Alcheimera slimība: 7 attīstības stadijas
Alcheimera slimība izraisa smadzeņu šūnu bojāeju noteiktos nervu sistēmas centrālās daļas apvidos, taču tas parasti notiek nevis vienlaicīgi, bet pakāpensiki. Ar Alcheimera slimību sirgst kā gados veci, tā dzīves pilnbriedā esoši cilvēki, parasti vecumā virs 40 gadiem. Turklāt slimības simptomi reizēm tiek ignorēti, nepamanīti. Tai attīstoties, cilvēkam laika gaitā zūd gan kognitīvās, gan fiziskās spējas, bet slimības izraisītās komplikācijas var beigties ar nāvi. Atklājot saslimšanu vēlākā stadijā, ārstēšanas iespējas ir ievērojami mazākas nekā tad, ja Alcheimera slimību diagnosticē laikus.
Sākuma stadija
Slimības sākuma stadijā bieži netiek konstatēti izteikti simptomi, kas liecinātu par tās attīstību. Balstoties uz ģimenes locekļu slimības vēsturi, iespējams apzināties savu vai savu tuvinieku risku saslimt ar Alcheimera slimību. Ja radu lokā ir konstatēti saslimšanas gadījumi un tu vai kāds cits cilvēks ir riska grupā, noderīga var būt saruna ar ģimenes ārstu par atmiņu un kognitīvo spēju kvalitāti.
Viegla slimības stadija
Viegli garīgie traucējumi var izpausties kā atmiņas zuduma epizodes vai problēmas orientēties laikā. Šādā stāvoklī cilvēks spēj saglabāt neatkarību no citiem, parasti kvalitatīvi veicot visas ikdienā nepieciešamās darbības. Vieglā slimības stadijā parasti ir novērojamas atsevišķas atmiņas zuduma epizodes, ko bieži ir sarežģīti pamanīt un kas nerada bažas par iespējamo veselības pasliktināšanos. Izmaiņas personas uzvedībā reizēm pamana ģimenes locekļi. Šajā Alcheimera slimības stadijā arī ārstam var būt sarežģīti konstatēt saslimšanu, jo atmiņas zudums var būt arī normāla ar vecumu saistīta pazīme.
Viegli progresējoša slimības stadija
Šajā stadijā slimība var radīt ievērojamu simptomu saasināšanos dažiem pacientiem, kamēr citiem tas var būt mazāk izteikti. Šajā laikā pacients var neveiksmīgi mēģināt izdomāt piemērotus vārdus lietu vai parādību aprakstīšanai. Slimība var mazināt spēju atcerēties nesen iepazītu cilvēku vārdus. Cilvēkam var parādīties grūtības tikt galā ar darba uzdevumiem vai rasties problēmas ar plānošanu un organizēšanu. Novērojot vairākus no šiem simptomiem vienlaikus, noderīgs varētu būt ārsta apmeklējums vai konsultācija.
Mēreni progresējoša stadija
Attīstoties Alcheimera slimībai, simptomi kļūst acīmredzamāki un sagādā problēmas vienkāršu ikdienas uzdevumu veikšanā. Zūd spēja risināt problēmas, var būt grūti veikt elementārus matemātikas uzdevumus, adekvāti spriest, balstoties uz plašāku kontekstu. Cilvēks var nespēt atcerēties detaļas no pagātnes notikumiem. Būtiskāk tas izpaužas attiecībā uz īstermiņa atmiņu, piemēram, nespējot nosaukt, ko cilvēks ēda brokastīs. Sakarā ar atmiņas spēju zudumu var rasties arī problēmas ar rēķinu savlaicīgu apmaksāšanu.
Vidēji smaga stadija
Šajā stadijā cilvēks var aizmirst, kur un kādā laikā viņš atrodas. Pacientam kļūst grūti orientēties. Indivīds var zaudēt atsevišķus informācijas fragmentus no savas atmiņas, nespēt atcerēties, piemēram, mājas adresi vai telefona numuru. Mazinoties pacienta uztvertajai laika izjūtai, viņš var sākt valkāt apģērbu, kas nav piemērots esošajai sezonai. Intelektuālo funkciju veikšanas spēja šajā stadijā zūd. Arvien vairāk izpaužas atmiņas zudums, pamanāmāki kļūst valodas izmantošanas traucējumi, kā arī grūtības atpazīt cilvēkus un lietas. Rūpes par savu ķermeni bieži tiek arvien vairāk atstātas novārtā. Pacientiem var attīstīties dažādas mānijas, piemēram, stingra pārliecība, ka viņiem kaut kas ir nozagts. Slimībai progresējot, tiek zaudētas garīgās spējas un cilvēks kļūst arvien vairāk atkarīgs no citiem.
Smaga stadija, slimības saasināšanās
Šajā posmā pacients ir zaudējis izpratni par apkārtējiem notikumiem un nespēj precīzi atcerēties pagātni. Slimniekam pieaug grūtības sevi aprūpēt un sekot līdzi ikdienas rutīnai. Konkrētajā stadijā pacienti joprojām vēl var atbildēt uz neverbāliem stimuliem, izrādot prieku, bēdas, tomēr var arī ciest no halucinācijām un kļūt arvien satrauktāki. Īpaši tas ir novērojams vēlās pēcpusdienās vai vakaros. Var tikt konstatētas izteiktas personības pārmaiņas, parādīties, piemēram, apziņas klīšana tālu prom no konkrētās situācijas. Var rasties ārpus konteksta esošas paranoīdas domas attiecībā uz tuviem ģimenes locekļiem.
Izteikta slimības pastiprināšanās
Spēja veikt ikdienas dzīves aktivitātes ir pilnībā zaudēta, un cilvēks ir atkarīgs no aprūpētāja. Pēdējā slimības posmā slimība vairāk nav dziedināma, kas nozīmē, ka pacients ir tuvu nāvei. Šajā stadijā slimnieks var būt zaudējis spēju reaģēt uz apkārtējo vidi vai komunicēt, lai gan ir iespējams, ka cilvēks joprojām var izteikt dažus vārdus. Tāpat zūd zarnu un urīnpūšļa kontrole. Šādā stāvoklī pacients vairāk neapzinās savu slimību, un viņam ir nepieciešama palīdzība ar gandrīz visu ikdienas darbību veikšanu. Tā kā šīs slimības rezultātā, smadzeņu šūnām mirstot, tiek zaudētas personas fiziskās funkcija, pacients var nebūt spējīgs norīt siekalas vai ēdienu.
