“Iedodiet kaut ko pret migrēnu!” ir lūgums, ko tik mulsinoši bieži aptiekā dzird farmaceiti. Taču – vai katras galvassāpes ir migrēna – palīdz noskaidrot neiroloģe  „Veselības centru apvienībā” Dace Bērziņa un „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

“Cilvēki, kuri nekad nav saskārušies ar migrēnu, bieži vien spriež, ka tās ir tādas pašas galvassāpes, kādas piedzīvo pēc liekas šampanieša glāzes izdzeršanas gadumijas ballītē, tikai mazliet stiprākas,” stāsta farmaceite. Daudzi klienti, lūdzot aptiekā “kaut ko pret migrēnu”, patiesībā vēlas vienkāršu pretsāpju līdzekli nelielām galvassāpēm, kas traucē strādāt.

Taču migrēnas lēkmes ir kas vairāk par nedaudz traucējošu sāpošu galvu.

Mokošā migrēna

“Neatkarīgi no tā, vai migrēnas lēkme sākas mājās vai ārpus tās, ikdienas plānus tā var izjaukt, jo šīs galvas sāpes parādās pēkšņi un var turpināties gana ilgi,” skaidro neiroloģe. “No smagām migrēnas sāpēm cieš daudzi. Nesen publicētā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 52% cilvēku visā pasaulē ir piedzīvojuši dažāda veida galvassāpes, tai skaitā, migrēnas. Pētnieki arī norāda, ka vismaz 15% pasaules iedzīvotāju jeb 1,1 miljards cilvēku katru dienu izjutuši galvassāpes. Pusei no viņiem ir migrēna. ASV Nacionālais galvassāpju fonds (The National Headache Foundation) lēš, ka gandrīz 40 miljoni amerikāņu ir saskārušies ar migrēnas izraisītām galvassāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka tas ir vājš mierinājums, savā ziņā tas vieš cerību. Jo vairāk cilvēku skar kāda konkrēta veselības problēma, jo lielāks iespējas, ka šajā jomā būs daudz pētījumu, tātad – būs arī risinājums,” teic neiroloģe.

Neskatoties uz to, ka liela sabiedrības daļa cieš no migrēnas, veselības eksperti atzīst, ka cilvēki joprojām to neuzskata par nopietnu problēmu. Arī tad, kad migrēnas dēļ var tikt ievērojami ietekmēta ikdiena.

Par pētniekiem viss ir skaidrs – slimības izpēte un izprašana aizvien ir aktuāla, taču kā ar līdzcilvēkiem – migrēnas pacientu darba devējiem, kolēģiem, paziņām, draugiem?

“Cilvēki migrēnas izraisītas galvas sāpes īsti neuztver kā zinātnisku un sabiedrības veselības problēmu,” atzīst neiroloģe. “Tāpat arī sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par to, ka migrēna rada daudz vairāk traucējumu, nekā tikai galvassāpes. Novērojumu un aptauju dati liecina, ka migrēna ir viena no visvairāk neprecīzi diagnosticētajām un nepietiekami ārstētājām kaitēm. Problēma ir tā, ka migrēna ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kavē darbu, piedzīvo sarežģītas attiecības ģimenē un tiek izsisti no līdzsvara ikdienas gaitās.”

Kā migrēna atšķiras no tipiskām galvassāpēm?

Daļa no  galvassāpēm parasti ir nelielas un ātri pāriet. Migrēnas gadījumā intensīvas un spēcīgas galvassāpes ir tikai viens no daudziem simptomiem. Katram migrēna var būt atšķirīga un bieži simptomi var būt pat ļoti izteikti.

Daudziem migrēna ir vairāk nekā sāpes – tā izraisa arī sliktu dūšu, nogurumu, bieži sastopama kognitīvā disfunkcija, smadzeņu migla, jutīgums pret gaismu un troksni,” skaidro ārste. Turklāt parasti šie simptomi mēdz apvienoties un cilvēks lēkmes laikā patiešām jūtas pilnīgi nespējīgs funkcionēt. Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz pat trim dienām (72 stundām). Dažreiz migrēnas lēkmes var sekot viena aiz otras, atņemot no mēneša dienām gandrīz pusi un dažkārt pat vairāk. 

Padomi migrēnas atvieglošanai

“Ar migrēnas simptomiem vislabāk būtu vērsties pie neirologa vai algologa – sāpju speciālista. Cilvēkiem, kuri cieš no migrēnas, parasti tiek piemeklēti speciāli recepšu medikamenti tieši šai kaitei – bez receptes tos aptiekā iegādāties nevar. Tādēļ – ja migrēnas lēkme notiek atkārtoti, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība un zālēm vienmēr jābūt pa rokai,” mudina farmaceite.

Saskaroties ar migrēnu pirmo reizi (un to nevar iepriekš paredzēt) stāvokli var mēģināt atvieglot, lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tādiem būtu jābūt katrā mājas aptieciņā, kā arī tā būtu regulāri jāpārskata, lai neuzkrātu medikamentus, kuru derīguma termiņš jau ir beidzies. Taču farmaceite arī brīdina, ka zāles var būt efektīvas, ja tiek lietotas uzreiz, nevis, kad sāpes mocījušas jau ilgāku laiku.

Vēl stāvokli atvieglot var ar vēsām kompresēm, masāžu, taču pirms meklēt iespējas kā mazināt simptomus, jācenšas saprast, kas šīs sāpēs izraisa. Profilaktiski jācenšas ievērot regulāru gulētiešanas režīmu, regulāras fiziskās aktivitātes un vajadzētu pārskatīt ēdienkarti, samazināt lietotā kofeīna daudzumu. Kopsakarību starp dienas režīmu un galvassāpēm labi palīdz saprast galvassāpju dienasgrāmata, kas ir pieejama latviešu valodā internetā vai lietotnē “Migrēnas kompass”.

Nepārspīlē ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem!

Bezrecepšu pretsāpju medikamenti var palīdzēt, taču jāatceras, ka ar tiem nevajadzētu aizrauties.

“Pārmērīga bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana var radīt problēmu, ko mēdz dēvēt par medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpēm,” teic farmaceite. “Ar laiku galvassāpes ar šiem medikamentiem nevis tiek kontrolētas, bet gan pastiprināsies, tā radot jaunu problēmu klāt jau esošajai. Biežas medikamentu lietošanas dēļ smadzenes “izdomā” veidu, kā tos apiet. Tāpēc nevajadzētu lietot medikamentus pret galvassāpēm vairāk kā divas reizes nedēļā vai 10 dienas vienā mēnesī. Turklāt šīs zāles darbojas kā plāksteris, nevis ārstē problēmu, kas risināma sadarbībā ar ārstu.” Neiroloģe papildina: “Lai nenonāktu līdz tam, ka attīstās pretsāpju medikamentu atkarīgās galvassāpes, ir izveidota profilaktiskā galvassāpju terapija, kuru nozīmē galvassāpju speciālists, neirologs vai algologs.”