Viedoklis: Sievietēm, kurām jādodas uz mamogrāfiju, būtu jāpiešķir apmaksāta brīvdiena (INTERVIJA) 

Lai gan krūts veselībai īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši oktobrī, uzaicinājuma vēstules veikt skrīninga mamogrāfiju pilnīgi bez maksas sievietes saņem visu gadu. Diemžēl atsaucība ir gaužām maza, toties arvien pieaug to pacienšu skaits, kurām atklāj jau ielaistu krūts vēzi. Kāpēc tā un vai iespējams ko darīt lietas labā, saruna ar Latvijas Sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāju Irīnu Janumu.            

Kādi ir lielākie klupšanas akmeņi nozarē, kuru dēļ atsaucība skrīningam ir tik kūtra?

Pirmkārt, kā lielāko klupšanas akmeni agrīnā krūts vēža diagnostikā atzīmēšu brīvdienas nepiešķiršanu sievietei, kurai jādodas uz mamogrāfiju. Dažkārt ceļā jāpavada puse darbdienas, atsevišķos gadījumos mēdz gadīties, ka pat visa diena, taču vien retais darba devējs ir ar mieru piešķirt sievietei apmaksātu brīvdienu. Vērtējot sieviešu zemās algas, jo īpaši reģionos, viņas nevar atļauties zaudēt kaut mazumiņu no saviem ikmēneša ienākumiem, tāpēc pat neapsver domu par brīvdienu uz pašas rēķina.

Otrkārt, atsevišķu sarunu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Veselības ministriju būtu jāierosina par mamogrāfijas iekārtu atbilstību kvalitātes kritērijiem, par krūšu kompjūter-attēlu izšķirtspēju, jo tas palīdz izvairīties no kļūdām mamogrāfijā, kas dažkārt noved pie novēlotas krūts vēža atklāšanas 3. vai 4. stadijā.

Treškārt, ja kādā pilsētā, novadā vai veselības centrā nav iespēju ieviest pakalpojumu, kad sievietes telefoniski tiek aicinātas veikt mamogrāfiju, tad rakstiskajā uzaicinājumā, kas tiek izsūtīts vēstules veidā, jau jābūt ierakstītiem konkrētiem reģistratūru telefona numuriem, kur sieviete uzreiz var pieteikties mamogrāfijai. Jā, ir jābūt vairākiem mamogrāfijas kabinetiem, kur uzreiz tuvumā viņai būs ērti pieteikties krūšu pārbaudei. Paredzu, ka šādu ielūgumu izgatavošanu un nosūtīšanu labprāt uzņemsies tieši Rīgas privātās veselības centru apvienības, kuru īpašumā ir kvalitatīvi modernie stacionārie mamogrāfi.  

Atgādināšu tieši sievietēm: saņemot uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju, iesaku Jums izvēlēties vienu mamogrāfijas kabinetu, uz kuru sievietei būs ērti doties visus turpmākos gadus. Krūšu attēlu uzglabāšana vienā vietā ļaus jūsu ārstam precīzāk sekot jūsu krūšu veselībai gadu no gada.   

Ko jūs ieteiktu darīt, lai veicinātu mērķauditorijas iesaisti skrīningā – lai sievietes tiešām atsauktos un dotos uz pārbaudēm?

Veidu, kā sasniegt sieviešu atsaucību valsts apmaksātiem mamogrāfijas izmeklējumiem 100% apmērā aizvadītajā gadā spilgti nodemonstrēja Talsu novada VCA medicīnas centrs. Tur sievietēm, kuras vēl nebija izmantojušas savu iespēju veikt mamogrāfiju, divas poliklīnikas reģistratūras darbinieces telefoniski atgādināja par šo skrīninga vēstuli un sarunas laikā uzreiz arī pierakstīja viņas uz izmeklējumu ērtā laikā. Rezultāts bija izdevīgs visiem – gan sievietēm, gan veselības centram, kura mamogrāfijas iekārta bija nodrošināta pret dīkstāvi.

Talsu VCA tūlīt pēc jaunā mamogrāfa uzstādīšanas – 2023. gadā bija sasniegta sieviešu atsaucība 124% apmērā valsts apmaksātām krūts veselības pārbaudēm. Kā var sanākt 124%? Jo Talsu novada mamogrāfijas kabinetu apmeklēja ne tikai 2023.gadā aicinātās sievietes, bet arī tās, kuras neatnāca uz pārbaudi 2022. gadā. Tā ir uzvara Latvijas mērogā!

Tomēr, kas ir vēl svarīgāk, pateicoties šim sasniegumam, visticamāk, Talsu novadā nebūs neviena 3. un 4. stadijas krūts vēža gadījuma, jo, kā ir pierādīts Eiropas Savienībā – ja mamogrāfijas izmeklējumu skaits sasniedz vismaz 70%, tad tajā valstī ir iespējams izvairīties no vēlīni diagnosticēta krūts vēža, ko jau grūtāk pilnībā izārstēt.

Jūsuprāt, cik liela loma ir tieši ģimenes ārstiem un vai viņu iesaiste ir pietiekama?

Ģimenes ārstu lomu sieviešu aicināšanā veikt mamogrāfiju ļoti palielināja NVD iniciatīva – bija izlemts piešķirt jūtamu materiālo bonusu tiem ģimenes ārstiem, no kuru praksēm vismaz 71% sieviešu aizgāja uz krūšu pārbaudēm. Pētot NVD statistiku, secinu, ka krūts vēža skrīningā visaktīvākie 2023. gadā bija ģimenes ārsti Latgalē un Kurzemē. Tā kā zinām, ka Kurzemē ir seši stacionārie mamogrāfi, bet Latgalē tikai četri, tad būtu taisnīgi uzslavēt ģimenes ārstus tieši Latgalē.

Manuprāt, bēdīgāka situācija ir Vidzemē. Tur arī ir tikai četri mamogrāfi, toties attālumi līdz tiem lielāki un arī satiksme no laukiem uz centru nav ērta, bēdīgs ir arī lauku ceļu stāvoklis, tāpēc diemžēl mobilos mamogrāfus grūti uzaicināt uz ciemiem Vidzemes novadā.  

Cerēju, ka vislabākai situācijai šajā jomā būtu jābūt Rīgā un Zemgalē, kur mamogrāfi ir perfekti pieejami, tomēr statistika liecina ko citu. Žēl, ka sieviešu atsaucība ielūgumiem Rīgā 2024. gadā sasniedza ap 41%, ( t.sk., piemēram, Jūrmalā tikai nedaudz virs 30% ) un Zemgalē – 46%. Kāpēc? Izrādās, ja sievietei pašai ir jāmeklē telefona numurs, kur pieteikties krūts mamogrāfijas izmeklējumam, viņa bieži to atliek ar domu – gan pameklēšu to rīt! Tomēr rīt nāk citas rūpes, un mamogrāfijas pieraksts tiek aizmirsts.

Jūsu vēlējums nozarē strādājošajiem un sievietēm kopumā?

Jaunākie atzinumi un Eiropas veselības organizācijas savās vadlīnijās iesaka visām ES valstīm uzsākt valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu sievietēm jau no 40 gadu vecuma. Latvijā vēl nav visaptveroša vēža pacientu reģistra, toties mēs paši aizvien biežāk uzzinām, ka krūts vēzi atklāj sievietēm 40-45 gadu vecumā un agrāk. Krūts pacientu atbalsta biedrība “Vita” aicina visas gan pacientu, gan mediķu onkoloģijas organizācijas vērsties pie jaunā “onkoplāna” sastādītājiem Veselības ministrijā un lūgt ieviest Latvijā valsts apmaksātu mamogrāfiju sievietēm no 40 gadu vecuma.

Tāpat mēs aicinām Latvijas darba devēju konfederāciju mudināt savus biedrus – darba devējus nepieciešamības gadījumā piešķirt apmaksātu brīvdienu tām sievietēm, kurām jādodas uz minēto izmeklējumu. Patiesi tas būtu izdevīgi arī pašiem darba devējiem. Varu to apliecināt no savas personīgās pieredzes: man tieši mamogrāfijā atklāja krūts audzēju 1. stadijā, patiecoties tam man nevajadzēja slimības lapu ķīmijterapijas laikā, jo pēc pirmām četrām “ķīmijām” es atgriezos darbā jau tās pašas dienas pēcpusdienā.

Vēl, ja Latvijā tiks samazināta sieviešu mirstība no krūts vēža (agrīnas diagnostikas rezultātā), valstij, piemēram, nevajadzēs ielūgt mazkvalificētu darbaspēku no trešajām valstīm. Pēc Eiropas Savienības aplēsēm tie ir vairāki tūkstoši strādnieču tikai mūsu valstī vien. Tāpat ir aprēķini, ka ar mūsu ārstu pieredzi, ar mūsu rīcībā esošajām onkoloģijas medikamentiem, ārstniecības metodēm un aprīkojumu katru gadu Eiropā var izglābt no vēža trīs miljonus savu iedzīvotāju. Vai Latvijas valdība uzstādīja sev tādu mērķi? Vai pie mums īsteno to?  

Īpaši principiāls un stratēģisks vēlējums Latvijai, kas ir tik pat svarīgs, kā mūsu militārā drošība: vistuvākajā laikā ir jāsasniedz veselības nozares finansējums 6% līmenī no valsts iekšēja kopprodukta (no IKP). Svarīgi visiem apzināties, ka veselības nozare ir viena no neatņemamām valsts drošības sastāvdaļām.