Nemierīgo kāju sindroms: Kā to atpazīt un ārstēt?
Vai kādreiz ir bijusi nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko pavada tirpšana, plēšana, spiešana, karstuma vai aukstuma sajūta? Šīs sajūtas var liecināt par salīdzinoši maz zināmu problēmu – nemierīgo kāju sindromu, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un kopējo labsajūtu. Nemierīgo kāju sindroms ir 5% līdz 15% pieaugušo, turklāt Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošo vidū šī problēma ir biežāk izplatīta. Vairāk par nemierīgo kāju sindromu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.
“Sajūta, ka nezini, kur likt kājas”
Šādi miega eksperte raksturo nemierīgo kāju sindromu, ko bieži var pavadīt arī citas nepatīkamas sajūtas – tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, karstuma vai aukstuma sajūta. Šīs nepatīkamās sajūtas parasti pastiprinās miera stāvoklī, piemēram, sēžot un skatoties TV vai lasot grāmatu. Pakustinot kājas, paliek vieglāk, bet tikai uz to mirkli. Eksperte norāda, ka vistrakākā situācija ir vakarā, dodoties gulēt. Izveidojas apburtais loks – guļot mierīgi, lai aizmigtu, sāk rasties nepatīkamā sajūta kājās, kas traucē aizmigt. Daļa cilvēku pirms došanās gulēt pat ceļas augšā un staigā vai arī kājas noberž līdz asinīm, problēmu skaidro speciāliste.
Ir arī cilvēki, kuriem kājas neapzināti kustas miegā – gultas partneris parasti ziņo, ka cilvēks guļ nemierīgi un daudz spārdās. To sauc par periodiskajām locekļu kustībām. Dažkārt šīs kustības ir saistītas ar īslaicīgu (bieži vien pat nepamanāmu) pamošanos, kas samazina miega kvalitāti. Tas nozīmē – lai arī gulēts it kā pietiekami daudz stundu, miegs nesniedz atpūtu. Lielai daļai cilvēku, kam ir nemierīgo kāju sindroms, būs arī periodisko locekļu kustības miegā, bet ne visiem, kam ir periodiskās locekļu kustības miegā, būs nemierīgo kāju sindroms, piebilst speciāliste.
Cēloņi un izplatība
Cēloņi nedz nemierīgo kāju sindromam, nedz periodiskām locekļu kustībām miegā līdz galam nav izprasti, tomēr ir zināmi vairāki ietekmējošie un riska faktori. Viens no biežāk sastopamajiem faktoriem ir zemas dzelzs rezerves. Tās var izvērtēt, nosakot feritīna līmeni asinīs. Eksperte uzsver, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai dzelzs rezerves būtu ne vien “normā”, bet augstā līmenī (t. i., vismaz 50 ng/ml). Jāņem vērā, ka akūtu saslimšanu gadījumos analīzes būs neprecīzas. Citi ietekmējošie faktori ir grūtniecība (it sevišķi trešais trimestris), nieru slimības, cukura diabēts, multiplā skleroze, Parkinsona slimība. Tāpat simptomus var pastiprināt arī dažādi medikamenti – piemēram, antihistamīni (pretalerģjias līdzekļi) un antidepresanti.
Eksperte aplēš, ka nemierīgo kāju sindroms sastopams 5% līdz 15% pieaugušo, bet Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošajiem tas ir novērojams biežāk. Šī parādība var sākties jebkurā vecumā (arī zīdaiņiem), tomēr tas nereti paliek nepamanīts. Bieži vien cilvēks ar šo nepatīkamo sajūtu ir tik ļoti saradis, ka uzskata to par normu un nemaz nezina, ka var būt arī citādāk, tādēļ vēršanās pie ārsta izpaliek, skaidro eksperte. Bērni paši par nepatīkamajām sajūtām bieži vien nesūdzēsies, bet pieaugušie var novērot, ka bērns bieži šūpo vai kustina kājas. Smagākos gadījumos pavisam mazi bērniņi pliķē sev pa kājām, kā arī nemierīgi guļ un gultā daudz grozās.
Atpazīt un ārstēt
Ja atpazīsti nemierīgo kāju sindromu, dodies pie ģimenes ārsta, aicina speciāliste. Parasti, lai diagnosticētu nemierīgo kāju sindromu, pietiek ar simptomiem – vēlme kustināt kājas, ko bieži pavada nepatīkama sajūta kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet samazinās kustību laikā. Ārsts varētu ieteikt veikt asins analīzes, kā arī nosūtīt pie neirologa, jo līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos.
Lai diagnosticētu periodisko locekļu kustības, nepieciešams veikt miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju. Izmeklējums notiek īpašā miega laboratorijā, un tā laikā tiek reģistrētas dažādas ķermeņa funkcijas – elpošana, smadzeņu darbība, sirdsdarbība un kustības, kā arī tiek veikts videoieraksts, lai novērotu kustības un uzvedību.
Lai ārstētu nemierīgo kāju sindromu un periodisko locekļu kustību sindromu, iespējams, būs nepieciešams lietot dzelzi saturošus preparātus vai arī medikamentus, kas samazina simptomus. Ne visiem gan būs nepieciešami medikamenti – daļai pietiks ar pavisam vienkāršu ieteikumu ievērošanu.
- Laba miega higiēna. It sevišķi – vakaros izvairīties no kofeīnu saturošu produktu lietošanas, jo tas var pastiprināt simptomus;
- Regulāras fiziskās aktivitātes, bet ne tieši pirms došanās gulēt;
- Nelietot simptomus pastiprinošus medikamentus. Pirms pārtraucat lietot jebkādus medikamentus, konsultējieties ar savu ārstu!
Lai mazinātu simptomus, kas jau radušies, var mēģināt:
- masēt kājas,
- iet karstā vannā,
- uz kāju muskuļiem uzlikt aukstas vai karstas kompreses,
- novērst uzmanību ar citām lietām (piemēram, skatīties filmu),
- nodarboties ar dažādām relaksācijas metodēm,
- pastaigāt vai izstaipīt kājas.
Miega pašvērtējums
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u. c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – divas līdz trīs reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
