Karsta, smaržīga un no visiem sārņiem attīroša – pirts jau izsenis ir bijusi ne tikai vieta, kur mazgāties, bet arī atgūt emocionālo līdzsvaru un atbrīvoties no stresa. Vai visiem cilvēkiem ir ieteicama augstā temperatūra, un kādus pirts rituālus izvēlēties, lai nekaitētu sirds veselībai, stāsta farmaceite.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) ne reizi mūžā nav nodevuši asinis kā donori – atklāj Veselības monitoringa rezultāti. Tāpat pētījumā secināts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (82%) zina savu asinsgrupu, savukārt 62% aptaujāto kopumā ir informēti arī par savu tuvāko ģimenes locekļu asinsgrupām.

Hipertensija vairs nebūt neskar tikai vecāka gadu gājuma cilvēkus, un nepareiza ārstēšana var veicināt ļoti nopietnas veselības problēmas. 

Lielai daļai slimību ir priekšvēstneši, kurus it kā laika trūkuma dēļ ignorējam, pieveram acis un prioritāšu rindā veselību atstājam aiz darba, hobijiem, ģimenes. Taču pāris veselības pārbaudes, kas laikus var novērst būtiskas saslimšanas, iespējams veikt arī ikdienas steigā – pa ceļam un nesēžot rindā pie ārsta.

Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. 

Sirds ir mūsu organisma dzinējspēks – tās veselībai un darbībai ir jāpievērš īpaša vērība. Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt un ko darīt, lai rūpētos par savas sirds veselību?

Lai gan holesterīna līmenis organismā ir plaši apspriesta tēma, tomēr joprojām daudziem rodas jautājumi un neskaidrības par to. Kāpēc, ja nekas nekaiš, būtu jānodod asins analīzes, lai noteiktu holesterīnu, un kāpēc par to vispār būtu jādomā?

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Svētku laikā nevar iztikt bez svaigi ceptu pīrāgu smaržas un bagātīgi klātiem galdiem. Taču reizēm, it īpaši ilgajā brīvdienu maratonā, sanāk aizmirst par veselīgu uzturu, kas ir īpaši svarīgs tieši cilvēkiem ar cukura diabētu.

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.

Latvijā aptuveni 90 tūkstoši cilvēku slimo ar cukura diabētu un to skaits, nostiprinoties rietumnieciskajam dzīvesveidam, ik gadu pieaug, norāda eksperti.

Lai gan saslimšana ar diabētu Latvijā ir plaši izplatīta – Slimību profilakses un kontroles centra dati vēsta, ka 2017. gadā Latvijā bija 91 571 diabēta pacientu –, sabiedrībā vēl aizvien valda dažādi aizspriedumi un mīti par šo saslimšanu un tās pacientiem. Tāpat liela daļa cilvēku neizprot šīs slimības simptomus un gaitu.