Lielai daļai slimību ir priekšvēstneši, kurus it kā laika trūkuma dēļ ignorējam, pieveram acis un prioritāšu rindā veselību atstājam aiz darba, hobijiem, ģimenes. Taču pāris veselības pārbaudes, kas laikus var novērst būtiskas saslimšanas, iespējams veikt arī ikdienas steigā – pa ceļam un nesēžot rindā pie ārsta.

Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. 

Sirds ir mūsu organisma dzinējspēks – tās veselībai un darbībai ir jāpievērš īpaša vērība. Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt un ko darīt, lai rūpētos par savas sirds veselību?

Lai gan holesterīna līmenis organismā ir plaši apspriesta tēma, tomēr joprojām daudziem rodas jautājumi un neskaidrības par to. Kāpēc, ja nekas nekaiš, būtu jānodod asins analīzes, lai noteiktu holesterīnu, un kāpēc par to vispār būtu jādomā?

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Svētku laikā nevar iztikt bez svaigi ceptu pīrāgu smaržas un bagātīgi klātiem galdiem. Taču reizēm, it īpaši ilgajā brīvdienu maratonā, sanāk aizmirst par veselīgu uzturu, kas ir īpaši svarīgs tieši cilvēkiem ar cukura diabētu.

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.

Latvijā aptuveni 90 tūkstoši cilvēku slimo ar cukura diabētu un to skaits, nostiprinoties rietumnieciskajam dzīvesveidam, ik gadu pieaug, norāda eksperti.

Lai gan saslimšana ar diabētu Latvijā ir plaši izplatīta – Slimību profilakses un kontroles centra dati vēsta, ka 2017. gadā Latvijā bija 91 571 diabēta pacientu –, sabiedrībā vēl aizvien valda dažādi aizspriedumi un mīti par šo saslimšanu un tās pacientiem. Tāpat liela daļa cilvēku neizprot šīs slimības simptomus un gaitu.

Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs ikviena cilvēka dzīves kvalitātei, taču atsevišķas diagnozes liek īpaši domāt par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē. Viena no šādām saslimšanām ir diabēts – veselīgs uzturs ir neaizstājams pirmā tipa diabēta pacientu veselības un pašsajūtas saglabāšanā, turklāt tas var novērst saslimšanu ar otrā tipa diabētu.

Otrā tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no pirmā tipa cukura diabēta, otrā tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem.

29. oktobrī ik gadu atzīmē Pasaules insulta dienu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienas tiek sniegta palīdzība vairākiem pacientiem, kurus skāris insults. Šādos gadījumos liela nozīme ir ne tikai mediķu operatīvai rīcībai, bet arī tam, cik ātri pacients vai viņa tuvinieki vēršas pēc palīdzības.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12–14 gadiem.