7 izplatītākie epilepsijas riska faktori

Epilepsija ir smadzeņu darbības traucējumi, ko raksturo spontānas lēkmes, kas laika gaitā atkārtojas. Tā ir ceturtā visbiežāk sastopamā neiroloģiskā saslimšana – no tās cieš aptuveni 65 miljoni cilvēku visā pasaulē. Diemžēl joprojām nav skaidri noteiktu iemeslu epilepsijas attīstībai, taču pastāv vairāki riska faktori, kas var palielināt cilvēka iespēju ar to saslimt.

1. Ģimenes slimību vēsture

Ja dzimtā jau ir bijuši epilepsijas slimnieki, tas palielina cilvēka iespēju sasirgt ar šo slimību, taču tas ir atkarīgs no konkrētā epilepsijas veida. Piemēram, juvenilā miokloniskā epilepsija var būt iedzimta, taču ne epilepsija, kuru izraisījusi galvas trauma vai lēkme.

2. Galvas trauma

Smagas galvas traumas ir viens no galvenajiem epilepsijas riska faktoriem. Lēkmes var rasties jau uzreiz pēc traumas, taču dažos gadījumos tās parādās tikai vairākus gadus pēc notikušās nelaimes.

3. Insults

Insults izraisa rētas audu veidošanos, kas var traucēt smadzeņu darbību un izraisīt krampjus. Vislielākais risks pastāv 30 dienas pēc insulta. Aptuveni 5% no cilvēkiem, kuriem bijis insults, piedzīvos arī epilepsijas lēkmi.

4. Toksīni

Pastāv daudzi dažādi toksīni, kas var palielināt epilepsijas rašanās risku. Piemēram, dažas recepšu zāles var izraisīt krampjus pēkšņas pārtraukšanas vai pārdozēšanas gadījumā. Tajā skaitā ietilpst antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi, penicilīns, litijs. Arī narkotikas un alkohols var palielināt lēkmju rašanās risku.

5. Nervu sistēmas slimības

Dažas nervu sistēmas saslimšanas, piemēram, Alcheimera slimība,  Kreicfelda-Jakoba slimība, neirofibromatoze, fenilketonūrija un tuberozā skleroze var izraisīt arī epilepsiju.

Alcheimera slimības gadījumā epilepsijas lēkmes parasti rodas vēlīnā slimības stadijā. Tās rodas 10 – 22 % no Alcheimera slimības pacientiem.

6. Vielmaiņas traucējumi

Vēl viens riska faktors ir veselības traucējumi, kas izmaina vielmaiņas procesus un vielas organismā, piemēram, elektrolītu līdzsvara traucējumi, ko izraisa nātrija, kalcija vai magnija līmeņu izmaiņas.

Tāpat risku palielina arī hipoglikēmija (pazemināts cukura līmenis asinīs), hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis asinīs), kā arī hipoksija, kas noved pie nepietiekama skābekļa daudzuma smadzenēs.

7. Citi riska faktori

Smadzeņu vai nervu sistēmas infekcijas, piemēram, abscess, meningīts vai encefalīts arī palielina epilepsijas risku, tāpat arī smadzeņu audzēji.

To var veicināt arī attīstības problēmas, piemēram, ja bērns ir piedzimis neierasti mazs vai ar smadzeņu patoloģijām. Lai arī tas notiek reti, bērniem no dzimšanas līdz piecu gadu vecumam ir risks saslimt ar epilepsiju arī paaugstinātas ķermeņa temperatūras dēļ.