Ilgstošs stress, trauksme un nepārtraukta psiholoģiska spriedze mūsdienās vairs nav tikai emocionāli izaicinājumi. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka mentālā veselība tieši ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu, un šīs sekas nav nedz abstraktas, nedz attālas.

“Par stresu mēdzam domāt kā par psiholoģisku slodzi. Taču kardioloģijā tas izpaužas ļoti fiziski — paaugstināts asinsspiediens, traucēta sirdsdarbība, pat infarkts. Sirds burtiski reaģē uz mūsu iekšējo pasauli,” skaidro digitālās klīnikas Medon kardiologs Sergejs Pikta.

Kad stress un trauksme kļūst bīstama artērijām

Stress un trauksme nav jauni jēdzieni — tie ir organisma aizsargreakcijas, kas palīdz mobilizēties apdraudējuma gadījumā. Taču problēmas sākas, kad šis “trauksmes režīms” kļūst par pastāvīgu fonu. Ilgstoši paaugstināts kortizola un adrenalīna līmenis paātrina sirdsdarbību, ceļ asinsspiedienu un veicina iekaisumu organismā. Hronisks stress un trauksme bojā asinsvadu sieniņas, veicina artēriju sacietēšanu un var izraisīt infarktu, pat ja nav citu acīmredzamu riska faktoru.

“Stresa efekti uz artērijām ir līdzvērtīgi neveselīgam uzturam vai smēķēšanai. Atšķirība ir tikai tāda, ka tos daudz grūtāk atpazīt un vēl grūtāk novērtēt laikus,” uzsver kardiologs.

“Arī cilvēki ar šķietami veselīgu dzīvesveidu var būt pakļauti sirds slimību riskam, ja viņi dzīvo hroniskā psiholoģiskā spriedzē. Sirds neatšķir īstu apdraudējumu no emocionāla,” papildina ārsts.

Kad emocijas imitē infarktu

Viens no piemēriem, ko ārsti redz ikdienā, ir “salauztās sirds sindroms” jeb stresa kardiomiopātija — stāvoklis, kur emocionāla trauma izraisa simptomus, kas identiski infarktam: sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums.

“Pacients nonāk slimnīcā ar visām infarkta pazīmēm. Taču izmeklējumos redzams – artērijas ir tīras. Izrādās — cēlonis nav fizisks bojājums, bet spēcīga emocionāla reakcija. Šādi gadījumi mums atgādina — psiholoģiska pārslodze var izpausties tikpat dramatiski kā akūta sirds slimība,” skaidro ārsts.

Neārstēta depresija — neredzamais risks atveseļošanās laikā

Vairāki starptautiski pētījumi norāda — pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kuriem vienlaikus ir depresija vai trauksme, mirstības un komplikāciju riski ir būtiski augstāki.

Depresija ietekmē ne tikai psiholoģisko motivāciju ievērot ārstēšanas režīmu, bet arī palēnina organisma atjaunošanās spējas, veicina iekaisuma procesus un nelabvēlīgi ietekmē imunitāti.

“Depresija pēc infarkta nav tikai emocionāls fons — tā var tieši ietekmēt atveseļošanās gaitu un palielināt nāves risku. Sirds ārstēšana nav pilnīga, ja tajā netiek ņemta vērā pacienta mentālā veselība,” uzsver kardiologs.

Kā ārsti vērtē profilakses iespējas?

“Kad pacients nonāk pie manis kā kardiologa, viņa sirds lielā daļā gadījumu jau ir bojāta. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram rīkoties agrāk. Profilakse jāsāk ar sarunu – vispirms ar sevi, tad ar savu ģimenes ārstu, un, ja nepieciešams, arī ar psihoterapeitu,” uzsver kardiologs.

Ārsts uzsver, ka stresa ietekmi uz veselību nevar vienkārši kompensēt ar fiziskām aktivitātēm vai īslaicīgu atpūtu. Lai pasargātu gan sirdi, gan kopējo labsajūtu, nepieciešama apzināta un daudzpusīga pieeja:

• miegs un regulāra atpūta kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa;

• mērenas, bet konsekventas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas vai peldēšana;

• mentālās veselības stiprināšana ikdienā un, ja nepieciešams, palīdzības meklēšana pie terapeita;

• spēja laikus atpazīt pārslogojumu un meklēt profesionālu palīdzību, nevis ignorēt ilgstošu emocionālo slodzi.

Sirds slimību prevencija sākas ne tikai trenažieru zālē, bet arī psihoterapeita kabinetā

Rūpes par sirdi nav tikai holesterīna un asinsspiediena jautājums. Mūsdienu izpratnē sirds veselība ietver arī psiholoģisko noturību — spēju tikt galā ar ikdienas stresu, ilgstošu spriedzi un iekšējiem konfliktiem.

“Mūsdienu medicīnā arvien skaidrāk redzam — labs ārsts nav tikai tas, kurš zina diagnozi, bet tas, kurš spēj patiesi sadzirdēt pacientu. Dažkārt aiz sāpēm krūtīs slēpjas nevis infarkts, bet ilgstoša vientulība, izdegšana vai nerisināts iekšējs konflikts,” uzsver ārsts.

Secinājums: nedrīkst ignorēt to, kas nav redzams

Stress un trauksme nav “maigāki” par holesterīnu vai smēķēšanu. Tie ir klusi, bet ietekmīgi faktori, kas izraisa īstas, mērāmas un bieži vien neatgriezeniskas sekas mūsu sirds veselībā.

Klausīt savu ķermeni nozīmē arī dzirdēt savu prātu. Un rūpēties par sirdi — nozīmē arī rūpēties par to, kas ietekmē tās ritmu.

“Sirdij nav vienalga, kā mēs dzīvojam. Tā jūt visu — gan to, kas uztrauc mūs ārēji, gan to, ko cenšamies apspiest iekšēji,” atgādina kardiologs.

Autore: Marita Trubača