Nervu tiki jeb Tureta sindroms: Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālie tiki. Nervu tiki parasti attīstās jau bērnībā, vecumā no diviem līdz 18 gadiem, biežāk – vidēji sešus gadus veciem bērniem. Zēniem Tureta sindromu novēro trīs četras reizes biežāk nekā meitenēm. Parasti līdz ar gadiem slimības simptomi kļūst vājāki un retāki vai izzūd pavisam. Nervu tiki pieaugušo vecumā ir reti sastopami, biežāk tie var izpausties kā kādas slimības blakuspazīme.
Slimība var norisināties dažādi – daļai Tureta sindroma pacientu simptomi ir izteikti, un ir nepieciešama ārstēšana ar medikamentu vai psihoterapijas metožu palīdzību, savukārt citi pat neapzinās slimības esamību – tiki tiek uztverti kā ieradums vai cilvēka īpatnība. Tieši tāpēc precīzi dati par Tureta sindroma izplatību nav pieejami.
Diemžēl šāda veida nervu sistēmas slimība nav ārstējama, taču tās simptomus iespējams atvieglot, tāpēc, pamanot Tureta sindromam raksturīgākās pazīmes, jāmeklē ārsta-neirologa palīdzība.
Simptomi
Nervu tiku simptomi var būt tikko pamanāmi vai izteikti, radot komunikācijas grūtības un ievērojami pasliktinot dzīves kvalitāti.
Pēc sarežģītības pakāpes tiki tiek iedalīti divās grupās:
• vienkāršie tiki, kam raksturīgas pēkšņas, īsas un atkārtotas stereotipiskas kustības, kontrakcijas, kuras rada noteikta muskuļu grupa. Tāpat raksturīgas atsevišķas izdvestas skaņas;
• kompleksie tiki – kustību kombinācijas, kurās iesaistītas vairākas muskuļu grupas, un frāžu vai vārdu, dažreiz necenzētu, izteikšana, kas nelabvēlīgi ietekmē pacienta adaptāciju sabiedrībā.
Savukārt pēc veida pastāv motoriskie un vokālie tiki. Motoriskie jeb kustību tiki parasti parādās agrāk nekā vokālie.
Izplatītākie motoriskie un vokālie tiki
Vienkāršie
• Bieža acu mirkšķināšana, miegšana;
• Uzacu pacelšana;
• Nekontrolētas sejas kustības;
• Galvas grozīšana vai plecu raustīšana;
• Deguna raukšana, šņaukāšanās;
• Dūkšana, klepošana, svilpošana.
Kompleksie
• Sevis vai citu aizskaršana;
• Lēkāšana;
• Galvas kratīšana;
• Citu cilvēku žestu, kustību, atsevišķu vārdu, vārda daļu vai frāžu atkārtošana;
• Pēkšņa skaņu izdvešana, izkliegšana;
• Nekontrolēta dažādu vārdu, frāžu izteikšana.
Tiki var kļūt izteiktāki stresa, trauksmes stāvokļa, psihoemocionāla uzbudinājuma vai noguruma gadījumos, pie citām saslimšanām, tāpat iespējamas slimības izpausmes arī miegā laikā.
Pirms nervu tika parādīšanās pacientam var rasties nepatīkamas sajūtas – saspringums, nieze, bailes, kas pēc tika pāriet.
Cilvēki, kas sirgst ar Tureta sindromu, lielākoties spēj dzīvot normālu, pilnvērtīgu dzīvi, taču dažos gadījumos šī slimība negatīvi atsaucas uz pacienta pašvērtējumu un dzīves kvalitāti. Nopietnākos gadījumos Tureta sindroms var veicināt tādas veselības problēmas kā:
• hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromu,
• obsesīvi kompulsīvo traucējumu attīstību,
• autiska spektra traucējumu rašanos,
• depresiju,
• trauksmes traucējumus,
• ar tikiem saistītas sāpes, biežāk galvassāpes,
• paškontroles zudumu,
• miega traucējumus,
• koncentrēšanās spēju zudumu.
Cēloņi
Nervu tiku attīstības cēlonis nav zināms, taču biežāk tie kā patstāvīga slimība izpaužas ģenētiskas noslieces vai vides faktoru mijiedarbībā. Tāpat nervu tiki var tikt novēroti kā kādas citas saslimšanas blakussimptoms.
Ārstēšana
Diemžēl nervu tiki nav ārstējami, taču to izpausmes iespējams kontrolēt ar dažādu medikamentu palīdzību, kas tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, tādējādi padarot simptomus mazāk izteiktus. Tāpat palīdzēt pacientam sadzīvot ar Tureta sindromu un atvieglot ikdienas gaitas iespējams, pielietojot tādas metodes kā kognitīvi biheiviorālo terapiju vai psihoterapiju.
Ja pamani izmaiņas bērna uzvedībā – viņam neraksturīgas, nekontrolētas kustības vai skaņas, ļoti svarīgi ir noteikt to cēloni, lai izslēgtu nopietnu saslimšanu iespējamību, tāpēc laikus vērsies pie pediatra vai neirologa.
