīninga pārbaudes nozīmību un/vai vakcināciju. Veselība ir atbildība ne tikai pret sevi, bet arī pret saviem tuviniekiem! Apsteidz dzemdes kakla vēzi! Veic valsts apmaksātu pārbaudi!