Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums. Šīs atmiņas var būt gan par notikumiem un pieredzi dažu pēdējo minūšu laikā, gan pēdējās dienās vai pat tālā pagātnē.

Tirpšanas sajūtu rokās kādreiz piedzīvojis ikviens – visbiežāk diskomfortu izraisa neērta poza vai monotons darbs, un nepatīkamās sajūtas ātri vien pāriet, tiklīdz ir novērsts to cēlonis. Tomēr gadījumā, ja roku tirpšana ir regulāra un ilgstoša, to nedrīkst atstāt bez ievērības. 

Tuvojas rudens, atvaļinājums izbaudīts un bērniem tūdaļ sāksies skola, kas nozīmē atkal rūpīgu un pārdomātu ikdienas plānošanu. Taču plānošana ne vienmēr ir vienkārša – tā sagādā stresu, bezmiegu, bieži vien dienas ir tik piesātinātas, ka izjūtam pārpūli. 

Aizmigt sapulces laikā? Visu laiku cīnīties ar miegainību? Iespējams, kāds nosodoši pārmetīs, ka ir kārtīgāk jāguļ, tomēr iemesls šai miegainībai varētu būt cits – maz zināmā slimība narkolepsija. Tā ir salīdzinoši reta un grūti atpazīstama slimība – dažkārt cilvēks tikai pēc daudziem gadiem atklāj šo diagnozi un saprot, kādēļ visu laiku juties tik miegains. 

Staigāšanu miegā jeb somnambulismu (no latīņu valodas somnus – miegs, ambulare - staigāt) tautā dēvē par mēnessērdzību. Lai gan tās nosaukums saistīts ar miegu un staigāšanu, tas nebūt nenozīmē, ka šie nakts notikumi aprobežojas vien ar mierīgu pastaigāšanos. 

Reti kurš apzināti trenē atmiņu. Visbiežāk par šādu nepieciešamību iedomājamies vien izmisīgi meklējot kaut ko, kas pirms laiciņa nolikts tā, lai viegli atrast, un turklāt saprotam, ka šī nebūt nav pirmā epizode, kad atmiņa pieviļ. Vai, kad un kā rūpēties par atmiņas saglabāšanu – jau zināmo papildina neiroloģe un farmaceits.

Miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām – tā laikā organisms atjaunojas un uzkrāj spēkus, līdz ar to miega kvalitāte ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī kopējo veselības stāvokli un ikdienā veicamās funkcijas. Saskaroties ar miega traucējumiem, būtiski pasliktinās garastāvoklis un darbaspējas, pieaug nervozitāte, bet ilgtermiņā – palielinās dažādu saslimšanu risks. 

Miegs cilvēka organismam ir tikpat svarīgs kā gaiss, ūdens un pārtika. Pieaugušam cilvēkam ieteicamais miega ilgums ir septiņas līdz deviņas stundas. Latvijā šajā ziņā atklājas neviennozīmīga aina – vidēji deviņas stundas vai vairāk miegā pavada 4% aptaujāto iedzīvotāju, astoņas stundas – 27%, septiņas stundas – 39 %, sešas stundas – 25%, bet piecas stundas vai mazāk – 5%, secināts aptaujā.

Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem, to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – divas līdz trīs reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts aptaujā. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija.