Pieaugušajiem ikdienā jāsaskaras ar dažādām problēmām un stresa situācijām, kas var izraisīt galvassāpes – ne velti ir teiciens "galva plīst pušu". Tomēr lielākoties tiek piemirsts, ka arī maziem bērniem var sāpēt galva un tas parasti tiek uztverts kā kārtējais niķis. Ir ļoti būtiski bērna sūdzībām par galvassāpēm pievērst uzmanību, jo ļoti iespējams, ka tā ir migrēna. Sīkāk stāsta Veselības centra "Pļavnieki" neiroloģe Dace Bērziņa, kampaņas "Migrēna Help" ietvaros.

Migrēnas rašanās iemesli nav zināmi

Kāpēc kādam konkrētam bērnam attīstās migrēna, bet citam radniecīgam bērnam (māsai vai brālim) migrēnas nav, vēl nav skaidrs. Tiek pētīta migrēnas attīstības patoģenēze, bet arī šīs slimības izcelšanās ceļi tiek atklāti arvien jauni. Līdz ar to arī vienam bērnam migrēnas attīstīšanās ceļš var būt citādāks nekā citam bērnam. Tiekot izvērtēti arī iedzimtības un traumas faktori - ir daļa migrēnas pacientu, kuriem arī tuvākajiem radiniekiem ir migrēnas lēkmes, taču ne vienmēr slimība ir pārmantota. Dažu pētījumu autori ir novērojuši, ka vairākiem migrēnas pacientiem bērnībā ir bijušas galvas traumas, tāpēc pastāv arī viedoklis, ka galvas traumas var būt kā ierosinošs faktors migrēnas attīstībā vēlākā periodā.

Kā atšķirt niķus no slimības

Speciāliste pauž pārliecību, ka bērniem vienkāršas galvassāpes nepastāv, tām vienmēr jāmeklē kāds iemesls. Jo gados jaunāks bērns, kas cieš no galvassāpēm, jo lielāka uzmanība vecākiem ir jāpievērš. Jāņem vērā, ka dažkārt bērniem pat ar nozīmīgiem smadzeņu bojājumiem var nebūt galvassāpju.

Būtiski izprast arī migrēnas simptomus, jo bērniem un pieaugušajiem tie atšķiras. Kamēr pieaugušiem cilvēkiem migrēna parasti ir vienpusēja, bērniem biežāk sāpes ir abpusējas, parasti deniņu rajonā un pieres daļā. Ar migrēnu slimojošajiem bērniem visbiežākie simptomi ir slikta dūša, vemšana, reibonis; tie var izpausties pat pirms galvassāpēm. Raksturīgs, ka migrēnas lēkme pāriet miega laikā - dažreiz 2 stundas miega palīdz. Tomēr šis ir viens no faktoriem, ko vecāki maldīgi uztver kā niķošanos un nogurumu. Turklāt migrēna var pēc dienas vai vairākām atkārtoties ar tieši tāda paša rakstura galvassāpēm.

Jebkurā gadījumā, ja nav zināms bērna galvassāpju iemesls, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, slikti vēdināta telpa vai jau konkrēta diagnoze, bērns nekavējoties jāatrāda ģimenes ārstam, kurš tālāk var nosūtīt pie neirologa. Tad jau attiecīgi pēc diagnozes noteikšanas var tikt ieteikti ārstēšanas veidi, piemēram, migrēnas gadījumā tā ir speciāla terapija galvassāpju noņemšanai.

Jāieklausās jebkurā sūdzībā

Tāpat kā pieaugušajiem arī bērniem pirms migrēnas lēkmes var būt aura jeb migrēnas priekšvēstneši. Aptuveni 10 – 20% bērnu saskaras ar auru, un visbiežāk tās ir vizuālas parādības kā viļņojošas virsmas, izmainītas priekšmetu figūras, proporcijas un robežas, var būt zigzaga veida svītras, tumši punkti acu priekšā u.c. Izplatītākais simptoms ir īslaicīgs reibonis. Savukārt, ja parādās kāda cita simptomātika, piemēram, redzes zudums, ekstremitāšu tirpšana vai vājums, nespēja pieliekt galvu pie krūtīm, un ja spēcīgas galvassāpes ir pirmo reizi, bērns nekavējoties jāved pie ārsta!

Līdz ar pirmajām saslimšanas pazīmēm būtiski apmeklēt speciālistu, jo, to nedarot, pastāv liels risks iedzīvoties neiroloģiskā saslimšanā – un šis jau ir uz vecāku atbildību. Neārstējot migrēnu jau sākotnēji, tā var attīstīties par hronisku migrēnu, kas izpaudīsies kā regulāras galvassāpes vismaz trešdaļu no mēneša. Kopumā skatoties, tā var būt trešā daļa no bērna dzīves, kas jāpavada, ciešot no galvassāpēm un pavadošajām simptomiem, tāpēc ka netika uzsākta vajadzīgā ārstēšana. Savukārt, ja migrēnas ārstēšanai tiek lietota nepareiza terapija, tā var bojāt citus bērna orgānus, radot citas veselības problēmas un pieprasot citas ārstēšanas metodes.

Migrēnas ārstēšana bērnam

Ārsti var sniegt konkrētus ieteikumus migrēnas ārstēšanā, tomēr jāņem vērā, ka universālas ārstēšanas, kas der visiem, nav. Migrēnas saslimšanu var raksturot kā ļoti individuālu - katram, kas ar to saskaras, būs citi simptomi, izpausmes un attiecīgi arī ārstēšanas veidi un medikamenti. Ja kādreiz nozīmētais medikaments nav palīdzējis, tas nebūt nenozīmē, ka ārsts nezina, ko dara. Dažreiz ceļš uz piemērotāko medikamentu kombināciju ir ilgāks, nekā vecāki sagaida. Nemainiet uzreiz ārstu, bet kopā ar ārstu izmainiet terapiju.
Migrēnas ārstēšanā lietotie medikamenti var ietekmēt arī citu ķermeņa struktūru funkciju – ārsti to ņem vērā, nozīmējot individuāli pielāgotu terapiju. Turpretī neārstēta migrēna radīs vēl lielākas problēmas vēlākos gados, kad jau šos pašus pretsāpju preparātus būs nepieciešams lietot daudz lielākos apjomos. Bez medikamentozās terapijas ļoti būtiska ir migrēnas lēkmju provocējošo faktoru apzināšanās un to mazināšana, kā arī dienas režīma sakārtošana. Liela nozīme ir arī dzeramā ūdens uzņemšanai – pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums organismā mazina migrēnas lēkmju biežumu un galvassāpju intensitāti.